Baltischer Küstenwanderweg - Wheelchair accesible

На протяжении всего отрезка пути Тропа Балтийского взморья идет по пляжу, который со стороны суши в окрестностях Папе окружают красивые дюны, а за поселком их сменяет омываемый морем берег протяженностью 10 км, поперек которого свалены стволы сосен. Пологие дюны снова появляются в окрестностях Юрмалциемса. За Юрмалциемсом продолжаются широкие намытые пляжи, а по мере приближения к утесу Бернату поднимается внушительный, поросший сосновым лесом и местами смытый крутой берег.

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Ziemeļaustrumos no Pāvilostas ir apskatāmas izcilas pelēko kāpu ainavas, bet jau dažus kilometrus tālāk sākas viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem ar izciliem stāvkrastiem vairāk nekā 20 km garumā. Interesantākās stāvkrastu ainavas ir redzamas pie Strantes, Ulmales un Rīvas ietekas. Daudzviet krasta nobrukumu lejasdaļā vasarā zied orhidejas. Jūrkalnē un tās apkaimē var vērot „divus saulrietus”, - pirmo no pludmales, bet otru – īsu mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas.

Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju – bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras skaistākais Jūrtakas skats.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Maršruts ved cauri Ventspilij un tās apkārtnes mežiem. Jūrtaka no Dienvidu mola izlīkumo cauri vēsturiskajam Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas jūras krastā. Ir vērts paņemt vienu "brīvdienu" un iepazīt pilsētas interesantākās vietas, kā arī apmeklēt Piejūras brīvdabas muzeju.

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. No Saunaga pa maziem lauku un meža ceļiem Jūrtaka izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā. Līdz Kolkasragam aizstiepjas plaši, smilšaini liedagi, kas pāriet zemās, skrajās priekškāpās, aiz kurām atkal seko mežainas jūrmalas kāpas, bet ~ 2 km garumā – noskalotas kāpas, aiz kurām paceļas Dumbrkalni. Ir veikti ~ 250 km un sasniegts Kolkasrags – robežšķirtne starp Dižjūru un Mazjūru – Rīgas jūras līci. Kolkasrags ir viena no Baltijas piekrastes populārākajām putnu vērošanas vietām.

Lībiešu valodā Saunags senais nosaukums Sǟnag, Vaide / Vaid un Kolka / Kūolka.

Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp Dižjūru un Mazjūru. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

Von Ģipka bis Roja erstreckt sich ein sandiger, nicht besonders breiter Strand mit bezaubernden Dünen und Strandkieferwäldern. Kurz vor Roja ist der Strand dicht mit Sandrohr bewachsen. Der Streckenabschnitt zwischen Roja und der Kirche in Kaltene ist der einzigartigste Strand Lettlands. Dort ist die Meeresküste mit einem sehr schmalen Strand von kleinen Küstenvorsprüngen und Golfen ausgekerbt. Am Strand sind Felsbrocken unterschiedlicher Größe zu beobachten, die sich unter dem grünen Laubwerk von Schwarzerlen verbergen. An einigen Stellen ragen weit ausgebreitete Wurzelrosette von Bäumen empor, die an den Strand angespült wurden. Streckenweise verläuft entlang der Küste ein Weg, an dem sich viele ehemalige Fischerhäuser aneinanderreihen.

Von Ģipka bis Roja erstreckt sich ein sandiger, nicht besonders breiter Strand mit bezaubernden Dünen und Strandkieferwäldern. Kurz vor Roja ist der Strand dicht mit Sandrohr bewachsen. Der Streckenabschnitt zwischen Roja und der Kirche in Kaltene ist der einzigartigste Strand Lettlands. Dort ist die Meeresküste mit einem sehr schmalen Strand von kleinen Küstenvorsprüngen und Golfen ausgekerbt. Am Strand sind Felsbrocken unterschiedlicher Größe zu beobachten, die sich unter dem grünen Laubwerk von Schwarzerlen verbergen. An einigen Stellen ragen weit ausgebreitete Wurzelrosette von Bäumen empor, die an den Strand angespült wurden. Streckenweise verläuft entlang der Küste ein Weg, an dem sich viele ehemalige Fischerhäuser aneinanderreihen.

