Jūrų takas - Wheelchair accesible

Der Baltische Küstenwanderweg führt auf der ganzen Strecke am Strand entlang, der auf der Festlandseite in der Umgebung von Pape von einer wunderschönen Vordüne umschlossen ist. Hinter dem Dorf wird er auf einer Länge von fast 10 km von einem abgespülten Uferstreifen abgelöst, auf dem Kiefernstämme umgestürzt herumliegen. Die Flachdüne kommt in der Umgebung des Dorfes Jūrmalciems wieder zum Vorschein. Hinter Jūrmalciems erstrecken sich weitläufig Strände. Nähert man sich dem Kap Bernātu ragt eine eindrucksvolle, mit einem Kieferwald bewachsene und streckenweise durch die Meeresbrandung ausgehöhlte Steilküste empor.

Der Baltische Küstenwanderweg führt auf der ganzen Strecke am Strand entlang, der auf der Festlandseite in der Umgebung von Pape von einer wunderschönen Vordüne umschlossen ist. Hinter dem Dorf wird er auf einer Länge von fast 10 km von einem abgespülten Uferstreifen abgelöst, auf dem Kiefernstämme umgestürzt herumliegen. Die Flachdüne kommt in der Umgebung des Dorfes Jūrmalciems wieder zum Vorschein. Hinter Jūrmalciems erstrecken sich weitläufig Strände. Nähert man sich dem Kap Bernātu ragt eine eindrucksvolle, mit einem Kieferwald bewachsene und streckenweise durch die Meeresbrandung ausgehöhlte Steilküste empor.

Von Bernāti bis Liepāja führt der Baltische Küstenwanderweg an einem breiten Strand entlang. Dort erfreuen auf der Festlandseite anfangs eine abgespülte Küste das Auge, später dann beim Herankommen an die Stadt Liepāja hohe, mit Strandroggen und Strandhafer bewachsene Vordünen. Der Pfad windet sich weiter durch den zentralen Teil der Stadt Liepāja – Vecliepāja und kurz nach dem Passieren des Karosta-Kanals (Kriegshafenkanal) erreicht man Karosta – einen Komplex von Militär- und Fortifikationsbauten. Um ihn genauer zu erkunden, sollte man mindestens einen halben
Tag einplanen. Unbedingt probieren sollte man die Spezialität von Liepāja – ”Liepājas menciņi”, geräucherten Dorsch, zubereitet nach einem alten südkurländischen Rezept.

От Бернати до Лиепаи Тропа Балтийского взморья ведет по широкому пляжу, где со стороны суши сначала можно наблюдать смытый берег, а по мере приближения к Лиепае – высокие дюны, поросшие песчаным колосняком и аммофилой. Дальше она петляет через центральную часть Лиепаи – Вецлиепаю – и, пересекая канал Каростас, доходит до Каросты – комплекса военных и фортификационных сооружений, на осмотр которого стоит выделить минимум полдня. Обязательно надо попробовать особое лиепайское блюдо «Liepājas menciņi», которое готовится из копченой трески по древнему южно-курземскому рецепту.

Немноголюдный пляж, где можно собирать янтарь и камешки с древними окаменелостями, слушать, как поет песок под ногами. В окрестностях Зиемупе появляются обрывы с промоинами, а дальше до Акменсрагса и Павилосты – красивые, с редкими промоинами дюны, поросшие колосняком и аммофилой. Местами можно увидеть серые дюны. Маяк Акменрагса станет хорошим местом отдыха. Обаятельный городок Павилоста с портом и ароматом копченой рыбы заставит вернуться от нетронутой природы к цивилизации.

Немноголюдный пляж, где можно собирать янтарь и камешки с древними окаменелостями, слушать, как поет песок под ногами. В окрестностях Зиемупе появляются обрывы с промоинами, а дальше до Акменсрагса и Павилосты – красивые, с редкими промоинами дюны, поросшие колосняком и аммофилой. Местами можно увидеть серые дюны. Маяк Акменрагса станет хорошим местом отдыха. Обаятельный городок Павилоста с портом и ароматом копченой рыбы заставит вернуться от нетронутой природы к цивилизации.

