Baltic Coastal Hiking trail - Wheelchair accesible

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Ranniku matkaraja lõik saab alguse laulvate liivadega rannalt, kus võib leiduda merevaiku ja fossiilidega kivistisi. Ziemupe kandis on näha osaliselt lainete poolt uhutud liivakivipaljandit. Edasi laiuvad Akmensragsi neemeni ja Pāvilostani kaunid rannaluited ja vareskaerast läbikasvanud ning mere uhutud eelluited. Paiguti on näha ka halle luiteid. Akmenragsi tuletorni juures on hea jalgu puhata. Pāvilosta väikelinna sarm ning sadama ja suitsukala hõng toovad matkaja puutumata looduse rüpest tagasi tsivilisatsiooni juurde.

Ranniku matkaraja lõigul jäävad Pāvilostast kirdesse erakordsed vaated hallidele luidetele. Mõne kilomeetri pärast algab ka üks matkaraja kaunimaid lõike: 20 km uhkeid liivaklinte. Kõige huvitavamad rannikuvaated avanevad Strante, Ulmale ja Rīva jõesuudme juures. Varisenud ranniku alaosas õitsevad suviti orhideed. Jūrkalne kandis saab näha kahte päikeseloojangut – esimest rannajoonelt ning teist hetk hiljem kõrge pankranniku otsast vaadates.

Ranniku matkaraja Sārnate – Užava lõigul on Sārnate kandis näha Läänemere kõrget liivarannikut, mis põhja poole liikudes jääb järjest madalamaks, kuni muutub merre uhutud luitevalliks. Vendzavase ja Užava tuletorni vahel avanevad Läti jaoks ebatavalised vaated – loodus meenutab siin hõreda taimestikuga mahajäetud liiva-kivikõrbe – see on
nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Užava jõe suudme lähedal muutub luiteala järjest laiemaks ja luitevall madalamaks. Romantilise Užava tuletorni juurest avaneb üks matkaraja kaunimaid vaateid.

Ranniku matkaraja Užava – Ventspils lõigul kulgeb teekond esimesed 6 km mööda laiade rannaluidete ja madalate eelluidetega randa, mille seljandikke katavad hõbehallid rand-luidekaera ja liiv-vareskaera puhmad. Alates Medole oja suudmest kerkib muljetavaldav ligi 19 m kõrge, kitsa kivise merepiiriga liivakivipaljand. Kõrge rannik alaneb kiiresti, et kahe kilomeetri pärast taas tõusta. Kahe kõrge ranniku vahele jääb nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Matkaraja viimased viis kilomeetrit kuni Ventspilsi lõunamuulini kulgevad mööda laia liivaluidet.

Ranniku matkaraja Užava – Ventspils lõigul kulgeb teekond esimesed 6 km mööda laiade rannaluidete ja madalate eelluidetega randa, mille seljandikke katavad hõbehallid rand-luidekaera ja liiv-vareskaera puhmad. Alates Medole oja suudmest kerkib muljetavaldav ligi 19 m kõrge, kitsa kivise merepiiriga liivakivipaljand. Kõrge rannik alaneb kiiresti, et kahe kilomeetri pärast taas tõusta. Kahe kõrge ranniku vahele jääb nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Matkaraja viimased viis kilomeetrit kuni Ventspilsi lõunamuulini kulgevad mööda laia liivaluidet.

Ranniku matkaraja lõik läbib Ventspilsi linna ja seda ümbritsevaid metsi. Matkarada lookleb lõunamuuli juurest läbi ajaloolise Ostgala linnaosa ja vanalinna, üle Venta jõe ning mööda kergliiklusteed läbi Pārventa linnaosa Staldzene poole. Tehes tiiru ümber Ventspilsi sadama naaseb rada taas  mereranda. Nüüd tasub võtta üks matkavaba päev ja tutvuda põnevate paikadega Ventspilsi linnas ning külastada ka mereäärset vabaõhumuuseumi.