In biologischer, kulturhistorischer und landschaftlicher Hinsicht ein sehr vielfältiger Küstenanschnitt des Baltischen Küstenwanderweges. In der Nähe von Kaltene ist die Meeresküste von winzigen Golfen mit steinigen Stränden bunt gemustert. Weiter erstreckt sich der mit Steinen bedeckte Strand nur ein paar Meter breit. Streckenweise ist er mit Lehmschichten, Rohrfeldern bedeckt, an einigen Stellen – mit angespülten Wasserpflanzen. Auf der Strecke von Valgalciems bis Mērsrags kommen wieder sandige Strände mit Sandbänken zum Vorschein. Hinter Mērsrags verläuft der Routenabschnitt über einen Weg, der an der lutheranischen Kirche in Richtung Meer abbiegt und bis zum Zentrum von Mērsrags einer Strandwiese entlang führt.

Vom Dorfzentrum bis zum Strand führt ein von Kiefern umschlossener Waldweg. Weiter windet sich der Baltische Küstenwanderweg zwischen einem von Sandrohr und anderen Pflanzen reichlich bewachsenen und steinigen Strand auf einer Seite und einer bewaldeten Düne auf der anderen Seite. Stellenweise ist der Strand mit kleinen, runden Kieselsteinen bedeckt, andernorts sind Graudünen mit üppiger Vegetation zu sehen. In der Umgebung von Bērzciems erstrecken sich Strandwiesen mit Sandbarren weit ins Meer. Sie sind ein guten Platz, um Vögel zu beobachten. Bis zum Dorf Abragciems setzt sich die bewachsene Meeresküste fort, die dann bis Engure durch einen Strand abgelöst wird.

Der Baltische Küstenwanderweg schlängelt sich zuerst durch das Dorf Engure, dann zwischen einem ziemlich schmalen Strand und bezaubernden, waldigen Dünen und führt bis zur Düne des Dorfes Plieņciems. Hinter der Düne wird der sandige Strand immer breiter und offenbart einen Blick auf breite Sandbänke. In Richtung Festland ragen hier bewachsene Steilküsten mit einem Treppenweg und gut ausgestatteten Stegen bis zur Landstraße Kolka – Tukums empor. Allerdings muss man damit rechnen, dass es hier an warmen Sommertagen viele Urlauber gibt. Das abschließende Drittel dieses Wegabschnitts liegt im Nationalpark Ķemeri.

Der Baltische Küstenwanderweg schlängelt sich zuerst durch das Dorf Engure, dann zwischen einem ziemlich schmalen Strand und bezaubernden, waldigen Dünen und führt bis zur Düne des Dorfes Plieņciems. Hinter der Düne wird der sandige Strand immer breiter und offenbart einen Blick auf breite Sandbänke. In Richtung Festland ragen hier bewachsene Steilküsten mit einem Treppenweg und gut ausgestatteten Stegen bis zur Landstraße Kolka – Tukums empor. Allerdings muss man damit rechnen, dass es hier an warmen Sommertagen viele Urlauber gibt. Das abschließende Drittel dieses Wegabschnitts liegt im Nationalpark Ķemeri.

Von Ragaciems eröffnet sich ein weiter Ausblick über die ganze Küste von Jūrmala. Das erste Drittel dieses Streckenabschnitts führt durch den Nationalpark Ķemeri. Dort kann man sich mit historischen Fischerdörfern, der ehemaligen Fischerbootsanlegestelle und dem Fischmarkt in Ragaciems sowie den Dünenbiotopen vertraut machen. Auch kann man Vögel im Mündungsgebiet des Flusses Starpiņupīte beobachten. Von Jaunķemeri bis Dubulti verläuft der Pfad entlang dem breitesten Sandstrand der Rigaer Meeresbucht durch den historischen Kurort der Stadt Jūrmala und die längste Stadt Lettlands. An warmen und schönen Sommertagen muss mit zahlreichen Strandbesuchern gerechnet werden.