К северо-западу от Павилосты можно увидеть великолепные пейзажи с серыми дюнами, а уже несколькими километрами дальше начинается один из красивейших отрезков Тропы Балтийского взморья с впечатляющими обрывами, которые протянулись более чем на 20 км. Самые интересные пейзажи с обрывами можно увидеть возле устья рек Странте, Улмале и Рива. Во многих местах, где берега в нижней части обвалились, летом цветут орхидеи. В Юркалне и окрестностях можно наблюдать «двойной закат»: первый – с пляжа, а второй – несколько мгновений спустя с вершины обрыва.

В окрестностях Сарнате еще виден обрыв Балтийског моря, который к северу постепенно становится ниже и его сменяет омываемый морем дюнный вал. Между Вендзавас и маяком Ужавас вдоль берега моря можно наблюдать необычный для Латвии пейзаж, напоминающий песчано-каменистую пустыню со скудной растительностью, – бывший полигон Советской армии. Здесь и за маяком Ужавас на территориях бывшего полигона можно увидеть серые дюны. По мере приближения к устью Ужавы пляж становится все шире, а дюнный вал – все ниже. С романтического маяка Ужавас открывается самый красивый вид на Тропе Балтийского взморья.

На этом этапе первые 6 км Тропы Балтийского взморья – это безлюдный участок берега с низкими дюнами, спины которых покрыты колосняком и аммофилой. За устьем ручья Медолес высится внушительный обрыв (~19 м) с узким каменистым пляжем. Обрыв быстро сходит на нет и снова поднимается двумя километрами дальше. Между обрывами находится бывший полигон Советской армии. Последние пять километров Тропы Балтийского взморья до Южного мола в Вентспилсе идут по просторному песчаному пляжу, который со стороны суши ограничен биотопами серых дюн.

На этом этапе первые 6 км Тропы Балтийского взморья – это безлюдный участок берега с низкими дюнами, спины которых покрыты колосняком и аммофилой. За устьем ручья Медолес высится внушительный обрыв (~19 м) с узким каменистым пляжем. Обрыв быстро сходит на нет и снова поднимается двумя километрами дальше. Между обрывами находится бывший полигон Советской армии. Последние пять километров Тропы Балтийского взморья до Южного мола в Вентспилсе идут по просторному песчаному пляжу, который со стороны суши ограничен биотопами серых дюн.

Маршрут проходит через Вентспилс и окружающие его леса. Тропа Балтийского взморья от Южного мола ведет через исторический район Остгалс и Старый город, пересекает Венту и дальше через Парвенту по пешеходно-велосипедной дорожке продолжается в направлении Сталдзене, где, обогнув Вентспилсский порт, вновь возвращается на берег моря. Стоит взять один «выходной» и ознакомиться с самыми интересными местами города, а также посетить Приморский музей под открытым небом.

От Саунагса по маленьким проселочным и лесным дорогам Тропа Балтийского взморья вьется до Вайде, где снова возвращается на берег моря. До Колкасрагса тянутся широкие песчаные пляжи, переходящие в приземистые дюны, за которыми снова следуют дюны, поросшие лесом. На протяжении ~2 км – размытые дюны, за которыми поднимаются Думбркални. Колкасрагс, пограничная веха между Балтийским морем и Рижским заливом, является одним из популярнейших на Балтийском побережье мест наблюдения за птицами.

Если свернуть от Колкасрагса в сторону залива, то можно заметить различие между Балтийским морем и Рижским заливом. Первые 10 км Тропы Балтийского взморья ведут по побережью Национального парка «Слитере»: сначала вдоль выступающих в море сосен, вдоль зданий бывшего рыболовецкого колхоза, корабельной пристани и обрыва Эважу, в окрестностях которого расположен необычно узкий песчаный пляж со склоняющимися над ним стволами черной ольхи. И дальше по дороге до Гипки будет тянуться узкий песчаный пляж с многочисленными выходящими на поверхность родниками и устьями небольших (летом – мелких) рек. В советские времена берег Национального парка «Слитере» был дважды закрытой территорией – здесь находились приграничная режимная зона и природный резерват.