Ranniku matkaraja lõik lookleb mööda väikeseid põllu- ja metsateid Saunagsist Vaideni, kus pöördub tagasi mereranda. Kolka neemeni sirutuvad laiad, liivased rannaribad, vaheldudes madalate ja hõreda taimestikuga eelluidetega, mille järel ilmuvad taas metsatukkadega kaetud rannaluited. Ligikaudu 2 km jagu on lainete uhutud liivaranda, mille taga kerkivad Dumbrkalni künkad. Kolka neem – Läänemere ja Liivi lahe vaheline piirineem – on Läänemere ranniku üks populaarsemaid linnuvaatluspiirkondi.

Ranniku matkaraja lõigul Kolkast Ģipka suunas märkab Kolka neemelt ära pöörates selget erinevust Läänemere ja Liivi lahe vahel. Matkaraja esimesed 10 km kulgevad piki Slītere rahvuspargi rannikut, mida iseloomustavad merre uhutud männitüved, kunagise kalurikolhoosi tootmishooned, sadamakai ja Ēvaži pankrannik. Viimase lähistel on ebatavaliselt kitsas liivane rannariba, mille kohale on kaardunud sanglepad. Ka edasist lõiku kuni Ģipkani iseloomustab kitsas, liivane ja siia suubuvate väikeste ojadega rannariba (suviti on veetase väga madal). Slītere rahvuspargi rannik oli nõukogude ajal kahekordne keeluala – siin oli looduskaitseala ja piiritsoon.

A sandy beach that is not too wide and has beautiful dunes and coastal pine forests stretches from Ģipka to Roja, but before reaching Roja it is overgrown with reeds. Conversely, the section between Roja and the Kaltene Church is one of the most extraordinary parts of the seashore of Latvia, where the coast is notched by small capes and coves with a very narrow beach. All over the coast, there are piles of boulders of different sizes with the green foliage of black alders hanging over them. In some places, the large gnarled root systems of the trees washed ashore rise before your eyes. In some places, an unpaved road goes right along the coast and a lot of former fishermen homesteads are aligned next to it.

A sandy beach that is not too wide and has beautiful dunes and coastal pine forests stretches from Ģipka to Roja, but before reaching Roja it is overgrown with reeds. Conversely, the section between Roja and the Kaltene Church is one of the most extraordinary parts of the seashore of Latvia, where the coast is notched by small capes and coves with a very narrow beach. All over the coast, there are piles of boulders of different sizes with the green foliage of black alders hanging over them. In some places, the large gnarled root systems of the trees washed ashore rise before your eyes. In some places, an unpaved road goes right along the coast and a lot of former fishermen homesteads are aligned next to it.

A truly multifaceted section of the Baltic Coastal Hiking Route in terms of nature, cultural history and scenery. Near Kaltene village, the seashore is speckled with small coves with rocky beaches followed by a thickly overgrown coast where a narrow trail winds its way through reeds and lush vegetation. Further on, the seacoast covered in stones is only a couple of meters wide, in some places it has layers of clay, fields of reeds, in other places, it is carpeted with the algae washed ashore. Sandy beaches with shoals in the sea reappear between Valgalciems village and Mērsrags village. After passing Mērsrags village, the itinerary continues on a road, but when you reach the Lutheran church it turns towards the sea and goes through the coastal meadows as far as the center of Mērsrags village.

A forest trail surrounded by pine trees leads you from the center of the village to the beach. Next, the Baltic Coastal Hiking Route meanders between a rocky seacoast richly overgrown with reeds and other grasses on one side and wooded seaside dunes on the other side. In some places, the beach is paved with small round stones, in other places you can see grey dunes with a rich variety of plants. Near Bērzciems village, there are large coastal meadows with shoals appearing far away in the sea that are suited for birdwatching. Overgrown seacoast continues up to Abragciems village, while from Abragciems to Engure there is a beach.

At first, the Baltic Coastal Hiking Route winds through Engure village, then leads through a comparatively narrow beach on one side and beautiful woody seaside dunes on the other side reaching Plieņciems Dune after which the sandy beach becomes increasingly wider and large shoals appear in the sea. On the coast, overgrown bluffs equipped with stairs and plank-ways rise before your eyes and stretch as far as the road connecting Kolka and Tukums. You have to take into consideration that on warm summer days a lot of holidaymakers come here. The last third of the itinerary is located in Ķemeri National Park.

