Jūrtaka - Pieejams ratiņkrēslā

Ranniku matkaraja lõik kulgeb kogu pikkuses mööda randa, mis Pape ümbruses on ääristatud kaunite eelluidetega. Pärast küla asenduvad eelluited 10 km pikkuses langenud männitüvesid täis kaldapealsega. Lauged luited ilmuvad taas välja Jūrmalciemsi lähedal. Bernāti neeme lähistel kõrgub muljetavaldav männimetsaga kaetud ja paiguti mere poolt uhutud liivakivipaljand.

Ranniku matkaraja lõik kulgeb kogu pikkuses mööda randa, mis Pape ümbruses on ääristatud kaunite eelluidetega. Pärast küla asenduvad eelluited 10 km pikkuses langenud männitüvesid täis kaldapealsega. Lauged luited ilmuvad taas välja Jūrmalciemsi lähedal. Bernāti neeme lähistel kõrgub muljetavaldav männimetsaga kaetud ja paiguti mere poolt uhutud liivakivipaljand.

Ranniku matkarada kulgeb Bernātist Liepājani mööda laia rannariba, mida maismaa poolt ääristavad algul paiguti mere poolt uhutud liivakivipaljand, muutudes Liepāja lähedal kõrgeteks eelluideteks. Rada lookleb läbi Liepāja vanalinna ja üle Karosta kanali. Vana sõjasadama Karosta militaar - ja kaitserajatistega tutvumiseks soovitame võtta vähemalt pool päeva. Kindlasti soovitame maitsta Liepāja erirooga, Liepājas menciņi, vana Lõuna-Kuramaa retsepti järgi suitsutursast valmistatud toitu.

Ranniku matkarada kulgeb Bernātist Liepājani mööda laia rannariba, mida maismaa poolt ääristavad algul paiguti mere poolt uhutud liivakivipaljand, muutudes Liepāja lähedal kõrgeteks eelluideteks. Rada lookleb läbi Liepāja vanalinna ja üle Karosta kanali. Vana sõjasadama Karosta militaar - ja kaitserajatistega tutvumiseks soovitame võtta vähemalt pool päeva. Kindlasti soovitame maitsta Liepāja erirooga, Liepājas menciņi, vana Lõuna-Kuramaa retsepti järgi suitsutursast valmistatud toitu.

Ranniku matkaraja lõik saab alguse laulvate liivadega rannalt, kus võib leiduda merevaiku ja fossiilidega kivistisi. Ziemupe kandis on näha osaliselt lainete poolt uhutud liivakivipaljandit. Edasi laiuvad Akmensragsi neemeni ja Pāvilostani kaunid rannaluited ja vareskaerast läbikasvanud ning mere uhutud eelluited. Paiguti on näha ka halle luiteid. Akmenragsi tuletorni juures on hea jalgu puhata. Pāvilosta väikelinna sarm ning sadama ja suitsukala hõng toovad matkaja puutumata looduse rüpest tagasi tsivilisatsiooni juurde.

Ranniku matkaraja lõik saab alguse laulvate liivadega rannalt, kus võib leiduda merevaiku ja fossiilidega kivistisi. Ziemupe kandis on näha osaliselt lainete poolt uhutud liivakivipaljandit. Edasi laiuvad Akmensragsi neemeni ja Pāvilostani kaunid rannaluited ja vareskaerast läbikasvanud ning mere uhutud eelluited. Paiguti on näha ka halle luiteid. Akmenragsi tuletorni juures on hea jalgu puhata. Pāvilosta väikelinna sarm ning sadama ja suitsukala hõng toovad matkaja puutumata looduse rüpest tagasi tsivilisatsiooni juurde.

Ranniku matkaraja lõigul jäävad Pāvilostast kirdesse erakordsed vaated hallidele luidetele. Mõne kilomeetri pärast algab ka üks matkaraja kaunimaid lõike: 20 km uhkeid liivaklinte. Kõige huvitavamad rannikuvaated avanevad Strante, Ulmale ja Rīva jõesuudme juures. Varisenud ranniku alaosas õitsevad suviti orhideed. Jūrkalne kandis saab näha kahte päikeseloojangut – esimest rannajoonelt ning teist hetk hiljem kõrge pankranniku otsast vaadates.