Zwischen Dubulti und Lielupe erstreckt sich der breiteste Sandstrand der Rigaer Meeresbucht – es ist der wertvollste Schatz des Kurorts Jūrmala, in dem es zahlreiche Strandcafés und verschiedene Erholungsmöglichkeiten gibt, Die Wälder der Küstendünen sind von einem dichten Wegenetz durchzogen, das zum Joggen und Wandern geeignet ist. Der Baltische Küstenwanderweg führt zwischen dem Strand Lielupe und dem Freilichtmuseum Jūrmala durch den Naturpark Ragakāpa. Am bequemsten zurück nach Bulduri gelangt man über die Straßen Bulduru prospekts und 5. līnija.

Diese Route ist eine gute Alternative, wie man Rīga von Jūrmala her über einen Waldweg erreichen kann. Hinter der Brücke Lielupe schlängelt sich der Pfad Jūrtaka durch Priedaine und offenbart den Blick auf die herrliche Holzbebauung der Ortschaft. Der Pfad verläuft dem rechten Ufer des Flusses Lielupe entlang und biegt südlich der Düne Bolderāja ab. Dann führt der Pfad durch den Wald Kleisti in Richtung des Friedhofes Lāčupe. Weiter verläuft der Pfad über die historischen Landstraßen des Stadtteils Pārdaugava nach Dzegužkalns, dem Zunda-Kanal und der Bucht Āgenskalns entlang bis zur Daugava. Dort überquert er die Akmens tilts (Steinbrücke) und erreicht den Rathausplatz der Stadt Rīga.

Der Routenabschnitt verläuft durch das Stadtzentrum von Rīga - die Altstadt, den Stadtkanal entlang, durch den Kronvalda-Park, die Alberta-Straße (Jugendstilbauten) und dann weiter durch die Miera-Straße über den Großen Friedhof, die Alleen Kokneses prospekts und Ostas prospekts und den Mežaparks (Kaiserwald) hindurch erreicht man den Stadtteil Jaunmīlgrāvis und passiert den Stadtteil Mīlgrāvis. Über die Allee Vecāķu prospekts führt der Weg weiter bis nach Ziemeļblāzma und zum Ufer der Vecdaugava, wovon Vecāķi nur wenige Kilometer entfernt ist. Nach einer zweitägigen Wanderung durch die Stadt Rīga führt der Pfad Jūrtaka wieder zum Strand zurück.

Dieser Abschnitt des Baltischen Küstenwanderweges ist eine verhältnismäßig kurze Wanderung entlang eines bezaubernden Sandstrandes. Von der Festlandseite ist er durch lichterfüllte Kiefernwälder mit eindrucksvollen Dünen und Dünenwallen abgegrenzt. Vom Strand bis Carnikava führt der Pfad durch eine Waldpromenade. Über einen Schutzdamm verläuft der Pfad um den Fluss Vecgauja herum und erreicht die Fußgängerbrücke über die Gauja. Vor Beginn oder zum Abschluss der Wanderung lohnt es sich, die Atmosphäre Kneipen oder Sommercafés am Strand Vecāķi oder in Carnikava gemütlich zu genießen.

Dieser Abschnitt des Baltischen Küstenwanderweges ist eine verhältnismäßig kurze Wanderung entlang eines bezaubernden Sandstrandes. Von der Festlandseite ist er durch lichterfüllte Kiefernwälder mit eindrucksvollen Dünen und Dünenwallen abgegrenzt. Vom Strand bis Carnikava führt der Pfad durch eine Waldpromenade. Über einen Schutzdamm verläuft der Pfad um den Fluss Vecgauja herum und erreicht die Fußgängerbrücke über die Gauja. Vor Beginn oder zum Abschluss der Wanderung lohnt es sich, die Atmosphäre Kneipen oder Sommercafés am Strand Vecāķi oder in Carnikava gemütlich zu genießen.

