Baltic coastal hiking news

Baltic Forest/Coastal LT Facebook

Baltictrails LT: Miško takas - Jūrų takas
  Followers: 3610
„Draugiški žygeiviams“ – tai ženklas, rodantis, kad žygeiviai čia yra laukiami. Šis ženklas yra gerai atpažįstamas visame pasaulyje, todėl jį pamatę keliautojai aiškiai supranta, kad jų poreikiai bus patenkinti ir paslaugos teikėjas galės jiems padėti bei suteikti reikiamos informacijos. Tad kviečiame apgyvendinimo ir maitinimo paslaugų teikėjus bei turizmo informacinius centrus atrasti naujus klientus - žygeivius! Tikrai ne visi jų nori miegoti palapinėse ir valgyti tik konservuotą maistą 😉 Nuėję dešimtis kilometrų, žygeiviai ieško patogios nakvynės, šilto maisto ir draugiško veido! Tačiau keliaujantiems pėsčiomis būtinos ir tokios paslaugos, kurių nereikia kitiems klientams - pvz.: išsidžiovinti drabužius ir batus, išsiskalbti drabužius, atvykti į apgyvendinimo įstaigą anksčiau nei įprastos priėmimo valandos, užsisakyti pervežimo paslaugą ir pan. Tai nėra ypatingai sunkiai įgyvendinami reikalavimai, tačiau dėl šių papildomų paslaugų teikimo gali žymiai išaugti klientų ratas. Svarbu pažymėti, kad tikriems žygeiviams nėra svarbu, kokiu sezonu keliauti! ☀️❄️ Taigi, kviečiame prisijungti prie DRAUGIŠKŲ ŽYGEIVIAMS paslaugų rato! 🤝 Paslaugų teikėjai, norintys NEMOKAMAI gauti paslaugų ženklą DRAUGIŠKI ŽYGEIVIAMS, susisiekite el. paštu info@atostogoskaime.lt 💻 Interreg Lithuania-Poland Programme Projektas „Tarpvalstybinė turizmo kapsulė - Lenkijos-Lietuvos turistinio maršruto E-11 sukūrimas ir viešinimas, naudojant inovatyvius sprendimus“ (LTPL00079 – Turizmo kapsulė) įgyvendinamas remiant Europos Sąjungai ir 2021-2027 Interreg VI-A Lietuva-Lenkija tarpvalstybinio bendradarbiavimo programai.