От Гипки до Рои тянется песчаный, не слишком широкий пляж с красивыми дюнами и прибрежными сосновыми лесами, а перед Роей пляж зарос тростником. В свою очередь, отрезок пути между Роей и церковью в Калтене – самый своеобразный на всем латвийском побережье: берег здесь топорщится маленькими мысками и изрыт заливчиками с очень узким пляжем. Весь берег усыпан валунами разного размера, а над ними шепчет зеленая листва черной ольхи. В некоторых местах на берег вытягиваются широкие розетки корней деревьев, подмытых морем. Местами вдоль самого берега идет земляная дорога, вдоль которой тянутся ряды бывших рыбацких подворий.

Ranniku matkaraja lõik Ģipkast kuni Rojani kulgeb liivarannal, kus on kaunid luited ja männimetsad. Vahetult enne Rojat on rand kõrkjatesse kasvanud. Roja ja Kaltene kiriku vaheline lõik on aga kogu Läti rannajoone üks omapärasemaid, sest siin sirutuvad merre paljud väikesed maaninad, moodustades lahtesid ja kitsa siksakilise mereranna. Rand on tihedalt täis erinevas suuruses maakive, mille kohale kaarduvad sangleppade võrad. Paiguti kulgeb ranna lähedal kruusatee, mida ääristavad endised kalurite elamud.

Ranniku matkaraja Kaltene – Mērsrags lõigu muudavad eriti mitmekülgseks selle loodus, kultuuri- ja ajaloopärand ning kaunid vaated. Kaltene lähistel rikastavad rannajoont väikesed lahesopid ja kivised kaldad. Edasi kulgeb matkarada kõrkjatest ja taimestikust kinnikasvanud randa. Hiljem on kivine rannariba kohati vaid paari meetri laiune, paiguti savine, kõrkjatest läbikasvanud ning tihti täis adruvalle. Valgaciemsi ja Mērsragsi vahel muutub rand jälle liivaseks.
 

Ranniku matkaraja Mērsrags – Engure lõigul viib tee Mērsragsi külakeskusest läbi männimetsa randa. Edasi jääb matkarajast ühele poole rohtu ja kõrkjatesse kasvanud kivine rannariba ning teisele poole metsaga kaetud rannaluited. Kohati on rand justkui sillutatud väikeste ümarate kividega, teisalt kohtab liigirikkaid halle luiteid. Bērzciemsi juures avanevad rannaniidud ja kaugele merre ulatuvad madalikud (populaarne linnuvaatluskoht). Kinnikasvanud rand jätkub kuni Abragciemsini, edasi kuni Engureni on liivaluited.

Ranniku matkaraja Engure – Ragaciems lõigu algus lookleb rannamändide vahel, mööda suhteliselt kitsast rannariba läbi Engure küla. Plieņciemsi luite juures muutub liivariba üha laiemaks. Maismaa pool kõrguvad kuni Kolka – Tukumsi maanteeni taimestikuga kaetud ja treppidega varustatud kaldad. Soojadel suvepäevadel on siin palju puhkajaid. Marsruudi viimane kolmandik asub Ķemeri rahvuspargis.

Ranniku matkaraja Engure – Ragaciems lõigu algus lookleb rannamändide vahel, mööda suhteliselt kitsast rannariba läbi Engure küla. Plieņciemsi luite juures muutub liivariba üha laiemaks. Maismaa pool kõrguvad kuni Kolka – Tukumsi maanteeni taimestikuga kaetud ja treppidega varustatud kaldad. Soojadel suvepäevadel on siin palju puhkajaid. Marsruudi viimane kolmandik asub Ķemeri rahvuspargis.

Ranniku matkaraja Ragaciems – Dubulti vahelise lõigu esimene kolmandik kulgeb Ķemersi rahvuspargis, kus saab tutvuda ajalooliste kalurikülade, paadikuuride ja kalaturuga. Starpiņupīte jõe suudmeala on populaarne linnuvaatluskoht. Ragaciemsi külast paistab hästi ka kogu Jūrmala rannajoon. Jaunķemerist kuni Dubultini kulgeb rada mööda Liivi lahe kõige laiemat liivaranda ja läbi Jūrmala ajaloolise kuurortlinna, mis on ühtlasi Läti pikim linn. Ilusate suviste ilmadega on siinses rannas palju suvitajaid.