Ranniku matkaraja Sārnate – Užava lõigul on Sārnate kandis näha Läänemere kõrget liivarannikut, mis põhja poole liikudes jääb järjest madalamaks, kuni muutub merre uhutud luitevalliks. Vendzavase ja Užava tuletorni vahel avanevad Läti jaoks ebatavalised vaated – loodus meenutab siin hõreda taimestikuga mahajäetud liiva-kivikõrbe – see on
nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Užava jõe suudme lähedal muutub luiteala järjest laiemaks ja luitevall madalamaks. Romantilise Užava tuletorni juurest avaneb üks matkaraja kaunimaid vaateid.

Ranniku matkaraja Užava – Ventspils lõigul kulgeb teekond esimesed 6 km mööda laiade rannaluidete ja madalate eelluidetega randa, mille seljandikke katavad hõbehallid rand-luidekaera ja liiv-vareskaera puhmad. Alates Medole oja suudmest kerkib muljetavaldav ligi 19 m kõrge, kitsa kivise merepiiriga liivakivipaljand. Kõrge rannik alaneb kiiresti, et kahe kilomeetri pärast taas tõusta. Kahe kõrge ranniku vahele jääb nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Matkaraja viimased viis kilomeetrit kuni Ventspilsi lõunamuulini kulgevad mööda laia liivaluidet.

Ranniku matkaraja Užava – Ventspils lõigul kulgeb teekond esimesed 6 km mööda laiade rannaluidete ja madalate eelluidetega randa, mille seljandikke katavad hõbehallid rand-luidekaera ja liiv-vareskaera puhmad. Alates Medole oja suudmest kerkib muljetavaldav ligi 19 m kõrge, kitsa kivise merepiiriga liivakivipaljand. Kõrge rannik alaneb kiiresti, et kahe kilomeetri pärast taas tõusta. Kahe kõrge ranniku vahele jääb nõukogude armee endine sõjaväepolügon. Matkaraja viimased viis kilomeetrit kuni Ventspilsi lõunamuulini kulgevad mööda laia liivaluidet.

Ranniku matkaraja lõik läbib Ventspilsi linna ja seda ümbritsevaid metsi. Matkarada lookleb lõunamuuli juurest läbi ajaloolise Ostgala linnaosa ja vanalinna, üle Venta jõe ning mööda kergliiklusteed läbi Pārventa linnaosa Staldzene poole. Tehes tiiru ümber Ventspilsi sadama naaseb rada taas  mereranda. Nüüd tasub võtta üks matkavaba päev ja tutvuda põnevate paikadega Ventspilsi linnas ning külastada ka mereäärset vabaõhumuuseumi.

The Baltic Coastal Hiking Route winds through small country and forest roads from Saunags village to Vaide village where it returns to the seacoast again. Wide sandy beaches stretch up to Cape Kolka turning into low sparse foredunes; wooded seaside dunes continue behind them. For around 2 km, there are washed away dunes followed by the Dumbrkalni Hills. Cape Kolka, the point where the Great Sea meets the Little Sea, is one of the most popular bird-watching sites on the Baltic seacoast.

At Cape Kolka, when turning towards the Gulf, you can clearly see the difference between the “Great Sea” and the “Little Sea”. The first 10 km of the Baltic Coastal Hiking Route lead through the coastal area of the Slītere National Park: first, past pine trees that are washed into the sea, past the building of a former fishing kolkhoz, a ship berth and Ēvaži Bluff which is surrounded by an unusually narrow sandy beach with overhanging black alders. The next section of the trail leading to Ģipka also has a narrow sandy beach with pools created by the rich springfens and the mouths of small streams that are shallow in summer. During Soviet times, the seacoast of the Slītere National Park was a closed territory for two reasons: it was a frontier zone and a nature reserve.