Anfangs führt der Routenabschnitt über den Schutzdamm der Gauja im Dorf Gauja. Dann erreicht das Mündungsgebiet des Flusses, was eine ausgezeichneter Stelle zur Vogelbeobachtung ist. Weiter verläuft der Wanderweg über einen sandigen Strand bis zur Mündung des Flusses Inčupe. Um die Brücke erreichen zu können, muss man kurz vor der Mündung in Richtung Festland abbiegen. Die nächsten paar Kilometer verlaufen über die waldreichen Dünengipfel des Sonnenuntergangspfades (Saulrieta taka), die eine wunderbare Aussicht auf den Strand offenbaren. Nach der Überquerung des Flusses Pēterupe (Seilbrücke) erreicht der Pfad Jūrtaka den Meerespark “Jūras parks” in Saulkrasti.

Anfangs führt der Routenabschnitt über den Schutzdamm der Gauja im Dorf Gauja. Dann erreicht das Mündungsgebiet des Flusses, was eine ausgezeichneter Stelle zur Vogelbeobachtung ist. Weiter verläuft der Wanderweg über einen sandigen Strand bis zur Mündung des Flusses Inčupe. Um die Brücke erreichen zu können, muss man kurz vor der Mündung in Richtung Festland abbiegen. Die nächsten paar Kilometer verlaufen über die waldreichen Dünengipfel des Sonnenuntergangspfades (Saulrieta taka), die eine wunderbare Aussicht auf den Strand offenbaren. Nach der Überquerung des Flusses Pēterupe (Seilbrücke) erreicht der Pfad Jūrtaka den Meerespark “Jūras parks” in Saulkrasti.

Die ersten Kilometer bis Zvejniekciems können dem Strand entlang zurückgelegt werden. Oder auch über einen Pfad, der sich durch einen Dünenwald mit alten Kiefern windet. Für diese ist eine “krokodilartige“ Borke charakteristisch. Hier kommt man auch an einer alten Holzhütte mit Fischernerzen und Fischerzubehör vorbei. Kurz vor dem Hafen Skulte kommen am Strand Zvejniekciems die ersten Steine zum Vorschein. Nachdem er das Mündungsgebiet des Flusses Aģe und den Hafen umbiegt, führt der Baltische Küstenwanderweg zurück zum Strand. Von dort ist das Kap Ārņu bereits aus der Ferne zu sehen. Die Vielfältigkeit der Küstenlandschaften.

Eine herrliche Küstenlandschaft der Region Vidzeme mit vielen steinreichen Erdzungen und Steinen im Meer. Sie werden von kleinen, sandigen Buchten abgelöst, in denen die im Sommer austrocknenden Bäche und kleinen Flüsschen münden. An einigen Stellen ist der Strand vollständig mit grauen Steinen bedeckt. Allmählich kommen auch mit Sandrohr bewachsene Flächen zum Vorschein. Kurz vor Tūja finden sich die ersten Sandsteinfreilegungen.

Einer der schönsten Abschnitte des Pfades Jūrtaka beginnt nach der Überquerung des Flusses Zaķupīte. Bis zum Leuchtturm Ķurmrags erstrecken sich vorwiegend sandige Strände mit kleinen steinreichen Stellen. Danach beginnt der Steinstrand von Vidzeme, wo sich Erdzungen und kleine Buchten ablösen. Am Strand ragen bis zu 4 Meter hohe Sandsteinfreilegungen empor. Hinter dem Meleku-Kap führt der Pfad wieder über einen vorwiegend sandigen Strand, der kurz vor der Mündung des Flusses Svētupe dicht bewachsen ist. Dazu kommt Schilfrohr, das man über einen Waldweg umlaufen muss.

Der Strand zwischen Svētciems und Salacgrīva ist dicht bewachsen. Der Pfad Jūrtaka verläuft deshalb über einen Waldweg, der sich zwischen den Dünenwällen windet. Von Salacgrīva kann das Dorf Kuiviži über einen sandigen Strand oder Waldpfade erreicht werden. Um die Randu-Wiesen von Kuiviži bis Vēverupe muss man einen Umweg über einen Waldweg machen, der sich auf der östlichen Seite der Landstraße A1 befindet. Hinter dem Fluss Vēverupe führt der Pfad zurück zu einem sehr dicht bewachsenen Strand. Bei der Mündung des Flusses Blusupīte verlässt er diesen wieder, um über die Kāpu-Straße und Valdemāra-Straße das Pier Ainaži zu erreichen. In Lettland waren ~ 580 km zurückgelegt und nun die Staatsgrenze erreicht.