At first, the Baltic Coastal Hiking Route winds through Engure village, then leads through a comparatively narrow beach on one side and beautiful woody seaside dunes on the other side reaching Plieņciems Dune after which the sandy beach becomes increasingly wider and large shoals appear in the sea. On the coast, overgrown bluffs equipped with stairs and plank-ways rise before your eyes and stretch as far as the road connecting Kolka and Tukums. You have to take into consideration that on warm summer days a lot of holidaymakers come here. The last third of the itinerary is located in Ķemeri National Park.

In Ragaciems village, you can clearly see the whole length of the Jūrmala coast. The first third of this day's itinerary is part of the Ķemeri National Park where you can get to know historic fishing villages, the Ragaciems village fishing area with net huts and a fish market, dune habitats, as well as watch birds in the estuary of the Starpiņupe River. Starting from Jaunķemeri to Dubulti, the walk takes you across the widest sandy beach of the Gulf of Riga through the historic resort in Jūrmala and the longest city in Latvia. Keep in mind that on warm and sunny summer days there will be a lot of beachgoers.

The widest sandy beach of the Gulf of Riga stretches from Dubulti to the Lielupe River. It is the main asset of the Jūrmala resort offering many beach cafés and different recreational possibilities. The coastal dune forests are permeated with a dense web of trails suitable for walking and stick-walking. The part of the Baltic Coastal Hiking Route located between the beach of the Lielupe River and Jūrmala beach is part of the Ragakāpa Nature Park. From here, you can easily get back to Bulduri by taking Bulduri prospekts and the 5th line.

The itinerary is an alternative way to get from Jūrmala to Riga by going through the forest. After passing the bridge across the Lielupe River, the Baltic Coastal Hiking Route snakes through Priedaine with its wooden buildings, goes along the right bank of the Lielupe River, then turns towards the Southern part of Bolderāja Dune and crosses Kleisti forest past Lāčupe Cemetery. Next, it goes along the historic roads of Pārdaugava on the West bank of the Daugava River, namely, Buļļu and Daugavgrīvas iela, through Dzegužkalns Hill, passing the Zunda Canal and Āgenskalns bay until reaching the Daugava River, which the route crosses via the Stone bridge and then stops at Town Hall Square.

Initially, the itinerary takes you on a small stroll around Riga City Center, Riga Old Town, leads along the City Canal through Kronvalds Park, via Alberta iela (Art Nouveau buildings) and further on via Miera iela through the Lielie kapi Cemetery, via Kokneses and Ostas prospekts through Mežaparks and then it reaches Jaunmīlgrāvis and crosses Mīlgrāvis . Then it meanders along Vecāķu prospekts up to Ziemeļblāzma and the banks of the Old Daugava River (Vecdaugava) separated by only a couple of kilometers from Vecāķi. After a two-day hike through Riga, the Baltic Coastal Hiking Route leads you out to the beach again.

This sections of the Baltic Coastal Hiking Route is a comparatively short hike across a beautiful sandy beach, the coastal side of which is bounded by brightly colored pine forests with spectacular dunes and dams of dunes. To get from the beach to Carnikava, the Baltic Coastal Hiking Route will take you through a forest via a promenade. Then it takes a stroll around the Old Gauja River via a levee and reaches the pedestrian bridge over the Gauja River. Both as you start and end the hike, it is nice to sit in one of the pubs and summer cafés located on Vecāķi beach and in Carnikava.

This sections of the Baltic Coastal Hiking Route is a comparatively short hike across a beautiful sandy beach, the coastal side of which is bounded by brightly colored pine forests with spectacular dunes and dams of dunes. To get from the beach to Carnikava, the Baltic Coastal Hiking Route will take you through a forest via a promenade. Then it takes a stroll around the Old Gauja River via a levee and reaches the pedestrian bridge over the Gauja River. Both as you start and end the hike, it is nice to sit in one of the pubs and summer cafés located on Vecāķi beach and in Carnikava.

Initially, the itinerary leads you through the Gauja River levees in Gauja village reaching the estuary of the Gauja River, which is a good place for bird watching. The hike continues along a sandy beach up to the estuary of the Inčupe River, before which you have to turn inland to get to a bridge and to cover the next couple of kilometers across the wooded dune tops of the Sunset Trail with a view of the beach. After crossing the Pēterupe River (cable bridge), the Baltic Coastal Hiking Route continues along the beach and reaches the Sea Park in Saulkrasti.