A sandy beach that is not too wide and has beautiful dunes and coastal pine forests stretches from Ģipka to Roja, but before reaching Roja it is overgrown with reeds. Conversely, the section between Roja and the Kaltene Church is one of the most extraordinary parts of the seashore of Latvia, where the coast is notched by small capes and coves with a very narrow beach. All over the coast, there are piles of boulders of different sizes with the green foliage of black alders hanging over them. In some places, the large gnarled root systems of the trees washed ashore rise before your eyes. In some places, an unpaved road goes right along the coast and a lot of former fishermen homesteads are aligned next to it.

A sandy beach that is not too wide and has beautiful dunes and coastal pine forests stretches from Ģipka to Roja, but before reaching Roja it is overgrown with reeds. Conversely, the section between Roja and the Kaltene Church is one of the most extraordinary parts of the seashore of Latvia, where the coast is notched by small capes and coves with a very narrow beach. All over the coast, there are piles of boulders of different sizes with the green foliage of black alders hanging over them. In some places, the large gnarled root systems of the trees washed ashore rise before your eyes. In some places, an unpaved road goes right along the coast and a lot of former fishermen homesteads are aligned next to it.

A truly multifaceted section of the Baltic Coastal Hiking Route in terms of nature, cultural history and scenery. Near Kaltene village, the seashore is speckled with small coves with rocky beaches followed by a thickly overgrown coast where a narrow trail winds its way through reeds and lush vegetation. Further on, the seacoast covered in stones is only a couple of meters wide, in some places it has layers of clay, fields of reeds, in other places, it is carpeted with the algae washed ashore. Sandy beaches with shoals in the sea reappear between Valgalciems village and Mērsrags village. After passing Mērsrags village, the itinerary continues on a road, but when you reach the Lutheran church it turns towards the sea and goes through the coastal meadows as far as the center of Mērsrags village.

A forest trail surrounded by pine trees leads you from the center of the village to the beach. Next, the Baltic Coastal Hiking Route meanders between a rocky seacoast richly overgrown with reeds and other grasses on one side and wooded seaside dunes on the other side. In some places, the beach is paved with small round stones, in other places you can see grey dunes with a rich variety of plants. Near Bērzciems village, there are large coastal meadows with shoals appearing far away in the sea that are suited for birdwatching. Overgrown seacoast continues up to Abragciems village, while from Abragciems to Engure there is a beach.

At first, the Baltic Coastal Hiking Route winds through Engure village, then leads through a comparatively narrow beach on one side and beautiful woody seaside dunes on the other side reaching Plieņciems Dune after which the sandy beach becomes increasingly wider and large shoals appear in the sea. On the coast, overgrown bluffs equipped with stairs and plank-ways rise before your eyes and stretch as far as the road connecting Kolka and Tukums. You have to take into consideration that on warm summer days a lot of holidaymakers come here. The last third of the itinerary is located in Ķemeri National Park.

At first, the Baltic Coastal Hiking Route winds through Engure village, then leads through a comparatively narrow beach on one side and beautiful woody seaside dunes on the other side reaching Plieņciems Dune after which the sandy beach becomes increasingly wider and large shoals appear in the sea. On the coast, overgrown bluffs equipped with stairs and plank-ways rise before your eyes and stretch as far as the road connecting Kolka and Tukums. You have to take into consideration that on warm summer days a lot of holidaymakers come here. The last third of the itinerary is located in Ķemeri National Park.

In Ragaciems village, you can clearly see the whole length of the Jūrmala coast. The first third of this day's itinerary is part of the Ķemeri National Park where you can get to know historic fishing villages, the Ragaciems village fishing area with net huts and a fish market, dune habitats, as well as watch birds in the estuary of the Starpiņupe River. Starting from Jaunķemeri to Dubulti, the walk takes you across the widest sandy beach of the Gulf of Riga through the historic resort in Jūrmala and the longest city in Latvia. Keep in mind that on warm and sunny summer days there will be a lot of beachgoers.