Baltic Forest Hiking Facebook news feed

Mežtaka - Forest trail
  Followers: 9328
Šī gadu mija bija ļoti mitra un silta, tādēļ mežā, neskatoties uz pēdējās dienas salu un vietām plāno sniega segu vēl joprojām var novērot un nofotografēt daudz un dažādas sēņu sugas. Ja dosies pārgājienā pa MEŽTAKU, kādu no šeit pieminētajām sēnēm noteikti redzēsi dabā! Uz lapukoku kritalām redzamas bieži sastopamās BRIEŽU KSILĀRIJAS Xylaria hypoxylon, kas vieniem atgādina ķērpju lapoņus, citiem – briežu ragus. Celmu virsmas un malas lielā daudzumā klāj PURPURA SĪKPIEPES Chondrostereum purpureum, kuru krāsa var būt mainīga, taču visskaistākās ir tās, kas ar violeto nokrāsu. Uz kritušiem kokiem var ieraudzīt MELNO jeb DZIEDZERAINO EKSĪDIJU Exidia glandulosa, kuras mitrā laikā uzbriest kā melni želejgabaliņi. Vairākviet uz egļu čiekuriem atradu PEĻASTES ČIEKURSĒNI Baeospora myosura – gan pa vienai, gan nelielos bariņos. Atšķirībā no egļu un priežu čiekursēnēm, kas aug pavasarī, šī sastopama rudeņos un arī siltās ziemās uz abu priežu un egļu čiekuriem. Uz kokiem var novērot VĒLO PUNDURKAMOLENI Panellus serotinus, kurai ir asimetriski novietots kātiņš. Mitrā laikā uz koku zariem bieži ir redzamas SAPLACINĀTĀS EKSĪDIJAS. Eksīdiju foto uz debesu fona, vai laikā, kad naktī ir bijis sals, vienmēr izskatās ļoti smuki. Trūkst tikai zilā debesjuma. Vēl viena šādā laikā bieži sastopama “želejkonča” ir SMADZEŅVEIDA RECEKLENE Tremella encephala. Sēnes nosaukums pilnībā atbilst tās izskatam. Drūmajā pelēcībā ļoti iederas “krāsainās sēnes”. Viena no tādām ir RAGVEIDĪGĀ ZARAINE Calocera cornea, kuras koši dzeltenā krāsa kontrastē uz vispārējā janvāra pelēkuma. Pēc skata trauslā LAPU VĪTENE aug uz koku lapām. Visu gadu miju līdz pat pavasarim var saglabāties ZEMESZVAIGŽŅU sīkstie augļķermeņi. CINOBRSARKANĀ NEKTRIJA Nectria cinnabarina (1-2 mm) ir maza, violeta bumuļveida sēnīte, kas aug uz nokritušiem bērzu zariem. Bariņš ar MĒLES DIŽVĀLENĒM Clavariadelphus ligula (visdrīzāk šī suga) nereti sastopamas skujkoku mežos. ORANŽĀS GALERTENES Dacrymyces stillatus uz trupējoša egles celma un citur šobrīd redzamas ļoti bieži. Arī SAMTAINĀS ZIEMENES Flammulina velutipes tagad sastopama lielā skaitā. PARASTĀS SKALDLAPĪTES Schizophyllum commune ir ļoti bieži sastopamas nelielas sēnītes ar ļoti dekoratīvu apakšpusi. PARASTO AUSENĪTI Auriscalpium vulgare sauc arī par vecāsmātes ausi. Sēne aug uz priežu čiekuriem un tai raksturīgs asimetrisks cepurītes novietojums attiecībā pret kātiņu. Cepurītes apakšā ir adatiņas. PARASTĀ PIESTENĪTE Crucibulum laeve ir diezgan neparasta. Aug uz trupējošas koksnes. Kausā redzamās “oliņas” ir peridiolas, kurās attīstās sporas. Lietuslāses izsit peridiolas no kausa un tādā veidā izplata sēni citviet. Bieži sastopamajai BĒRZU LAPIŅPIEPEI Lenzites betulina apakšpusē nav vis poras, bet gan lapiņas, pēc kā var noteikt šo sugu. ZEMES KĀRPSĒNE Thelephora terrestris sastopama bieži un novērojama visa gada garumā, ja nav sniega. DIVGADĪGĀ SAUSENE Coltricia perennis ir sīksta sēne, tādēļ saglabājas līdz nākamā gada vasarai. No tā radies nosaukums – divgadīgā. PARASTO VĒRŠMELĒNENI no RŪGTĀS VĒRŠMĒLENES var atšķirt pēc garšas. Jānokož mazs gabaliņš. Vēršmēlenes var sasniegt lielus izmērus – pat līdz 30 cm diametrā. Cepurītes apakšā ir adatiņas. SEKSTAINĀ GAILENE Cantharellus tubaeformis ir viena no astoņām Latvijā sastopamām gaileņu sugām. Kaut arī gailenes var sastapt arī siltās ziemās, gailenes nav ziemas sēnes, tādēļ ziemā tās nav vācamas ēšanai un tur mikologiem ir savs pamatojums. PARASTĀ SĒTASPIEPE Gloeophyllum sepiarium aug uz atmirušas koksnes. Tās apakšpusē nav stobriņi, bet lapiņām līdzīgi veidojumi. CIRTAINĀ KROKLAPĪTE Plicaturopsis crispa aug uz kritušas koksnes. Uzskata, ka šī suga pēdējos gadu desmitos ir krietni pavirzījusies uz ziemeļiem. Lai izdodas labas sēņu FOTOMEDĪBAS!

Baltic Coastal Hiking Facebook news feed

Jūrtaka / Ranniku Matkarada / Baltic Coastal Hiking
  Followers: 7023

Brīvprātīgo kustības attīstības sākums Latvijā – iedvesmojoties no Norvēģijas pieredzes

Šī gada 8. decembrī Tukums kļuva par nozīmīgu tikšanās vietu Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās iniciatīvas ietvaros, kas veicina brīvprātīgo kustību un iekļaujošu tūrismu Latvijā. Pasākums norisinājās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" Divpusējās sadarbības fonda ietvaros, īstenojot projektu “Baltijas - Ziemeļvalstu pieredzes apmaiņa brīvprātīgo kustību līdzdalībā un iekļaujoša tūrisma veicināšanā”.

Tikšanās mērķis bija dalīties Norvēģijas pieredzē, kas iegūta pieredzes apmaiņas brauciena laikā, un apspriest brīvprātīgo kustības izveides perspektīvas un iespējas Latvijā. Pasākumā tika īpaši uzrunāti brīvprātīgie, kuri iepriekš iesaistījušies tādu garo distanču pārgājienu maršrutu kā “Mežtaka” un “Jūrtaka” attīstībā.