Ranniku matkaraja lõigul Dubulti ja Lielupe vahel paikneb Liivi lahe kõige laiem liivarand – oma lugematute rannakohvikute ja puhkamisvõimalustega on see Jūrmala kuurortlinna suurim väärtus ja tõmbenumber. Rannaäärsetes luitemetsades on tihe rajavõrgustik, mis sobib hästi jalutamiseks ja kepikõnni harrastamiseks. Lielupe ranna ja Jūrmala vabaõhumuuseumi vaheline matkaraja lõik kulgeb Ragakāpa looduspargi territooriumil. Buldurisse saab mugavalt tagasi kõndida mööda Bulduri avenüüd või 5. liini.

Ranniku matkaraja lõik kulgeb Jūrmalast läbi metsaste alade Riia suunas. Pärast Lielupe jõe silda lookleb rada läbi puithoonestusega Priedaine linnaosa, piki Lielupe jõe paremkallast ja keerab Bolderāja luite lõunaosa suunas. Põigates läbi Kleistu metsa ja kulgedes paralleelselt Lāčupe kalmistuga jätkub matkarada ajaloolises Pārdaugava linnaosas – mööda Buļļi ja Daugavgrīva tänavaid ning läbides Dzegužkalnsi. Möödudes Zunda kanalist ja Āgenskalnsi lahest jõuab matkaja Daugava jõeni, ületab vana kivisilla ja on matkapäeva lõpuks jõudnud Riia raekoja platsile.

Ranniku matkarada teeb alguses väikese tiiru Riia kesklinnas – vanalinnas ja kanali ääres, jätkub läbi Kronvaldsi pargi, mööda juugendstiilis Alberti tänavat kuni Miera tänavani, liikudes edasi läbi suure kalmistu (Lielie kapi) ning piki Koknese ja Osta puiesteid. Läbides Mežaparksi linnaosa jõuab rada Jaunmīlgrāvisesse ja ületab Mīlgrāvise kanali. Edasi lookleb rada mööda Vecāķi puiesteed kuni Ziemeļblāzma kultuurikeskuseni ja Vecdaugava jõe kallasteni, millest mõne kilomeetri kaugusele jääb Vecāķi asula. Pärast kahepäevast teekonda läbi Riia linna jõuab matkarada tagasi randa.

Ranniku matkaraja Vecāķi – Carnikava lõik algab piki kaunist liivaranda. Maismaa poolt piiravad randa muljetavaldavate luitevallidega valgusküllased rannamännikud. Edasi jätkub matkarada metsateel kuni Carnikavani, teeb tiiru mööda tammi ümber Vecgauja ja jõuab Koiva jõe jalakäijate sillani. Nii matkapäeva alguses kui lõpus on mõnus istuda kas mõnes Vecāķi rannakohvikus või Carnikava kõrtsis.

Ranniku matkaraja Vecāķi – Carnikava lõik algab piki kaunist liivaranda. Maismaa poolt piiravad randa muljetavaldavate luitevallidega valgusküllased rannamännikud. Edasi jätkub matkarada metsateel kuni Carnikavani, teeb tiiru mööda tammi ümber Vecgauja ja jõuab Koiva jõe jalakäijate sillani. Nii matkapäeva alguses kui lõpus on mõnus istuda kas mõnes Vecāķi rannakohvikus või Carnikava kõrtsis.

Ranniku matkaraja Carnikava – Saulkrasti lõik viib läbi Gauja küla Koiva jõe suudmealale, mis on suurepärane linnuvaatluspiirkond. Edasi kulgeb matkarada mööda liivaranda kuni Inčupe jõe suudmeni. Enne suudmeala tuleb keerata maismaa suunas, et jõuda sillani. Pēterupe jõe rippsilla ületamise järel jõuab matkarada piki mereranda Saulkrasti rannaparki (Jūras parks).