Plačiausias Rygos įlankos smėlio paplūdimys driekiasi nuo Dubultų iki Lielupės upės. Tai didžiausia Jūrmalos kurorto vertybė, siūlanti daugybę paplūdimio kavinių ir įvairių poilsio galimybių. Pakrantės kopų miškus juosia tankus takų tinklas, skirtas tiek pasivaikščiojimams, tiek šiaurietiškam ėjimui. Jūrų tako dalis nuo Lielupės paplūdimio iki Jūrmalos buities muziejaus priskiriama Ragakapos gamtos parkui. Iš čia atgal į Buldurus galima patogiai patekti einant Buldurų prospektu ir 5. līnija.

Maršrutas yra alternatyvus būdas, norint iš Jūrmalos patekti į Rygą, einant mišku. Už Lielupės tilto Jūrų takas vingiuoja per Priedainę, kurioje galima pasigėrėti mediniais pastatais. Toliau maršrutas eina lygiagrečiai dešiniajam Lielupės krantui, tada pasuka palei pietinę Bolderajas kopos dalį ir kerta Kleistų mišką, vingiuodamas palei Lačupės kapines. Istoriniais Pardaugavos keliais – Buļļu ir Daugavgrīvas gatvėmis per Dzegužkalną, palei Zunda kanalą ir Agenskalno įlanką veda iki Dauguvos, kur Akmens tiltu kerta Dauguvą ir sustoja Rygos Rotušės aikštėje.

Iš pradžių kelionės programa nuves jus į nedidelį pasivaikščiojimą po Rygos centrą, Rygos senamiestį, veda palei miesto kanalą per Kronvalds parką, per Alberta gatvę (Art Nouveau pastatai) ir toliau per Miera gatvę per Lielie kapi kapines, per Kokneses ir Ostas prospektu per Mežaparką ir tada pasiekia Jaunmīlgrāvį ir kerta Mīlgravį . Toliau vingiuoja Vecāķu prospektu iki Ziemeļblāzmos ir Senosios Dauguvos (Vecdaugavos) krantų, kuriuos nuo Vecākių skiria vos pora kilometrų. Po dviejų dienų žygio per Rygą Baltijos pakrantės žygių maršrutas vėl nuves į paplūdimį.

Šios Baltijos pajūrio žygių maršruto atkarpos – tai palyginti trumpas žygis nuostabiu smėlio paplūdimiu, kurio pakrantės pusę riboja ryškiaspalviai pušynai su įspūdingomis kopomis ir kopų užtvankomis. Norėdami patekti iš paplūdimio į Carnikavą, Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršrutas nuves jus per mišką promenada. Tada per užtvanką pasivaikščiojama aplink Senąją Gaują ir pasiekiamas pėsčiųjų tiltas per Gaują. Pradedant ir baigiant žygį malonu prisėsti vienoje iš Vecāķi paplūdimyje ir Carnikavos mieste esančių užeigų ir vasaros kavinių.

Šios Baltijos pajūrio žygių maršruto atkarpos – tai palyginti trumpas žygis nuostabiu smėlio paplūdimiu, kurio pakrantės pusę riboja ryškiaspalviai pušynai su įspūdingomis kopomis ir kopų užtvankomis. Norėdami patekti iš paplūdimio į Carnikavą, Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršrutas nuves jus per mišką promenada. Tada per užtvanką pasivaikščiojama aplink Senąją Gaują ir pasiekiamas pėsčiųjų tiltas per Gaują. Pradedant ir baigiant žygį malonu prisėsti vienoje iš Vecāķi paplūdimyje ir Carnikavos mieste esančių užeigų ir vasaros kavinių.

Iš pradžių maršrutas veda per Gaujos upės užtvankas Gaujos kaime iki Gaujos upės žiočių, kuri yra gera vieta paukščių stebėjimui. Žygis tęsiasi smėlėtu paplūdimiu iki Inčupės upės žiočių, prieš kurią reikia pasukti į sausumą, kad patektumėte iki tilto ir įveiktumėte artimiausius porą kilometrų miškingomis Saulėlydžio tako kopų viršūnėmis su vaizdu į papludimys. Perplaukus Pēterupės upę (lynų tiltą), Baltijos pajūrio žygių maršrutas tęsiasi palei paplūdimį ir pasiekia Jūrų parką Saulkrastuose.