Lai arī sākotnēji pieteicās vairāk nekā 15 dalībnieki, tikšanās brīdī piedalījās 9 brīvprātīgie – skaits, kas izrādījās pietiekams, lai uzsāktu vērtīgu dialogu un veidotu brīvprātīgo organizācijas pamatus. Sanāksmes galvenais rezultāts bija dokumentācijas sagatavošana, lai 2025. gada janvārī reģistrētu biedrību (kuras nosaukums līdz tās dibināšanai, lai paliek noslēpums) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Pasākums iezīmēja nozīmīgu soli Latvijas brīvprātīgo kustības attīstībā un radīja pamatu ilgtermiņa sadarbībai, kas veicinās reģionu attīstību un iekļaujošu tūrisma pieredzi. Šis brauciens un tikšanās neapšaubāmi kļūs par paliekošu ieguldījumu Latvijas tūrisma un sabiedrības attīstībā, iedvesmojoties no labās prakses piemēriem Norvēģijā.

Kurzemes plānošanas reģions ar lepnumu atzīmē šīs iniciatīvas nozīmīgumu un aicina iesaistīties visus, kas vēlas veidot iekļaujošāku un dinamiskāku sabiedrību Latvijā.

Brīvprātīgo kustības tikšanās organizēta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība. Divpusējas sadarbības fonda Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās DSF iniciatīvas “Baltijas - Ziemeļvalstu pieredzes apmaiņa brīvprātīgo kustību līdzdalībā un iekļaujoša tūrisma veicināšanā” ietvaros.

Informāciju sagatavoju un plašāku informāciju par šo iniciatīvu varēs sniegt:

Aija Neilande

aija.neilande@kurzemesregions.lv

Accessible hiking trails workshop and a hike on "Jūrtaka" - Baltic Coastal Hiking" for the Year of E9 / November 7-8

The community of hiking enthusiasts continues to grow; therefore, the Latvian Rural Tourism Association "Lauku ceļotājs" has come up with an initiative to make long-distance hiking routes "The Forest Trail / Mežtaka" and "The Baltic Coastal Hiking Route / Jūrtaka" more accessible to various segments of the society, including families with young children, seniors, people with mobility difficulties, or other limitations. In collaboration with organizations representing these community groups and project partners from Latvia and Estonia, environmental accessibility solutions will be developed, providing the opportunity for a wider range of the community to enjoy the hiking experience.

Accessible hiking trails workshop and a hike on "Jūrtaka" - Baltic Coastal Hiking" for the Year of E9
On November 7th, a workshop will take place at the Zvejniekciems Cultural Center in the Saulkrasti Municipality, where participants from Norway, England, Italy, Estonia, and Latvia will share practical experience and solutions for enhancing the environmental accessibility of hiking for various community groups. A representative from The Norwegian Association of Local and Regional Authorities will discuss how municipalities plan and implement accessibility in their areas. A representative from the European Ramblers Association will also be part of the seminar. This organization has declared 2023 as the Year of the E9 Long-Distance Hiking Route, particularly promoting it. "Jūrtaka" is part of the E9 route in the Baltic States. After presentations and discussions on the evening of November 7th, participants will embark on a hike in the "Jūrtaka" section in Saulkrasti. On November 8th, a hike is planned from Lilaste to Carnikava, where an environmental accessibility solution for people in wheelchairs will be developed as part of the project. Everyone interested, especially participants from the target groups included in the project, are invited to explore the needs of these groups for environmental adaptation together.

>>> Workshop and Hiking Program (in English, PDF): https://www.celotajs.lv/g/www/news/2023/Accessible_hiking_workshop_Nov-7-8-2.pdf
(The working language of the event is English.)

Registration is open until November 1st by filling out the registration form: https://forms.gle/BwcPc8dt5jgcuAcH7

This activity is supported as part of project "Forest and Coastal Hiking Trails' accessibility improvement for different social groups" (EE-LV00013), an Interreg Estonia-Latvia Programme 2021-2027, co-funded by the European Union.
This program reflects the views of the author. The managing authority of the programme is not liable for how this information may be used.

8. novembrī visi interesenti aicināti "Jūrtakas" pārgājienā no Lilastes līdz Carnikavai, ~9 km.

Dalība bez maksas, pieteikšanās pārgājienam līdz 1. novembrim aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/jEc4c2NnY5Ca1zEB8

Pēc noietiem 4,5 kilometriem sasniegsim Latvijas skaistākās un garākās upes - Gaujas ieteku jūrā. Gaujas upes grīva ir nozīmīga putnu ligzdošanas un zivju barošanās vieta, tādēļ no 1. maija līdz 31. jūlijam upes kreisajā krasta teritorija ir sezonāls dabas liegums. Savukārt, rudenī teritorija ir pieejama un tieši tāpēc rudens ir īpaši piemērots laiks "Jūrtakas" pārgājieniem šajā posmā.