The beach between Svētciems village and Salacgrīva is thickly overgrown, so the Baltic Coastal Hiking Route continues on a forest trail meandering among the dunes. To get from Salacgrīva to Kuiviži, you can take the sandy beach or forest trails. From Kuiviži to the Vēverupe River, you have to bypass the Randu Meadows via a forest road located on the east side of the A1 road. After passing the Vēverupe River, the Baltic Coastal Hiking Route returns to a thickly overgrown beach and then leaves it next to the estuary of the Blusupīte River to reach Ainaži Pier by going along Kāpu and Valdemāra iela. You have covered ~ 580 km in Latvia and reached the state border.

This itinerary is particularly recommended for birdwatchers. To cover the section of the Baltic Coastal Hiking Route connecting Kabli and the South of Häädemeeste, you will have to take the old Pärnu–Riga road because reedy meadows and lagoons stretch across the seashore. Before reaching Häädemeeste, the Baltic Coastal Hiking Route branches off from the road and meanders through Jaagupi Nature reserve (going around the east side of the village) running up the backs of high dunes and scooting down to the deep troughs between the dunes covered with a sparse pine forest. Here you will find good places for picking berries and mushrooms.

First, the Baltic Coastal Hiking Route takes the old coastal roads surrounded by pine forests, but after passing Lottemaa Park it turns towards the sea and comes out at Reiu beach. Next, the hike continues across an overgrown beach (wide shoals when the winds create an outflow of water) and after a little less than 4 km you have to turn inland, cross a golf course and turn in the direction of Pärnu. Near the Raeküla district, it snakes along a small trail forming the border between the large coastal wetland and the forest. Having looped around the wetland for ~ 6 km, the Baltic Coastal Hiking Route emerges at Pärnu beach. Further on, the road goes through the western part of Pärnu Old Town, crosses the Pärnu River and the Sauga River and ends in the Vana-Pärnu district.

The Baltic Coastal Hiking Route meanders on the outskirts of the west of Pärnu, crosses the Audru River and turns towards Valgeranna, the southern side of which is surrounded by a thick forest and a white sandy beach, while to the north you will find a golf course. After passing Valgeranna, the Baltic Coastal Hiking Route advances between the polders across the northern part of Pärnu Bay. From the Audru polders you will see the most spectacular views of Pärnu Bay. After Audru reeds, the Baltic Coastal Hiking Route turns south and leads through coastal fishing villages with small ports and berths. Here you can see the daily life of fishermen and if you are lucky, then also taste smoked fish.

In this section of the Baltic Coastal Hiking Route, you will see a traditional rural landscape. The littoral is notched by shallow coves, peninsulas and capes surrounded by coastal meadows, reeds, shallow lagoons, marshes, as well as hard to access islands. When walking along the small country roads, overhung by red rowans in autumn, you can see ethnographic-like individual farmsteads and farms with cows and goats. The landscapes of farmsteads interchange with the remains of rock fences, farmland and juniper forests. Access to the sea and rest areas are located south of Ranniku and near Kastna village.

Matsi beach is one of the rare sandy beaches in the subsequent section of the trail leading to Haapsalu. The Baltic Coastal Hiking Route takes you on a small stroll through Kulli village and for the next 5 km leads you along small trails surrounded by wide forests and dunes. In autumn, their surroundings are rich in berries and mushrooms. After bypassing Uue-Varbla Manor, the trail reaches Varbla village.

The Baltic Coastal Hiking Route takes you on a stroll around the Kasari River delta where it flows into Matsalu Bay and where one of the largest wetlands in Northern Europe has taken shape with large reedy fields, coastal meadows, oxbow lakes and water from the shallow bay, being a notable nesting and stopover site for migratory birds. The itinerary mainly leads through farmland landscapes and small villages. In the surroundings of Kirbla, you can see an elevation of the terrain, which is a former Baltic Ice Lake Island with its ancient coast in the north.