Iš pradžių maršrutas veda per Gaujos upės užtvankas Gaujos kaime iki Gaujos upės žiočių, kuri yra gera vieta paukščių stebėjimui. Žygis tęsiasi smėlėtu paplūdimiu iki Inčupės upės žiočių, prieš kurią reikia pasukti į sausumą, kad patektumėte iki tilto ir įveiktumėte artimiausius porą kilometrų miškingomis Saulėlydžio tako kopų viršūnėmis su vaizdu į papludimys. Perplaukus Pēterupės upę (lynų tiltą), Baltijos pajūrio žygių maršrutas tęsiasi palei paplūdimį ir pasiekia Jūrų parką Saulkrastuose.

Pirmuosius kilometrus iki Žvejniekciemo galima įveikti paplūdimiu arba taku, vingiuojančiu per kopų mišką su senomis pušimis, kurių žievė atrodo kaip krokodilo oda. Čia taip pat galima pamatyti seną medinę trobelę su žvejybos tinklais ir įrankiais. Dar nepasiekus Skultės uosto, Žvejniekciemo paplūdimyje pasirodo pirmosios uolos. Apvažiavus Age upės žiotis ir uostą, Baltijos pakrantės pėsčiųjų maršrutas grįžta į paplūdimį, kur jau iš tolo matosi Arnių kyšulys, o už jo atsiveria rudas Didžiojo Lauči jūros riedulio nugara. Įvairūs pakrančių kraštovaizdžiai.

Ši Vidžemės pajūrio atkarpa yra išskirtinio vaizdingo grožio, jūroje daug uolėtų kyšulių ir riedulių, besikeičiančių su mažomis smėlėtomis įlankomis, į kurias įteka vasarą išdžiūvantys upeliai ir upeliai. Retkarčiais paplūdimį visiškai dengia pilkos akmenų nugarėlės. Vietomis išryškėja nedideli nendrių lopinėliai, o prie Tūjos pamatysite pirmąsias smiltainio atodangas.

Viena gražiausių Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršruto atkarpų, kuri prasideda kertant Zaķupytės upę. Iki Ķurmrags švyturio daugiausia yra smėlio paplūdimių su nedidelėmis akmenų dalimis. Toliau prasideda Vidžemės uolėtas pajūris: kyšuliai kaitaliojasi su nedidelėmis įlankomis, o pakrantėje išnyra 4 m aukščio smiltainio atodangos. Pravažiavus Meleki kyšulį ir toliau vyrauja smėlio paplūdimiai, o prieš Šventupės žiotis paplūdimys yra tankiai apaugęs ir nendrėtas, todėl jį reikia aplenkti miško taku.

Paplūdimys tarp Svētciemo kaimo ir Salacgryvos yra tankiai apaugęs, todėl Baltijos pajūrio žygių maršrutas tęsiasi miško takeliu, vingiuojančiu tarp kopų. Iš Salacgrivos į Kuivižius galite nuvykti smėlio paplūdimiu arba miško takais. Nuo Kuivižių iki Vėverupės upės Randu pievas tenka aplenkti miško keliuku, esančiu rytinėje A1 kelio pusėje. Pravažiavus Vēverupės upę, Baltijos pakrantės žygių maršrutas grįžta į tankiai apaugusį paplūdimį ir iš jo išeina šalia Blusupites upės žiočių, kad pasiektų Ainaži prieplauką, eidami Kāpu ir Valdemāra gatve. Latvijoje įveikėte ~ 580 km ir pasiekėte valstybės sieną.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, taču īpaši ieteicams putnu vērotājiem. Jūrtakas posmu no Kabli līdz Häädemeeste dienviddaļai ir jāturpina pa veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas ar niedrājiem un lagūnām. Pirms Häädemeeste Jūrtaka nogriežas no autoceļa un aizlīkumo pa Jaagupi dabas liegumu (apmet loku ciemam no austrumiem), uzskriedama augsto kāpu mugurās un mezdamās lejup dziļajās starpkāpu ieplakās, kuras klāj skrajš priežu mežs. Te ir labas ogošanas un sēņošanas vietas.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

