Jūrtaka - Praktiskā informācija

Piekrastes daba

• Piekrastes reljefs galvenokārt ir līdzens, un lielākā Jūrtakas daļa atrodas tuvu jūras līmenim.
• Izteiktākās reljefa formas ir vērojamas Kuršu kāpās Lietuvā, kur kāpu augstums sasniedz 50 m, bet augstākā virsotne – Veckroga kalns – 67 m vjl. Lai apstādinātu smilšu kustību, daudzviet iestādītas kalnu priedes Pinus mugo, kas šobrīd klāj lielu daļu no Kuršu kāpu platības.
• Ejot Jūrtaku, var iepazīt tādus Eiropas mērogā retus un aizsargājamus kāpu biotopus kā embrionālās kāpas, baltās jeb priekškāpas, pelēkās kāpas un mežainas jūrmalas kāpas.
• Stāvkrasti Lietuvā sastopami pie Karkles (Karklė) ciema, kur tie sasniedz 24 m augstumu. Latvijā stāvkrasti ir jūras krasta posmā no Strantes līdz Ošvalkiem (12–16 m augsti) un Staldzenes apkārtnē (līdz 8 m, ziemeļu virzienā jūras krasta augstums pieaug līdz 29 m), kā arī Vidzemes akmeņainajā piekrastē, savukārt klintis var redzēt Harju apriņķī netālu no Tallinas Igaunijā.
• Nozīmīgākie šķēršļi Jūrtakas gājējiem ir lielāku upju – Sventājas, Papes, Liepājas un Karostas kanāla, Sakas, Užavas, Ventas, Irbes, Rojas, Mērsraga kanāla, Engures, Lielupes, Daugavas, Gaujas, Salacas, Pērnavas u.c. – ietekas un grīvas vai ostas. Jūrtaka tām apved apkārt pa tuvākajiem gājēju tiltiņiem vai autoceļu tiltiem.
• Mazās upītes un strautus mazūdens periodā var pārbrist. Daudzu mazo upīšu ieteku tuvumā ir gājēju tiltiņi vai laipas.
• Baltijas jūras piekrastei nav raksturīgas bīstamas dabas stihijas. Spēcīgas vētras notiek reti, parasti tās ir rudens vai ziemas sezonā. Vētru laikā stāvkrasti ir viļņu apskaloti un tie var nobrukt, tādēļ minētajās situācijās stāvkrastu posmi ir jāapiet pa iekšzemi.
• Vētras laikā Jūrtakas liedaga (pludmales, atsevišķi krasta) posmi nav izejami.
• Igaunijā, Latvijā un Lietuvā valdošie ir Rietumu vēji. Baltijas jūras Latvijas piekrastē tie ir izteikti spēcīgāki, tāpēc stiprāka vēja laikā, ja iecerēts vienas vai dažu dienu gājiens, Jūrtaku var iet pretējā virzienā – ar ceļavēju no muguras.
• Jūrtakā nav paisumu un bēgumu, kas ierobežotu vai padarītu nedrošu pārvietošanos gar pašu jūras krastu. Pērkona un zibens laikā ir jābūt piesardzīgiem un jāmeklē drošs patvērums.
• Jūras krasts ir mainīgs, un katrā nākamajā reizē viena un tā pati vieta var izskatīties citādi. Stāvkrastus noskalo vētras, mainās pludmale, smilšaina liedaga vietā var parādīties oļi vai pat akmeņi, citreiz oļus un akmeņus sedz uzskalota vai uzpūsta smilts.
• Jūrtaka un tai pieguļošie meži ir izcila vieta dzīvnieku vērošanai. Te var novērot Eiropas otro lielāko dzīvnieku – alni. Izturoties klusi, piekrastes mežos var sastapt stirnu, staltbriedi, lapsu, zaķi, caunu, ūdru, vāveri, ezi. Iespējams ieraudzīt vilka un lūša pēdu nospiedumus.
• Piekraste, mitrāji-dumbrāji, purvi, seklie piejūras ezeri, piejūras pļavas ir putnu vērotāju paradīze. Pavasara un rudens migrāciju laikā izcilas putnu vērošanas vietas ir Mērsrags, Kolkasrags, Liepājas un Papes ezera apkaime, Nemunas delta un Ventes rags.
• Jūras krastā redzēsiet daudzas augu sugas, no kurām viegli atpazīstamas Baltijas šķēpene, biezlapainā sālsvirza, smiltāju kāpukviesis, smiltāju kāpuniedre, Baltijas kāpuniedre, neīstā tūsklape, mazais mārsils, kodīgais laimiņš, jūrmalas dedestiņa, tumšsarkanā dzeguzene, pļavas silpurene, smiltāja neļķe. Pēdējās četras ir aizsargājamas augu sugas.
• Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji labprāt dodas piekrastes mežos un vāc dabas veltes – sēnes (gailenes, bērzlapes, baravikas, dažādas bekas u.c.) un savvaļas ogas (mellenes, brūklenes, avenes), bet purvainos mežos un purvos – lācenes un dzērvenes. Savvaļas augus izmanto ārstniecības tēju gatavošanā.