A multifarious section of the Baltic Coastal Hiking Route. The first three kilometres of the itinerary go along the former Haapsalu – Rohuküla broad-gauge railway line, takes you on a stroll along Haapsalu Bay through Pullapää cape, crosses coastal forests, which contain health trails, and continues via coastal promenades and small streets around Haapsalu Town. After crossing a small wetland beyond the town, this section of the trail ends in the beautiful Uuemõisa Park.

Maršruts piemērots tikai sportiskiem gājējiem, kam vairāk svarīgs ir pats iešanas process. Jūrtaka galvenokārt virzās gar autoceļu malu un tikai starp Ingküla un Aulepa ciemiem izlokas pa mazākiem lauku ceļiem, kur baudāmas lauku ainavas ar viensētām, laukakmeņiem un ganībām.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. Izņemot pirmos 3 km, maršruts iet gar jūras krastu. Pārsvarā tas ir smilšains liedags ar skaistām priekškāpām, pelēkajām kāpām un laukakmeņiem jūrā. Liedagā var būt saskalotas aļģes, dažviet tas aizaudzis ar blīvu augāju. Iepretim Rooslepa ciemam un citviet jūrā un krastā redzami stipri sadēdējuši akmeņi – t.s. brekčijas, kas ir sena meteorīta sprādziena rezultātā sakusuši un sadēdējuši ieži. Maršruta galapunktā var pasēdēt krodziņā, no kura terases paveras skaists skats uz jūru un ostu.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. Ainavu ziņā izcili daudzveidīgs Jūrtakas posms, kurā jau ir apjaušama Igaunijas ziemeļu piekrastei raksturīgā daba. Maršruts gandrīz visā garumā ved gar jūras krastu, kur līčos ir skaisti, smilšaini liedagi, zemesragos – laukakmeņiem klāti krasti, bet Põõsaspea neem raga (izcila putnu vērošanas vieta) ziemeļdaļā atsedzas dolomīta slāņi. Jūrtaka iet pa Nõva dabas liegumu, kur redzami izcili balto un pelēko kāpu skati. Pludmales ir populāra makšķerēšanas un kaitborda vieta.

Ainaviski daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots izturīgiem gājējiem. Redzamas gan akmeņainas, gan smilšainas pludmales un labas peldvietas, skaisti piekrastes priežu meži, iespaidīgā Türisalu klints siena un dižakmeņi. Pa plašā Keilas Mežaparka takām var aiziet līdz Keilas ūdenskritumam, pie kura uzņemti fragmenti populārajai latviešu mākslas filmai „Vella kalpi”, kā arī iepazīt piekrastes zvejnieku dzīvei veltīto ekspozīciju Lohusalu ciemā.