Jūrtaka izlīkumo pa Pērnavas rietumu pievārti, šķērso Audru upi un nogriežas Valgeranna virzienā, kur no dienvidiem to ieskauj biezs mežs un balta, smilšaina pludmale, bet no ziemeļiem – golfa laukums. Aiz Valgeranna Jūrtaka virzās pa Pērnavas līča ziemeļdaļu. No Audru polderiem paveras skaistākie skati uz Pērnavas līci. Aiz Audru niedrāja Jūrtaka pagriežas uz dienvidiem un izved cauri piekrastes zvejniekciemiem ar mazām ostiņām un laivu piestātnēm. Te redzama zvejnieku ikdiena, var nogaršot kūpinātas zivis. Maršruts piemērots izturīgiem gājējiem!

Šajā Jūrtakas posmā redzama tradicionāla lauku ainava. Piekrasti izrobo daudzi sekli līči, pussalas, zemesragi, kurus ieskauj piejūras pļavas, niedrāji, seklas lagūnas, purvāji, kā arī grūti pieejamas salas. Ejot pa mazajiem lauku ceļiem, pār kuriem rudeņos nolīkuši sarkanie pīlādži, redzamas etnogrāfiska izskata viensētas, lauku saimniecības ar govīm un kazām. Lauku sētas ainavā mijas ar akmens žogu paliekām, lauksaimniecības zemēm un kadiķu audzēm. Pieeja jūrai un atpūtas vietas ir uz dienvidiem no Ranniku un pie Kastna ciema.

Matsi pludmale ir viena no retajām smilšainajām pludmalēm takas turpmākajā posmā līdz Hāpsalai. Jūrtaka izmet loku caur Kulli ciemu un turpmākos 5 km ved pa maziem, plašu mežu un kāpu ieskautiem ceļiem, kuru apkaime rudeņos ir bagāta ar ogām un sēnēm. Apmetusi loku apkārt Uue-Varbla muižai, taka sasniedz Varbla ciemu.

Jūrtaka apmet līkumu Kasari upes deltai – tās ietekai Matsalu līcī, kur izveidojies viens no Ziemeļeiropas lielākajiem mitrājiem ar plašiem niedru laukiem, piejūras pļavām, vecupēm un seklā līča ūdeņiem, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Lielākā maršruta daļa ved pa lauksaimniecības zemju ainavām un maziem ciematiem. Kirblas apkaimē redzams reljefa paaugstinājums – kādreizējā Baltijas ledus ezera sala ar senkrastu tās ziemeļdaļā.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem gājējiem, kam interesē kūrorta vēsture un tradīcijas. Pirmie trīs maršruta kilometri iet pa bijušo Haapsalu – Rohuküla platsliežu dzelzceļu, izmet loku gar Haapsalu līci caur Pullapää neem, šķērso piekrastes mežus, kur izveidotas veselības takas un pa piekrastes promenādēm un mazajām ieliņām apmet loku apkārt Haapsalas pilsētai. Šķērsojot nelielu mitrāju aiz pilsētas, tā finišē skaistajā Uuemõisa parkā.

Maršruts piemērots tikai sportiskiem gājējiem, kam vairāk svarīgs ir pats iešanas process. Jūrtaka galvenokārt virzās gar autoceļu malu un tikai starp Ingküla un Aulepa ciemiem izlokas pa mazākiem lauku ceļiem, kur baudāmas lauku ainavas ar viensētām, laukakmeņiem un ganībām.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. Izņemot pirmos 3 km, maršruts iet gar jūras krastu. Pārsvarā tas ir smilšains liedags ar skaistām priekškāpām, pelēkajām kāpām un laukakmeņiem jūrā. Liedagā var būt saskalotas aļģes, dažviet tas aizaudzis ar blīvu augāju. Iepretim Rooslepa ciemam un citviet jūrā un krastā redzami stipri sadēdējuši akmeņi – t.s. brekčijas, kas ir sena meteorīta sprādziena rezultātā sakusuši un sadēdējuši ieži. Maršruta galapunktā var pasēdēt krodziņā, no kura terases paveras skaists skats uz jūru un ostu.