Ceļa segumi

• Lietuvā Jūrtaka galvenokārt ved pa smilšainām pludmalēm, gājēju ceļiem un takām. Vietām Jūrtaka ved pa asfalta un grants ceļiem. Nelielos posmos Jūrtaka ved pa zemes ceļiem, koka laipām, piejūras pļavām un oļainiem liedagiem.
• Latvijā Jūrtaka galvenokārt iet pa smilšainām pludmalēm, dažviet akmeņainiem liedagiem, īsos posmos – pa piejūras pļavām. Piekrastes mežos ir iestaigātas takas un nelieli ceļi. Atsevišķos posmos smiltis var būt mīkstas, kas apgrūtina iešanu.
• Igaunijā gar pašu jūras krastu Jūrtaka iet ~ 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet ir sarežģīta krasta līnija, ko veido daudzie zemesragi, pussalas, mitrāji - niedrāji, palieņu pļavas, lagūnas un sekli līči, tādēļ pārējie ~ 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu.
• Pilsētās un apdzīvotās vietās Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm.

Gadalaiki Baltijas valstīs

Maršrutu var veikt visos četros gadalaikos. Katrā gadalaikā ceļošanai ir savi ieguvumi un var arī būt trūkumi:

Vasara (jūnijs–augusts) Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ir tūrisma sezona, kad piekrastē uzturas vairāk cilvēku, nekā citos gadalaikos, tādēļ naktsmītnes jūras tuvumā var būt rezervētas jau kādu laiku iepriekš. Vasarā ūdens temperatūra jūrā var sasniegt + 20°C, max +26°C, tādēļ iespējams peldēties. Taču, atkarībā no vēja virziena, pat viskarstākajā vasaras tveicē jūrā ūdens var būt ledus auksts. Smilšainos krasta posmus ir patīkami iet basām kājām, pārbrienot arī upītes un strautus, kas ietek jūrā. Vasarā var būt arī ilgāki lietus un zemākas gaisa temperatūras (~+13°C) periodi, tādēļ noteikti ieteicams iepriekš noskaidrot laika prognozi.

Rudenī (septembris–novembris) parādās vairāk krāsu – krāsojas koku lapas, piekrastes mežos ir atrodamas sēnes, ogas un rieksti. Migrē putni. Vērojamas vētras, kuru laikā no jūras tiek izskalots dzintars. Šajā laikā daļa naktsmītņu un ēdināšanas vietu var būt slēgtas, tādēļ nepieciešams tās savlaicīgi rezervēt.