Ranniku matkaraja Carnikava – Saulkrasti lõik viib läbi Gauja küla Koiva jõe suudmealale, mis on suurepärane linnuvaatluspiirkond. Edasi kulgeb matkarada mööda liivaranda kuni Inčupe jõe suudmeni. Enne suudmeala tuleb keerata maismaa suunas, et jõuda sillani. Pēterupe jõe rippsilla ületamise järel jõuab matkarada piki mereranda Saulkrasti rannaparki (Jūras parks).

Ranniku matkaraja Saulkrasti – Lauči lõigu esimesed kilomeetrid kuni Zvejniekciemsini võib läbida mööda randa või liikuda läbi rannikuäärse männimetsa. Teele jääb vana kalavõrkude ja –tarvikute hoiustamise kuur. Enne Skulte sadamat ilmestavad Zvejniekciemsi rannikut ka kivid. Tehes tiiru ümber Aģe jõe suudmeala ja sadama, naaseb matkarada mereranda, kus juba kaugelt paistab Ārņu neem ja selle taga suure pruuni kivirahnu selg – Lielais Lauču akmens. Matkaraja lõigule jäävad mitmekülgsed rannikuvaated.

Ranniku matkaraja Lauči – Tūja idülliliste vaadetega Vidzeme rannalõigul vahelduvad kivised maaninad ja meres asuvad rändrahnud väikeste liivaste abajatega, kuhu suubuvad tillukeste jõgede ja suviti kuivama kippuvate ojade veed. Kohati on kogu rannariba kaetud hallide kividega. Paiguti ilmuvad väiksemad kõrkjatihnikud. Tūja kandis võib märgata esimesi liivakivipaljandeid.

Ranniku matkaraja lõik Tūjast algab Zaķupīte jõe ületamisega. Kuni Ķurmragsi tuletornini jäävad teele valdavalt liivased, väiksemate kiviste lõikudega rannad. Hiljem jõuab rada Vidzeme kivisesse randa, kus maaninad vahelduvad väikeste abajatega, kuid kaldajoonelt kerkib ka kuni 4 m kõrgune liivakivipaljand. Meleki neeme järel liigutakse taas valdavalt liivarannal, mis on enne Svētupe jõe suudmeala tihedalt rohtukasvanud ja kaetud kõrkjatihnikuga. Rada on võimalik läbida ka ringiga mööda metsateed.

Ranniku matkarada kulgeb Svētciemsi – Salacgrīva lõigul mööda luitevallide vahel looklevat metsarada, sest rannariba on tihedalt rohtunud ja sisuliselt läbimatu. Salacgrīvast Kuivižisse võib minna mööda liivaranda või metsateid. Ümber Kuiviži ja Vēverupe vaheliste rannaniitude saab mööda metsateed, mis asub A1 maanteest idas. Pärast Vēverupet naaseb matkarada rohtunud randa, lahkudes sealt Blusupīte jõesuudmes, et jõuda mööda Kāpu ja Valdemāra tänavaid Ainaži muulini. Selja taha on jäänud ligi 580 km Lätimaad ja avastamist ootab Eestimaa.
 

Ranniku matkarada kulgeb Svētciemsi – Salacgrīva lõigul mööda luitevallide vahel looklevat metsarada, sest rannariba on tihedalt rohtunud ja sisuliselt läbimatu. Salacgrīvast Kuivižisse võib minna mööda liivaranda või metsateid. Ümber Kuiviži ja Vēverupe vaheliste rannaniitude saab mööda metsateed, mis asub A1 maanteest idas. Pärast Vēverupet naaseb matkarada rohtunud randa, lahkudes sealt Blusupīte jõesuudmes, et jõuda mööda Kāpu ja Valdemāra tänavaid Ainaži muulini. Selja taha on jäänud ligi 580 km Lätimaad ja avastamist ootab Eestimaa.
 