An exceptionally multifaceted section of the Baltic Coastal Hiking Route in terms of landscapes, where you can already get an insight of the nature characteristic to the north coast of Estonia. The itinerary leads you along the seacoast for almost its entire length, where you will find beautiful sandy beaches near coves, beaches covered in boulders at capes, while dolomite layers uncover themselves in the northern part of Cape Põõsaspea (an excellent birdwatching site). The Baltic Coastal Hiking Route goes through Nõva Nature reserve where you will have exceptional views of the white and grey dunes. The beaches are popular for fishing and kite-boarding.

Ranniku matkaraja Laulasmaa – Vääna-Jõesuu lõik on maaliline ja mitmekülgne ning sobib vastupidavatele matkajatele. Siin kohtab nii kiviseid kui ka liivarandu, häid ujumiskohti ja ilusaid rannikuäärseid männimetsi, teele jäävad ka Türisalu pank ja kivirahnud. Laiad Keila parkmetsa rajad viivad Keila joani. Lohusalus saab tutvuda näitusega rannakalurite elust.

Ranniku matkaraja Tabasalu – Tallinna sadama lõigul, Tabasalu juures, ületab rada Tallinna linna piiri ning jõuab läbi Tiskre ja Vismeistri elurajoonide Kakumäe randa, kus teeb metsas tiiru peale pankrannikuga ümbritsetud Kakumäe poolsaarele. Siit avaneb vaade üle Kopli lahe Tallinna sadamale. Õismäe elamurajooni lähedal kulgeb mere ääres suurepärane rannapromenaad. Rada viib kaarega ümber Eesti vabaõhumuuseumi, piki promenaadi Stroomi randa ja sealt edasi läbi Pelguranna mööda kõnniteid Eesti meremuuseumini Lennusadamas. Kulgedes rannapromenaadil Tallinna sadamani, jõuab matkarada lõpp-punktini. Eestimaal on seljataha jäänud ligi 620 km.

Läänemere ranniku matkatee saab alguse Nida kesklinnast, sadama juurest. Nidas lookleb rada mööda Kura lahe jalutusrada, kust avanevad kaunid vaated laiuvatele vetele kuni Rusnė saareni Kura lahe idakaldal. Nida iseloomustab Kura sääre piirkonnale omane arhitektuur – ühekorruselised kivi- või pillirookatuse ja sinimustvalgeks värvitud aknaluugid. Nidast Bulviki neemeni (veidi enne neeme on mahajäetud lennurada) lookleb Balti ranniku matkatee läbi üherajaliste metsaradade mööda männikutega kaetud luiteid üles-alla, väljudes aeg-ajalt vähese taimestikuga rannaniitudele. Raja ääres on puhkekohad ja linnuvaatlustornid. Järgmisel lõigul on ainulaadsed avatud mereäärsed niidud, mis on kaetud Kuramaale iseloomuliku samblike ja taimestikuga. Läänemere ranniku matkatee kulgeb mööda rannikut Preila külas. Edasi lookleb see läbi metsaradade, lühidalt ka mööda jalakäijate/ratturite rada ja rannikuäärseid radu, jõudes lõpuks Pervalkani. See lõik viib läbi Kura sääre rahvuspargi.