Maršruts ir veicams arī ziemā (decembris–februāris), tomēr jārēķinās, ka daļa pakalpojumu šajā laikā nav pieejami. Ja ir noturīgs sniegs un sals, vairāki posmi, piemēram, Kurzemes un Vidzemes Rīgas jūras līča piekraste, ir veicami ar slēpēm. Baltijas jūras krastā noturīga sniega sega izveidojas reti – vienu līdz divas reizes desmit gados. Aukstās ziemās redzami dažādi ledus veidojumi, ledus krāvumi (torosi). Rudenī un ziemā, īpaši atkušņa laikā mazajās upītēs, kas vasarā ir viegli pārbrienamas, ceļas ūdens līmenis. Tad jāmeklē tuvākie gājēju tiltiņi vai ceļu tilti.

Dodoties pārgājienā pavasarī (marts–maijs), var novērot dabas mošanos – pārsvaru gūst zaļā krāsa, piekrastē smaržo ceriņi, atgriežas putni. Upītēs un strautiņos, kas vasaras laikā var būt viegli pārbrienami, pavasaros iespējams augsts ūdens līmenis, tādēļ jāmeklē tuvākais tiltiņš. Pavasarī naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Pie jūras pavasarī parasti ir aukstāks, nekā iekšzemē, jo jūras ūdeņi pa ziemu ir atdzisuši un sasilst lēnāk.

Vētras laikā Jūrtakas liedaga (pludmales, atsevišķi krasta) posmi nav izejami

Ja pārgājienā dodies ZIEMĀ:

• Nekādā ziņā nekur un nekad nekāp uz ledus – ne uz upēm, upītēm, strautiem, ezeriem, ne purvos un jūrā. Ledus var būt trausls un Tu vari ielūst jebkurā vietā, pat, ja citur ledus ir biezs! Lai šķērsotu upītes, kas ietek jūrā, ziemā ir jāiet līdz tuvākam tiltiņam/tiltam. Šādā gadījumā jārēķinās ar papildus noietiem kilometriem.
• Ja gaisa temperatūra ir zema, nav vēlams doties pa apvidiem, kur ir lieli attālumi starp pakalpojumu sniedzējiem un sabiedriski pieejamām ēkām, jo, ilgtstoši uzturoties ārā, var iestāties ķermeņa hipotermija (atdzišana).
• Ziemas pārgājienos ieteicams nepaļauties uz vienu apģērba kārtu, bet gan nest līdzi papildus apģērbu, ko uzvilksi, ja kļūs auksti, vai gadījumos, ja esošais apģērbs palicis slapjš;
• Kad takas klāj sniegs, vēlams lietot bahilas, kas pasargās kājas no slapjuma, kā arī jārēķinās, ka pa sniegu iet ir grūtāk un tas aizņems vairāk laika;
• Ziemā satumst ātrāk, tāpēc pārgājieni ir jāplāno īsāki un jāsāk ar pirmajiem gaismas stariem, jo pretējā gadījumā jārēķinās, ka daļa posma būs jāmēro tumsā; 
• Paņem līdzi gaismas lukturīti! Tas noderēs, ja aizkavēsies un būs nepieciešams izgasmot ceļu, kā arī gadījumos, ja būs nepieciešams ziņot par savu atrašanās vietu glābējiem;
• Upju ieleju nogāzes, gravas, stāvkrasti un citas reljefa formas, kā arī ceļi ir vai var būt slideni! Tad pastāv iespēja nokrist un gūt savainojumus!
• Zemās temperatūrās, īpaši stiprāka vēja laikā, var viegli gūt ādas un ķermeņa daļu apsaldējumus gan sev, gan sunim;
• Pārgājienā paņem līdzi šķiltavas, lai nepieciešamības gadījumā varētu iekurt ugunskuru un sasildīties, vai izžāvēt drēbes;
• Tevi sasildīs arī silta tēja un karsts ēdiens, tāpēc šim nolūkam iesakām lietot zemai temperatūrai piemērotus termosus vai ņemt līdzi prīmusu silta dzēriena/ēdiena pagatavošanai;
• Drošības nolūkā neej viens, bet vismaz divatā;
• Ja tomēr pārgājienā esi izlēmis doties viens, noteikti informē par sava maršruta plānojumu ģimeni,  draugus, kuri var sazināties ar Tevi un pārliecināties, ka viss kārtībā;
• Obligāti līdzi ņem telefonu un papildus uzlādes bateriju, kas var noderēt, jo aukstā laikā tā izlādējas ātrāk. Turi tos pēc iespējas tuvāk sev - siltumā, kas paildzinās to darbības laiku.
• Ziemā (un nesezonas laikā) daudzi pakalpojumu sniedzēji ir pārtraukuši darbību, tādēļ pārgājiens ir jāplāno daudz rūpīgāk, iepriekš sazvanot nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus un pārliecinoties par to darba laiku;
• Maršrutā ārpus apdzīvotām vietām sniegs netiek tīrīts.