Initially, the itinerary leads you through the Gauja River levees in Gauja village reaching the estuary of the Gauja River, which is a good place for bird watching. The hike continues along a sandy beach up to the estuary of the Inčupe River, before which you have to turn inland to get to a bridge and to cover the next couple of kilometers across the wooded dune tops of the Sunset Trail with a view of the beach. After crossing the Pēterupe River (cable bridge), the Baltic Coastal Hiking Route continues along the beach and reaches the Sea Park in Saulkrasti.

The first kilometers leading up to Zvejniekciems can be covered via the beach or via a trail meandering through the dune forest with old pines whose bark looks like crocodile skin. Here you can also see an old wooden hut with fishing nets and tools. Before reaching the port of Skulte, the first rocks appear on the beach of Zvejniekciems. After making a detour around the estuary of the Aģe River and the port, the Baltic Coastal Hiking Route returns to the beach where you can already see Cape Ārņi from afar, while beyond it the brown back of the Big Lauči Sea Boulder comes into view. Varied coastal landscapes.

This section of the seacoast of Vidzeme is of outstanding scenic beauty with a lot of rocky capes and boulders in the sea alternating with small, sandy coves where the small streams and rivulets, which dry out in summer, flow into. Occasionally, the beach is completely covered with the gray backs of stones. In some places, small patches of reeds appear, while near Tūja you will see the first sandstone outcrops.

One of the most beautiful sections of the Baltic Coastal Hiking Route, which begins by crossing the Zaķupīte River. Up to the Ķurmrags Lighthouse, there are mostly sandy beaches with small sections of stones. Further on, the Rocky Seashore of Vidzeme starts: capes alternate with small coves, while 4 m high sandstone outcrops emerge on the coast. Sandy beaches continue to prevail after passing Cape Meleki, while before the mouth of the Svētupe River the beach is thickly overgrown and reedy, so it must be bypassed via a forest trail.

The beach between Svētciems village and Salacgrīva is thickly overgrown, so the Baltic Coastal Hiking Route continues on a forest trail meandering among the dunes. To get from Salacgrīva to Kuiviži, you can take the sandy beach or forest trails. From Kuiviži to the Vēverupe River, you have to bypass the Randu Meadows via a forest road located on the east side of the A1 road. After passing the Vēverupe River, the Baltic Coastal Hiking Route returns to a thickly overgrown beach and then leaves it next to the estuary of the Blusupīte River to reach Ainaži Pier by going along Kāpu and Valdemāra iela. You have covered ~ 580 km in Latvia and reached the state border.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, taču īpaši ieteicams putnu vērotājiem. Jūrtakas posmu no Kabli līdz Häädemeeste dienviddaļai ir jāturpina pa veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas ar niedrājiem un lagūnām. Pirms Häädemeeste Jūrtaka nogriežas no autoceļa un aizlīkumo pa Jaagupi dabas liegumu (apmet loku ciemam no austrumiem), uzskriedama augsto kāpu mugurās un mezdamās lejup dziļajās starpkāpu ieplakās, kuras klāj skrajš priežu mežs. Te ir labas ogošanas un sēņošanas vietas.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

The Baltic Coastal Hiking Route meanders on the outskirts of the west of Pärnu, crosses the Audru River and turns towards Valgeranna, the southern side of which is surrounded by a thick forest and a white sandy beach, while to the north you will find a golf course. After passing Valgeranna, the Baltic Coastal Hiking Route advances between the polders across the northern part of Pärnu Bay. From the Audru polders you will see the most spectacular views of Pärnu Bay. After Audru reeds, the Baltic Coastal Hiking Route turns south and leads through coastal fishing villages with small ports and berths. Here you can see the daily life of fishermen and if you are lucky, then also taste smoked fish.

In this section of the Baltic Coastal Hiking Route, you will see a traditional rural landscape. The littoral is notched by shallow coves, peninsulas and capes surrounded by coastal meadows, reeds, shallow lagoons, marshes, as well as hard to access islands. When walking along the small country roads, overhung by red rowans in autumn, you can see ethnographic-like individual farmsteads and farms with cows and goats. The landscapes of farmsteads interchange with the remains of rock fences, farmland and juniper forests. Access to the sea and rest areas are located south of Ranniku and near Kastna village.