Pie Gaujas ietekas jūrā, šoreiz neturpināsim ceļu pa ierasto "Jūrtakas" maršrutu, bet šķērsosim Gauja vietējā zvejnieka Artūra Jākobsona laivā "Sarnikau". Artūrs mūs arī pacienās ar slavenajiem Carnikavas nēģiem. Gauja ir viena no 3 Latvijas upēm, kurā tiek ķerti ņēģi.

Pārceļoties pāri Gaujai, turpināsim pārgājienu līdz Carnikavas pludmalei (~2km). Ceļu turpināsim pa Carnikavas promenādi (1,8 km), lai sasniegtu pilsētu. Šo promenādes daļu, projekta ""Mežtakas" un "Jūrtakas" pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām" plānots padarīt pieejamāku cilvēkiem ratiņkrēslos. Promenādei pienākošās takas tiks pielāgotas, lai promenādi sasniegtu arī cilvēku ratiņkrēslos.

Pēc promenādes mēs dosimies uz Carnikavas Novadpētniecības centru (0,5 km), kur pārgājienu noslēgsim ar ekskursiju, kopīgām pusdienām un sarunām kā pārgājienu takas padarīt pieejamākas dažādām sabiedrības grupām. No Carnikavas tiks organizēts transports auto šoferiem atpakaļ pie savām automašīnām Lilastē.
 

Pārgājiens papildina 7. novembra darbsemināru ""Mežtakas" un "Jūrtakas" pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām". 
Seminārā prakstiskā pieredzē un vides pieejamības risinājumos dalīsies eksperti no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Igaunijas un Latvijas. Runātāju vidū pārstāvētas dažāda tipa organizācijas - Norvēģijas Pašvaldību Savienība, Itālijas Tūrisma Federācija, Igaunijas Kamera Cilvēkiem ar invaliditāti, Apvienotās Karalistes pārgājienu asociācija un Eiropas garo distanču pārgājienu asociācija.
Programma un sīkāka informācija: https://www.celotajs.lv/lv/news/item/view/1288

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (EE-LV00013). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atblastu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Conference. TRAILS: GOOD FOR HIKERS. GOOD FOR COMMUNITIES. GOOD FOR ECONOMY.

The conference will highlight advantages of hiking in a more comprehensive meaning, presenting it not only as an outdoor activity or an alternative way of travel, but also as a tool to attract travellers, strengthen communities along the trails and foster local entrepreneurs, thus contributing to the prosperity of the society concerned. Panel discussion in the afternoon will invite to hear out hikers from Estonia, Latvia and Lithuania sharing their experience and exchange views on Forest trail and Coastal route in Latvia and Lithuania.

>>> CONFERENCE PROGRAM (PDF)

>>> REGISTRATION LINK

 

Baltic Coastal Hiking final conference and official opening of the E9 in Baltics

September 13–14, 2019

Baltic Coastal Hiking is a long-distance hiking route, part of E9, along the Baltic Sea coast. The total length of the route is 1,200 km, from which 580 km are in Latvia and 620 km in Estonia. The Latvian name of the trail is Jūrtaka, the Estonian – Ranniku matkarada. The route includes more than 500 natural, cultural and historical objects, it is available for everyone and the 60-day well planned itinerary can also be done in parts. Baltic Coastal Hiking route is ready, it’s being actively used by local hikers and travellers from abroad, now it is your turn to join in!

The Baltic Coastal Hiking project has come to an end, to celebrate the success, to see where we stand in Europe and to share our experiences. You are welcome to join the final conference on September 13 and follow the common Coastal Hike (~14 km) on September 14, 2019.

Registration for the event:https://forms.gle/XaAHwsRGSDai2kjM7

Programme: Hiking_Programm.pdf

Contact information:

Tõiv Jõul
Project Manager
NGO West-Estonia Tourism
toivj@hotmail.com
+372 5650 0727
Rūta Rulle
project assistant
Lauku Ceļotājs, Latvija
ruta@celotajs.lv
+371 26433316

Programme:

This site reflects the views of the author. The managing authority of the programme is not liable for how this information may be used.

Baltic Coastal Hiking News on Latvian Facebook

Baltic Coastal Hiking News on Estonian Facebook

Baltic Coastal Hiking News on Lithuanian Facebook