Pakalpojumi un infrastruktūra

Naktsmītņu, t.sk. kempingu daudzums dažādos Jūrtakas posmos ir atšķirīgs. Informācija par naktsmītnēm ir atrodama katra posma aprakstā. Tajā ir norādīts naktsmītnes nosaukums, GPS koordinātas un tālruņa numurs. Naktsmītnes ir ieteicams rezervēt laicīgi, jo vasaras (jūnijs–augusts) laikā jūras krastā tās var būt jau aizņemtas. Savukārt ziemas laikā daļa naktsmītņu var būt slēgtas. Naktsmītnes kartē ir atzīmētas ar  , bet kempingi –  simbolu . 

Ēdināšanas pakalpojumu pieejamība dažādos posmos ir atšķirīga. Ir posmi, kur šādu pakalpojumu nav. Jārēķinās, ka ir uzņēmumi, kas darbojas tikai vasaras sezonā vai noteiktos laikos, tādēļ pirms to apmeklējuma ir ieteicams piezvanīt.

Jūrtakas tuvumā ir vairāk kā 85 publiski pieejamas labiekārtotas bezmaksas atpūtas vietas. Tajās var būt nojumes, galdi, soli, atkritumu urnas, ugunskura vietas un tualetes. Atpūtas vietas ir arī pie naktsmītnēm, taču to izmantošana ir jāsaskaņo ar īpašnieku. Posmu aprakstos, kur pie atpūtas vietām ir simbols , var celt teltis. Vietās, kur ir pievienots simbols , drīkst kurināt ugunskuru vai izmantot grilu.

Veikali atrodas apdzīvotās vietās. Jārēķinās, ka ir Jūrtakas posmi, kuros veikalu nav vienas vai vairāku dienu gājiena garumā. Par to ir atrodama informācija posmu aprakstos.

 Lai uzzinātu aktuālos laika apstākļus Mežtakā un Jūrtakā, abu taku kartēm pievienotas vairāk kā 50 tiešaistes kameras, kas atrodas taku maršrutos. Kameras izvietotas pludmalēs, ostās, apdzīvotās vietās, pie tūristu naktsmītnēm, pilsētās. Pārklājums – vidēji viena kamera uz katriem 40km – ļauj spriest par meteoapstākļiem un izvēlēties piemērotāko ekipējumu pārgājiena dienai. - atver Mežtakas vai Jūrtakas karti - atzīmē izvēli “Tīmekļa kamera”, lai redzētu visas kameras, kas izvietotas takā; - spied uz saites, lai atvērtu kameru sev interesējošā takas posmā; - novērtē laika apstākļus un izvēlies, ko ņemt līdzi pārgājienā - lietusmēteli vai iedeguma krēmu!

Jūrtakas tiešā tuvumā vai tās apkārtnē ir pieejams sabiedriskais transports (visbiežāk autobuss, retāk – vilciens), taču iepriekš ir jāprecizē kursēšanas laiki.

Lietuvā: autobusi www.autobusubilietai.lt, vilcieni www.traukiniobilietas.lv.

Latvijā: autobusi www.autoosta.lv, vilcieni www.pv.lv, sabiedriskais transports www.118.lv.

Igaunijā: autobusi www.peatus.ee un www.tpilet.ee, vilcieni www.elron.ee.