Pervalkast väljunud Läänemere ranniku matkatee kulgeb mööda jalakäijate rada, et ületada Kura sääre ida-lääne suunas, jõudes Läänemere rannikule. Järgmine 13 km pikkune lõik kulgeb mööda kaunist liivaranda, mida kaitsevad idast kõrged ja järsud liivaluited. Seda nimetatakse kaitsvaks luiteharjaks ja see on inimese loodud selleks, et kaitsta sisemaad liiva liikumise eest. Juodkrantėsse sisenedes pöörab Balti ranniku matkatee itta ja läbib üle metsaste ja järskude luidete veel kord Kuramaa, et jõuda Kura lahe rannikule. Läänemere ranniku matkatee ühtib põgusalt Nõiamäe rajaga. Seejärel kulgeb see Juodkrantė rannaäärset kõnniteed mööda sadamasse. See lõik viib läbi Kura sääre rahvuspargi.

Juodkrantė rannaäärsest kõnniteest väljudes läbib Balti ranniku matkatee kagu-loode suunas Kuramaa, mis kulgeb mööda üherajalisi metsaradasid, mis looklevad läbi järskude mändidega kaetud luidete, kuni jõuab lõpuks tagasi mere rannikule. Läänemeri. Järgmise 9 km jooksul kulgeb Balti ranniku matkatee mööda rannajoont mööda liivarandu. Idakülje järsk eesluu kaitseb sisemaad liikuva liiva eest. Pärast Alksnynė küla (rannast ei nähta) pöördub Balti ranniku matkatee itta, ületades Pinus mugo mändide ja II maailmasõja aegse Saksa sõjaväebaasi, lähenedes lõpuks Kura lahe rannikule. Seejärel lookleb rada üle mändidega kaetud luidete seljandiku, kust avaneb korrapärane vaade Klaipėda sadamale. Uue ja vana parvlaevasadama vaheline marsruut kulgeb esmalt mööda üherajalist rada ja hiljem mööda rannaäärset kõnniteed. Vanast parvlaevasadamast Kura laguuni ületanud Balti ranniku matkatee jõuab Klaipėda kesklinna, kus kulgeb mööda Danės tänavat Birža sillani. Lõik kuni Smiltynėni viib läbi Kura sääre rahvuspargi.

Mööda H. Manto tänavat kulgeb Läänemere ranniku matkatee Klaipėda kesklinnast välja, läbib Klaipėda puhkeparki, ületab sillaga raudteeliini ja väljub Melnragė lõunaosas Läänemere rannikule. Edasi lookleb rada läbi luidete, mille kaitseks on rajatud puidust kõnniteed ning kulgeb edasi mööda kaunist rada läbi rannikumetsa, järgides umbes 10–20 m kaugusel jalakäijate/ratturite rada läbi Antroji Melnragė kuni Giruliai. Giruliai juures jõuab see korraks randa, kuid Kukuliškiaist Karklė küla lõunaossa kulgeb Läänemere ranniku matkatee esmalt mööda imekaunist ürgmetsaga kaetud kunagise Litoriina mere rannajoont ja hiljem mööda maalilist bluff, mis on loodud lainete pesemisel; tee ääres on mitu vaatepunkti (sh Hollandi müts). Karklė külast järgmise 11 km kaugusel Palanga botaanikaparki viib Balti ranniku matkarada mööda liiva- ja kiviklibuseid, kohati kiviseid randu. Läbi Palanga botaanikapargi lääneosas asuvate rannikuradade viib rada üle Meilėse puiestee ja sealt edasi Palanga jalakäijate sillani. Suurem osa sellest raja lõigust viib läbi Mereäärse regionaalpargi.

Pärast väikese Rąžė jõe ületamist kulgeb Balti ranniku matkatee Labrytyse jalakäijate/jooksjate rada ja väljub Kontininkų tänavalt randa. Järgmised 9 km kuni vana Šventoji kaini viib rada üle liivase merega uhutud ranna. Seejärel teeb see tiiru ümber Šventoji jõe suudme, viib läbi kuurortlinna ja Kopų tänava lõpus ületab Šventoji jõe üle rippuva jalgsilla, et tulla tagasi randa. Žemaičių Alka parklas teeb Balti ranniku matkatee veel väikese tiiru “sisemaale” ja kulgeb mööda liivaranda 3 km kaugusel asuva Läti-Leedu piirini.