Pie Tabasalu Jūrtaka šķērso Tallinas robežu un cauri Tiskre un Vismeistri rajoniem iznāk Kakumäe pludmalē, kur apmet loku klinšu ieskautajai Kakumäe pussalai pa tās augšdaļu mežā. Te skats pāri Kopli līcim uz Tallinas ostu. Iepretim Õismäe rajonam gar jūras krastu ved lieliska promenāde. Apmetusi loku apkārt Igaunijas Brīvdabas muzejam, Jūrtaka pa krasta promenādi aizlokās līdz Stroomi pludmalei un tālāk aiz Pelguranna rajona pa gājēju ietvēm līdz Igaunijas Jūras muzejam, kur gar krasta promenādi sasniedz Tallinas ostu – Jūrtakas finišu. Cauri Igaunijai ir veikti ~ 620 km.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pametusi Pervalku, Jūrtaka pa gājēju celiņu šķērso Kuršu kāpu austrumu–rietumu virzienā, nonākot Baltijas jūras krastā. Tālākais posms ap 13 km garumā ved pa skaistu, smilšainu pludmali, kuru no austrumiem norobežo augsta un stāva kāpu grēda. Tā ir cilvēku izveidota, lai pasargātu iekšzemi no smilšu kustības. Iepretī Jodkrantei Jūrtaka pagriežas austrumu virzienā un pa mežainu un stāvu kāpu masīvu atkal šķērso Kuršu kāpu, nonākot Kuršu jomas (līča) pusē. Nelielā posmā Jūrtaka sakrīt ar Raganu kalna taku. Tālāk gar Jodkrantes krasta promenādi tā aizved līdz ostai. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Atstājusi Jodkrantes krasta promenādi, Jūrtaka dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso Kuršu kāpu, virzoties pa mazām meža takām, kuras izvijās pa stāvo, priedēm apaugušo kāpu nogāzēm, līdz atkal iznāk Baltijas jūras krastā. Tālākos 9 km Jūrtaka ved gar krastu pa smilšainām pludmalēm. Austrumu pusē to ieskauj stāva kāpa, kas sargā iekšzemi no kustīgajām smiltīm. Aiz Alksnīnes ciema (no krasta nav redzams) Jūrtaka pagriežas uz austrumiem, šķērso kalnu priežu Pinus mugo audzi un Otrā pasaules kara laika vācu armijas militāro bāzi, līdz pietuvojas Kuršu jomas (līča) krastam. Tālāk Jūrtaka izlokās pa priedēm apaugušu kāpu mugurām, ik pa brīdim atklādama skatus uz Klaipēdas ostu. Maršruts starp Jauno un Veco pārceltuvi sākumā ved pa mazu taku, bet tālāk – pa krasta promenādi. No Vecās pārceltuves šķērsojot Kuršu jomu, Jūrtaka nonāk Klaipēdas centrā, kur gar Danės gatvi aizved līdz Biržas tiltam. Posms līdz Smiltīnei ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Gar H. Manto ielu Jūrtaka izved no Klaipēdas centra, šķērso Klaipēdas atpūtas parku, pa tiltu  šķērso dzelzceļa līniju un Melnrages ciema dienviddaļā iznāk Baltijas jūras krastā. Tālāk tā izvijas cauri kāpām, kuru saudzēšanas nolūkā ir izveidotas koka laipas, un turpinās pa jauku taku cauri piekrastes mežiem, ap 10–20 m attālumā no gājēju/velobraucēju celiņa cauri Antroji Melnragė līdz Giruliai ciemam. Pie Giruliai tā īsu brīdi iznāk pludmalē, bet no Kukuliškiai līdz Karkles ciema dienviddaļai Jūrtaka sākumā virzās gar ļoti skaistu bijušās Litorīnas jūras krastu, kas apaudzis ar pirmatnēju mežu, bet tālāk  – gar ainavisku, viļņu noskalotu stāvkrastu ar vairākām skatu vietām (t.sk. – Olando kepurė). No Karkles ciema nākamos 11 km līdz Palangas Botānikas parkam Jūrtaka ved pa smilšaini oļainām pludmalēm, kuras vietumis klāj arī akmeņi. Pa piekrastes takām Palangas Botānikas parka rietumdaļā Jūrtaka aizvijas līdz Meilės alejai un tālāk  – līdz Palangas gājēju tiltam. Posma lielākā daļa ietilpst Piejūras (Pajūrio regioninis parkas) reģionālajā parkā.

Pa gājēju tiltiņu šķērsojusi Rąžė upīti, Jūrtaka aizlokās pa gājēju/skrējēju taku “Labrytys” un pie Kontininkų ielas iznāk jūras krastā. Nākamos 9 km līdz Sventājas vecajam molam Jūrtaka aizstiepjas pa smilšainu, jūras apskalotu liedagu. Tālāk tā apmet loku Sventājas upes grīvai, izved cauri kūrortpilsētiņai, Kopų ielas galā pa trosu gājēju tiltu šķērso Sventājas upi un atkal iznāk pludmalē. Pie Žemaišu upurkalna svētvietas Jūrtaka vēlreiz izmet nelielu loku “iekšzemē” un tālāk pa smilšainu pludmali aizved līdz 3 km attālajai Lietuvas-Latvijas robežai.