Klaipēdā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Rīgā, Pērnavā, Hāpsalā un Tallinā izmantojams pilsētas sabiedriskais transports. Uz Igaunijas salām var nokļūt ar prāmi: Kihnu, Vormsi (www.veeteed.com), Sāremā, Hījumā (www.praamid.ee). Nepieciešama iepriekšēja biļešu iegāde uz Osmusāri (www.osmussaar.ee - igauniski,  +372 58669980 Osmussaare Reisid).

Doktorāti, ārsta prakses un aptiekas ir pieejami pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Ārkārtas situācijās:   112!

Kā iziet Jūrtaku?

• Jūrtaka ir sadalīta # 73 atsevišķos posmos, kas aprakstīti ceļveža lapās un mājaslapā.
• Posmu numerācija atbilst maršuta izveides secībai. No Nidas Lietuvā līdz Lietuvas-Latvijas robežai ir no # 64 līdz 73. Posmus no # 1 līdz 23 ietver Jūrtakas daļa no Lietuvas-Latvijas robežas līdz Rīgai. No Rīgas līdz Latvijas-Igaunijas robežai ir no # 24 līdz 30. No Latvijas-Igaunijas robežas līdz Tallinai ir no # 31 līdz 60. Dažas no Igaunijas salām ietver posmus # 61-63.
• Katrs posms ir veicams arī kā atsevišķs maršruts. Ar  ceļvedī un mājaslapā ir norādīts katra posma ieteicamais starta un finiša punkts. Posmus savienojot, atkarībā no laika, var veikt vairāku dienu, nedēļu vai pat mēnešu maršrutus.
• Jūrtaku var sākt jebkurā vietā un iet abos virzienos. Marķējums ir abos virzienos.
• Atkarībā no interesēm un iespējām, atsevišķus Jūrtakas posmus var neiet kājām, bet izmantot sabiedrisko transportu. Ar atsevišķiem naktsmītņu saimniekiem iepriekš var vienoties par transporta pakalpojumiem un mantu pārvešanu uz nākamo vietu.
• No www.baltictrails.eu/lv/coastal/itinerary var atsevišķi izdrukāt katru Jūrtakas posmu un lejupielādēt GPX failus. 
• Dabā orientēties palīdz Jūrtakas marķējums (balts – zils – balts) uz kokiem vai citiem objektiem. Apdzīvotās vietās orientēšanos atvieglo Jūrtakas uzlīmes uz ceļa zīmēm un citiem objektiem. Kuršu kāpu, Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos Jūrtaka vietām sakrīt ar citiem kājāmgājēju un velomaršrutiem, kas arī ir marķēti ar krāsu zīmēm uz kokiem u.c. priekšmetiem. Šeit rūpīgi jāseko līdzi Jūrtakas marķējumam, jāizmanto GPX faili.
• Jūrtakā vietām ir izvietotas informācijas plāksnes, kas palīdzēs orientēties apvidū.
• Jūrtaka Kuršu kāpās gar Kuršu jomu jeb līci ved pa mazām taciņām, bet Baltijas jūras pusē – galvenokārt pa smilšainu pludmali vai piekrastes kāpu mežu takām. Jūrtakas atzars Rusnes salā ved pa salas polderu dambjiem, nelieliem grants un asfalta seguma ceļiem. Kuršu jomas austrumu krastā Jūrtaka ved pa maziem piekrastes ceļiem, vietām – takām.
• Kurzemes Baltijas jūras piekrastē Jūrtaka ved galvenokārt gar jūras krastu, pa smilšainām pludmalēm. Dažviet ir nelieli meža ceļi. Cauri pilsētām Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm. Rīgas jūras līča krasts ir daudzveidīgs, tādēļ Jūrtaka ved gan pa smilšainām pludmalēm, gan vietām pa akmeņainu jūras krastu, vai nelielos posmos – pa piekrastes pļavām. Tuvojoties Rīgai, tā ved pa nelieliem meža ceļiem un gājēju ietvēm.
• Igaunijā gar pašu jūras krastu Jūrtaka iet ~ 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet ir sarežģīta krasta līnija, ko veido daudzie zemesragi, pussalas, mitrāji - niedrāji, palieņu pļavas, lagūnas un sekli līči, tādēļ pārējie ~ 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu.
• Vietās, kur Jūrtaka iet pa liedagu un ilgstoši nav jānogriežas, tā nav marķēta. Dižjūrā (Baltijas jūras Kurzemes piekraste) un Mazjūrā (Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste) kāpās pie apdzīvotām vietām ir izvietotas lielas koka norādes, kas informē par konkrēto apdzīvoto vietu, kā arī parāda attālumu līdz nākošajam ciemam abos virzienos.