Matsi beach is one of the rare sandy beaches in the subsequent section of the trail leading to Haapsalu. The Baltic Coastal Hiking Route takes you on a small stroll through Kulli village and for the next 5 km leads you along small trails surrounded by wide forests and dunes. In autumn, their surroundings are rich in berries and mushrooms. After bypassing Uue-Varbla Manor, the trail reaches Varbla village.

The Baltic Coastal Hiking Route takes you on a stroll around the Kasari River delta where it flows into Matsalu Bay and where one of the largest wetlands in Northern Europe has taken shape with large reedy fields, coastal meadows, oxbow lakes and water from the shallow bay, being a notable nesting and stopover site for migratory birds. The itinerary mainly leads through farmland landscapes and small villages. In the surroundings of Kirbla, you can see an elevation of the terrain, which is a former Baltic Ice Lake Island with its ancient coast in the north.

A multifarious section of the Baltic Coastal Hiking Route. The first three kilometres of the itinerary go along the former Haapsalu – Rohuküla broad-gauge railway line, takes you on a stroll along Haapsalu Bay through Pullapää cape, crosses coastal forests, which contain health trails, and continues via coastal promenades and small streets around Haapsalu Town. After crossing a small wetland beyond the town, this section of the trail ends in the beautiful Uuemõisa Park.

The Baltic Coastal Hiking Route mainly goes along the side of the road and it only winds through smaller country roads between Ingküla and Aulepa Villages, where you can enjoy rural landscapes with individual farmsteads, boulders and pastures.

With the exception of the first 3 km, the itinerary goes along the seashore. It is mainly a sandy beach with beautiful foredunes, grey dunes and sea boulders. The beach may be covered in algae that has been washed ashore and it is occasionally overgrown with dense vegetation. Opposite Rooslepa village and in other places in the sea and on the coast, there are badly weathered stones or the so-called breccias that have melted and weathered as a result of an ancient meteorite explosion. At the destination of the itinerary, you can spend some time in a pub and from its terrace you will have a beautiful view of the sea and the port.

An exceptionally multifaceted section of the Baltic Coastal Hiking Route in terms of landscapes, where you can already get an insight of the nature characteristic to the north coast of Estonia. The itinerary leads you along the seacoast for almost its entire length, where you will find beautiful sandy beaches near coves, beaches covered in boulders at capes, while dolomite layers uncover themselves in the northern part of Cape Põõsaspea (an excellent birdwatching site). The Baltic Coastal Hiking Route goes through Nõva Nature reserve where you will have exceptional views of the white and grey dunes. The beaches are popular for fishing and kite-boarding.

Ainaviski daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots izturīgiem gājējiem. Redzamas gan akmeņainas, gan smilšainas pludmales un labas peldvietas, skaisti piekrastes priežu meži, iespaidīgā Türisalu klints siena un dižakmeņi. Pa plašā Keilas Mežaparka takām var aiziet līdz Keilas ūdenskritumam, pie kura uzņemti fragmenti populārajai latviešu mākslas filmai „Vella kalpi”, kā arī iepazīt piekrastes zvejnieku dzīvei veltīto ekspozīciju Lohusalu ciemā.