Ranniku matkaraja lõik Kablist Häädemeeste lõunaosani tuleb läbida mööda vana Riia maanteed, sest teest mereni laiuvad roostunud ja abajatega rannaniidud. Antud lõik sobib eriti hästi linnuvaatluseks. Vahetult enne Häädemeestet keerab matkarada maanteelt kõrvale, lookleb Jaagupi hoiualal ja teeb lääne poolt alevikule tiiru peale, ronib kord kõrgele luitenõlvale ja laskub siis taas alla luidete vahelisse kõrgesse männikusse. Matkaraja ääres on head marja- ja seenemetsad.

Ranniku matkaraja Uulu - Pärnu lõik kulgeb alguses männimetsade vahel olevaid vanu mereäärseid teid pidi, kuid pärast Lottemaa teemaparki keerab mere poole jõudes Reiu randa. Edasi tuleb kõndida mööda võsastuvat luidet ning umbes 4 km pärast pöörata sisemaa suunas,  läbida golfiväljaku äärne territoorium ja võtta suund Pärnu linnale. Raeküla linnaosas kulgeb matkarada piki märgala ja metsa piiri. Umbes 6 km pikkuse tiiru järel ümber märgalade jõuab rada Pärnu randa. Edasi viib teekond läbi Pärnu linna, Vallikääru aasa, üle Pärnu ja Sauga jõgede ja lõpeb Vana-Pärnus.

Baltijos pakrantės pėsčiųjų maršrutas vingiuoja Pernu vakarinėje dalyje, kerta Audru upę ir pasuka link Valgeranos, kurios pietinė pusė yra apsupta tankaus miško ir balto smėlio paplūdimio, o šiaurėje rasite golfo aikštyną. kursą. Pravažiavus Valgeraną, Baltijos pakrantės žygių maršrutas driekiasi tarp polderių per šiaurinę Pernu įlankos dalį. Iš Audru polderių atsiveria įspūdingiausi Pernu įlankos vaizdai. Už Audrų nendrynų Baltijos pajūrio žygių maršrutas pasuka į pietus ir veda per pakrančių žvejų kaimelius su nedideliais uosteliais ir krantinėmis. Čia galima pamatyti žvejų kasdienybę, o jei pasiseks, paragauti ir rūkytos žuvies.

Šioje Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršruto atkarpoje pamatysite tradicinį kaimo kraštovaizdį. Pamario raištis – seklios įlankos, pusiasaliai ir kyšuliai, apsupti pajūrio pievų, nendrių, seklių lagūnų, pelkių, taip pat sunkiai prieinamų salų. Einant nedideliais kaimo keliukais, rudeniškai nusėtais raudonų šermukšnių, galima pamatyti etnografiškai primenančias individualias sodybas ir fermas su karvėmis ir ožkomis. Sodybų kraštovaizdžiai keičiasi su uolų tvorų liekanomis, dirbama žeme ir kadagių miškais. Prieiga prie jūros ir poilsio zonos yra į pietus nuo Ranniku ir netoli Kastnos kaimo.

Matsi paplūdimys yra vienas iš retų smėlio paplūdimių tolesnėje tako dalyje, vedančioje į Haapsalu. Baltijos pakrantės žygių maršrutas nuves jus į nedidelį pasivaikščiojimą per Kulli kaimą, o kitus 5 km veda nedideliais takais, apsuptais plačių miškų ir kopų. Rudenį jų apylinkėse gausu uogų ir grybų. Aplenkus Uue-Varbla dvarą, takas pasiekia Varblos kaimą.

Baltijos pakrantės žygių maršrutas leidžia pasivaikščioti po Kasario upės deltą, kur ji įteka į Matsalu įlanką ir kur susiformavo viena didžiausių šlapžemių Šiaurės Europoje su dideliais nendrių laukais, pakrantės pievomis, ežerais ir vandeniu iš seklios įlankos. , yra svarbi migruojančių paukščių lizdų ir sustojimo vieta. Maršrutas daugiausia veda per dirbamos žemės kraštovaizdžius ir mažus kaimelius. Kirblos apylinkėse galite pamatyti reljefo aukštį, kuris yra buvusi Baltijos ledo ežero sala su senovine pakrante šiaurėje.