Kā ceļot pa Jūrtaku, ja savu auto atstājāt starta punktā?

• Ar naktsmītnes saimnieku var iepriekš vienoties par transporta pakalpojumiem. Proti, saimnieks var aizvest atpakaļ uz sākuma punktu, nepieciešamības gadījumā pabraukt pretī vai aizvest mantas. 
• Gājēji var organizēt savu loģistiku paši, vienu auto iepriekš atstājot finiša, otru – starta punktā. Sasniedzot finiša punktu, ar otru auto var atgriezties starta punktā. Šim mērķim var izmantot arī sabiedrisko transportu, kur tas ir iespējams.
• Ja Jūrtaku iet visā garumā, tad iepriekš jāplāno pārvietošanās ar sabiedrisko transportu gan vienas valsts robežās, gan arī pārrobežu transportu. Starp Tallinu un Rīgu un starp Rīgu un Klaipēdu ir regulāra autobusu satiksme. No Klaipēdas ar autobusu var ērti nokļūt līdz Kuršu kāpām un Nidai pie Lietuvas–Krievijas robežas. Starp Klaipēdu un Kuršu kāpām kursē divas pārceltuves.

Informācija par ceļa segumiem ir atrodama šeit: www.baltictrails.eu/lv/coastal/surfaces

Šajā mājaslapā apkopotā informācija un GPX failu saturs atbilst situācijai 2020. un 2021. gadā. Izmantojot GPX failus, jārēķinās, ka mežos, pilsētās un apdzīvotās vietās, pie stāvkrastiem u.c. ir/var būt nobīde (kļūda) no Jūrtakas maršruta.

Labas uzvedības noteikumi mežā ir iepazīstami šeit: www.lvm.lv/sabiedribai/ko-drikst-meza/labas-uzvedibas-noteikumi

Noderīgi padomi

Nauda un dokumenti

• Ceļojumā līdzi ieteicams ņemt skaidru naudu (EUR), jo ne katrā vietā var norēķināties ar karti, kā arī ne visur ir pieejami bankomāti.
• Šķērsojot valstu robežu un tās tuvumā ir jābūt līdzi personu apliecinošiem un ceļošanai derīgiem dokumentiem.

Inventārs

• Akmeņainos un klinšainos posmos noderēs slēgta tipa apavi, bet vietās, kur krasts ir aizaudzis, - ūdensizturīgi apavi. Noderēs arī mitruma un vējizturīgs apģērbs.
• Vēlama aptieciņa, plāksteri, īpaši, ja iešanas pieredze nav liela.
• Noderēs tālruņa ārējais akumulators, jo ir vairāki garāki posmi, kuros elektroierīču uzlāde nav iespējama.