Pie Tabasalu Jūrtaka šķērso Tallinas robežu un cauri Tiskre un Vismeistri rajoniem iznāk Kakumäe pludmalē, kur apmet loku klinšu ieskautajai Kakumäe pussalai pa tās augšdaļu mežā. Te skats pāri Kopli līcim uz Tallinas ostu. Iepretim Õismäe rajonam gar jūras krastu ved lieliska promenāde. Apmetusi loku apkārt Igaunijas Brīvdabas muzejam, Jūrtaka pa krasta promenādi aizlokās līdz Stroomi pludmalei un tālāk aiz Pelguranna rajona pa gājēju ietvēm līdz Igaunijas Jūras muzejam, kur gar krasta promenādi sasniedz Tallinas ostu – Jūrtakas finišu. Cauri Igaunijai ir veikti ~ 620 km.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pametusi Pervalku, Jūrtaka pa gājēju celiņu šķērso Kuršu kāpu austrumu–rietumu virzienā, nonākot Baltijas jūras krastā. Tālākais posms ap 13 km garumā ved pa skaistu, smilšainu pludmali, kuru no austrumiem norobežo augsta un stāva kāpu grēda. Tā ir cilvēku izveidota, lai pasargātu iekšzemi no smilšu kustības. Iepretī Jodkrantei Jūrtaka pagriežas austrumu virzienā un pa mežainu un stāvu kāpu masīvu atkal šķērso Kuršu kāpu, nonākot Kuršu jomas (līča) pusē. Nelielā posmā Jūrtaka sakrīt ar Raganu kalna taku. Tālāk gar Jodkrantes krasta promenādi tā aizved līdz ostai. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Atstājusi Jodkrantes krasta promenādi, Jūrtaka dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso Kuršu kāpu, virzoties pa mazām meža takām, kuras izvijās pa stāvo, priedēm apaugušo kāpu nogāzēm, līdz atkal iznāk Baltijas jūras krastā. Tālākos 9 km Jūrtaka ved gar krastu pa smilšainām pludmalēm. Austrumu pusē to ieskauj stāva kāpa, kas sargā iekšzemi no kustīgajām smiltīm. Aiz Alksnīnes ciema (no krasta nav redzams) Jūrtaka pagriežas uz austrumiem, šķērso kalnu priežu Pinus mugo audzi un Otrā pasaules kara laika vācu armijas militāro bāzi, līdz pietuvojas Kuršu jomas (līča) krastam. Tālāk Jūrtaka izlokās pa priedēm apaugušu kāpu mugurām, ik pa brīdim atklādama skatus uz Klaipēdas ostu. Maršruts starp Jauno un Veco pārceltuvi sākumā ved pa mazu taku, bet tālāk – pa krasta promenādi. No Vecās pārceltuves šķērsojot Kuršu jomu, Jūrtaka nonāk Klaipēdas centrā, kur gar Danės gatvi aizved līdz Biržas tiltam. Posms līdz Smiltīnei ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Gar H. Manto ielu Jūrtaka izved no Klaipēdas centra, šķērso Klaipēdas atpūtas parku, pa tiltu  šķērso dzelzceļa līniju un Melnrages ciema dienviddaļā iznāk Baltijas jūras krastā. Tālāk tā izvijas cauri kāpām, kuru saudzēšanas nolūkā ir izveidotas koka laipas, un turpinās pa jauku taku cauri piekrastes mežiem, ap 10–20 m attālumā no gājēju/velobraucēju celiņa cauri Antroji Melnragė līdz Giruliai ciemam. Pie Giruliai tā īsu brīdi iznāk pludmalē, bet no Kukuliškiai līdz Karkles ciema dienviddaļai Jūrtaka sākumā virzās gar ļoti skaistu bijušās Litorīnas jūras krastu, kas apaudzis ar pirmatnēju mežu, bet tālāk  – gar ainavisku, viļņu noskalotu stāvkrastu ar vairākām skatu vietām (t.sk. – Olando kepurė). No Karkles ciema nākamos 11 km līdz Palangas Botānikas parkam Jūrtaka ved pa smilšaini oļainām pludmalēm, kuras vietumis klāj arī akmeņi. Pa piekrastes takām Palangas Botānikas parka rietumdaļā Jūrtaka aizvijas līdz Meilės alejai un tālāk  – līdz Palangas gājēju tiltam. Posma lielākā daļa ietilpst Piejūras (Pajūrio regioninis parkas) reģionālajā parkā.

Pa gājēju tiltiņu šķērsojusi Rąžė upīti, Jūrtaka aizlokās pa gājēju/skrējēju taku “Labrytys” un pie Kontininkų ielas iznāk jūras krastā. Nākamos 9 km līdz Sventājas vecajam molam Jūrtaka aizstiepjas pa smilšainu, jūras apskalotu liedagu. Tālāk tā apmet loku Sventājas upes grīvai, izved cauri kūrortpilsētiņai, Kopų ielas galā pa trosu gājēju tiltu šķērso Sventājas upi un atkal iznāk pludmalē. Pie Žemaišu upurkalna svētvietas Jūrtaka vēlreiz izmet nelielu loku “iekšzemē” un tālāk pa smilšainu pludmali aizved līdz 3 km attālajai Lietuvas-Latvijas robežai.