Įvairi Baltijos pakrantės pėsčiųjų maršruto atkarpa. Pirmieji trys maršruto kilometrai eina palei buvusią Haapsalu – Rohuküla plačiojo geležinkelio liniją, pasivaikščioti Haapsalu įlanka per Pulapė ragą, kerta pakrantės miškus, kuriuose yra sveikatingumo takai, o toliau – pakrantės promenadomis ir nedidelėmis gatvelėmis aplinkui. Haapsalu miestas. Pervažiavus nedidelę pelkę už miestelio, ši tako atkarpa baigiasi nuostabiame Uuemõisa parke.

Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršrutas daugiausia eina kelio pakraščiu ir vingiuoja tik mažesniais kaimo keliukais tarp Ingküla ir Aulepa kaimų, kur galėsite mėgautis kaimo kraštovaizdžiu su individualiomis sodybomis, rieduliais ir ganyklomis.

Išskyrus pirmus 3 km, maršrutas eina pajūriu. Tai daugiausia smėlėtas paplūdimys su gražiais priešakiais, pilkomis kopomis ir jūros rieduliais. Paplūdimys gali būti padengtas į krantą išplautos dumbliais ir retkarčiais apaugęs tankia augmenija. Priešais Rooslepos kaimą ir kitose vietose jūroje ir pajūryje stūkso prastai aptrupėję akmenys arba vadinamosios brekčios, kurios išsilydė ir aptrupėjo dėl senovinio meteorito sprogimo. Kelionės tikslo vietoje galite praleisti laiką užeigoje, o iš jos terasos atsiveria nuostabus vaizdas į jūrą ir uostą.

Kraštovaizdžiu išskirtinai įvairialypė Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršruto atkarpa, kurioje jau galima pažvelgti į šiaurinei Estijos pakrantei būdingą gamtą. Maršrutas veda palei jūros pakrantę beveik visą ilgį, kur rasite nuostabių smėlio paplūdimių prie įlankų, paplūdimių, padengtų rieduliais prie kyšulių, o dolomito sluoksniai atsiskleidžia šiaurinėje Põõsaspea kyšulio dalyje (puiki paukščių stebėjimo vieta). Baltijos pajūrio žygių maršrutas eina per Nõvos gamtos rezervatą, kur atsiveria išskirtiniai baltųjų ir pilkųjų kopų vaizdai. Paplūdimiai yra populiarūs žvejybai ir jėgos aitvarams.

Ainaviski daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots izturīgiem gājējiem. Redzamas gan akmeņainas, gan smilšainas pludmales un labas peldvietas, skaisti piekrastes priežu meži, iespaidīgā Türisalu klints siena un dižakmeņi. Pa plašā Keilas Mežaparka takām var aiziet līdz Keilas ūdenskritumam, pie kura uzņemti fragmenti populārajai latviešu mākslas filmai „Vella kalpi”, kā arī iepazīt piekrastes zvejnieku dzīvei veltīto ekspozīciju Lohusalu ciemā.

Pie Tabasalu Jūrtaka šķērso Tallinas robežu un cauri Tiskre un Vismeistri rajoniem iznāk Kakumäe pludmalē, kur apmet loku klinšu ieskautajai Kakumäe pussalai pa tās augšdaļu mežā. Te skats pāri Kopli līcim uz Tallinas ostu. Iepretim Õismäe rajonam gar jūras krastu ved lieliska promenāde. Apmetusi loku apkārt Igaunijas Brīvdabas muzejam, Jūrtaka pa krasta promenādi aizlokās līdz Stroomi pludmalei un tālāk aiz Pelguranna rajona pa gājēju ietvēm līdz Igaunijas Jūras muzejam, kur gar krasta promenādi sasniedz Tallinas ostu – Jūrtakas finišu. Cauri Igaunijai ir veikti ~ 620 km.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pametusi Pervalku, Jūrtaka pa gājēju celiņu šķērso Kuršu kāpu austrumu–rietumu virzienā, nonākot Baltijas jūras krastā. Tālākais posms ap 13 km garumā ved pa skaistu, smilšainu pludmali, kuru no austrumiem norobežo augsta un stāva kāpu grēda. Tā ir cilvēku izveidota, lai pasargātu iekšzemi no smilšu kustības. Iepretī Jodkrantei Jūrtaka pagriežas austrumu virzienā un pa mežainu un stāvu kāpu masīvu atkal šķērso Kuršu kāpu, nonākot Kuršu jomas (līča) pusē. Nelielā posmā Jūrtaka sakrīt ar Raganu kalna taku. Tālāk gar Jodkrantes krasta promenādi tā aizved līdz ostai. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Atstājusi Jodkrantes krasta promenādi, Jūrtaka dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso Kuršu kāpu, virzoties pa mazām meža takām, kuras izvijās pa stāvo, priedēm apaugušo kāpu nogāzēm, līdz atkal iznāk Baltijas jūras krastā. Tālākos 9 km Jūrtaka ved gar krastu pa smilšainām pludmalēm. Austrumu pusē to ieskauj stāva kāpa, kas sargā iekšzemi no kustīgajām smiltīm. Aiz Alksnīnes ciema (no krasta nav redzams) Jūrtaka pagriežas uz austrumiem, šķērso kalnu priežu Pinus mugo audzi un Otrā pasaules kara laika vācu armijas militāro bāzi, līdz pietuvojas Kuršu jomas (līča) krastam. Tālāk Jūrtaka izlokās pa priedēm apaugušu kāpu mugurām, ik pa brīdim atklādama skatus uz Klaipēdas ostu. Maršruts starp Jauno un Veco pārceltuvi sākumā ved pa mazu taku, bet tālāk – pa krasta promenādi. No Vecās pārceltuves šķērsojot Kuršu jomu, Jūrtaka nonāk Klaipēdas centrā, kur gar Danės gatvi aizved līdz Biržas tiltam. Posms līdz Smiltīnei ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Gar H. Manto ielu Jūrtaka izved no Klaipēdas centra, šķērso Klaipēdas atpūtas parku, pa tiltu  šķērso dzelzceļa līniju un Melnrages ciema dienviddaļā iznāk Baltijas jūras krastā. Tālāk tā izvijas cauri kāpām, kuru saudzēšanas nolūkā ir izveidotas koka laipas, un turpinās pa jauku taku cauri piekrastes mežiem, ap 10–20 m attālumā no gājēju/velobraucēju celiņa cauri Antroji Melnragė līdz Giruliai ciemam. Pie Giruliai tā īsu brīdi iznāk pludmalē, bet no Kukuliškiai līdz Karkles ciema dienviddaļai Jūrtaka sākumā virzās gar ļoti skaistu bijušās Litorīnas jūras krastu, kas apaudzis ar pirmatnēju mežu, bet tālāk  – gar ainavisku, viļņu noskalotu stāvkrastu ar vairākām skatu vietām (t.sk. – Olando kepurė). No Karkles ciema nākamos 11 km līdz Palangas Botānikas parkam Jūrtaka ved pa smilšaini oļainām pludmalēm, kuras vietumis klāj arī akmeņi. Pa piekrastes takām Palangas Botānikas parka rietumdaļā Jūrtaka aizvijas līdz Meilės alejai un tālāk  – līdz Palangas gājēju tiltam. Posma lielākā daļa ietilpst Piejūras (Pajūrio regioninis parkas) reģionālajā parkā.

Pa gājēju tiltiņu šķērsojusi Rąžė upīti, Jūrtaka aizlokās pa gājēju/skrējēju taku “Labrytys” un pie Kontininkų ielas iznāk jūras krastā. Nākamos 9 km līdz Sventājas vecajam molam Jūrtaka aizstiepjas pa smilšainu, jūras apskalotu liedagu. Tālāk tā apmet loku Sventājas upes grīvai, izved cauri kūrortpilsētiņai, Kopų ielas galā pa trosu gājēju tiltu šķērso Sventājas upi un atkal iznāk pludmalē. Pie Žemaišu upurkalna svētvietas Jūrtaka vēlreiz izmet nelielu loku “iekšzemē” un tālāk pa smilšainu pludmali aizved līdz 3 km attālajai Lietuvas-Latvijas robežai.