Teltis un ugunskuri

• Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst:
• Lietuvā: tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Pludmalē kurināt ugunskurus un celt teltis nav atļauts.
• Latvijā:
  • īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT ) - nacionālajos parkos, dabas parkos un dabas liegumos tikai šim nolūkam paredzētās publiskās atpūtas vietās;
  • ārpus ĪADT - pludmalē (teritorijā no jūras malas līdz pirmajām kāpām - vietai, kur sākas sauszemes veģetācija), ja vietējās pašvaldības noteikumi to neaizliedz. Šos noteikumus var uzzināt tuvējā  .
• Igaunijā: tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Pludmalē to darīt ir aizliegts.
• Ja ugunskura vietā nav malkas, tad ugunskuram jālasa sausie un kritušie koku zari. Ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Pēc kurināšanas jāpārliecinās, ka ugunskurs ir nodzēsts.
• Pārnēsājamo grilu izmanto labiekārtotajās ugunskura vietās.
• Ugunskurus nedrīkst kurināt paaugstinātas ugunsbīstamības periodā, parasti – vasarās. Informācija par ugunsbīstamību Igaunijā ir atrodama: www.emhi.ee, Latvijā - www.lvgmc.lv, Lietuvā - www.meteo.lt/lt/misku-gaisringumo-klases-prognozes. Pārliecinies, vai ugunsbīstamības dēļ nav aizliegts doties mežā (Latvijā: www.vmd.gov.lv, Lietuvā: www.vivmu.lt). Kuršu kāpās vietās, kur ir atļauta ugunskuru kurināšana, ir novietotas informācijas plāksnes ar telefonu numuriem, kur zvanīt gadījumā, ja vēlaties iekurt ugunskuru.
• Ugunsgrēka gadījumā Latvijā ir jāzvana pa tālruni 112. Igaunijā – 1524 vai tuvākajam Valsts meža apsaimniekošanas centram (RMK) informācijas punktā Igaunijā www.rmk.ee.

• Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ir atļauts izmantot pārnēsājamo gāzes prīmusu silta ēdiena un dzēriena pagatavošanai. Gāzes balonus var iegādāties veikalos, kas atrodas netālu no Jūrtakas (iepriekš jāsazinās):

Rīga
Veikals “Gandrs”, Rīga, Kalnciema iela 28, +371 25445223
Tirdzniecības centrs "Alfa", Brīvības gatve 372, +371 22018137
Tallina
Instrumentu tirgus, Pärnu mnt 238, Tallina, +372 53440330
Veikals “MatkaSport”, Tirdzniecības centrs Järve, Pärnu mnt 234, +372 6813140

Drošība un sakari

• Ja ir kādi neskaidri jautājumi par Jūrtaku, kontaktinformācija ir pieejama www.baltictrails.eu un vietējā .
• Jūrtakā var būt vietas, kur nav mobilā tālruņa zonas pārklājums.
• Lielākajā daļā naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu ir pieejams Wi – Fi.
• Jūras stāvkrastus un atsegumus jūras krastā veido nenoturīgi nogulumieži. To tuvumā var veidoties nobrukumi un noslīdeņi.
• Stipra vēja laikā nav droši tuvoties vietām, kur stāvkrastus apskalo viļņi; tiem jāiet apkārt.
• Siltā laikā var noderēt pretodu/pretērču līdzeklis. Ērces var būt krūmājos un zālājos.
• Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņos nav sastopamas indīgas un cilvēkiem bīstamas augu un dzīvnieku (t.sk. medūzu) sugas. Odze ir vienīgā Baltijas valstīs dzīvojošā indīgo čūsku suga. Tā parasti neuzbrūk, ja nejūtas apdraudēta. Odzes dzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušos izcirtumos un mežmalās, purvos, skrajos priežu mežos, kur aug virši un meža ogulāji. Tās var sildīties saulē uz takām.
• Jūras krastā var būt izskalots t.s. „fosfors” – padomju ķīmisko ieroču atliekas, kas izskatās pēc dzintara un ir ļoti bīstamas. Par tiem ir jāziņo policijai:  110 vai 112.
• Bijušie militārie objekti, kas nav atvērti apmeklētājiem, var būt nedroši.
• Ja nepieciešams izsaukt policiju, jāzvana 112.
• Lāči neuzbrūk cilvēkiem - lai atbaidītu lāčus, ir jātrokšņo (jārunā, jādzied).

 Videi draudzīga ceļošana

• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un dabas objektu simbols ir 
• Lietuvā, Latvijā un Igaunijā var droši dzert ūdeni no krāna. Ieteicams izmantot daudzkārt uzpildāmo pudeli.
• Dabā ir jāpārvietojas klusi, netraucējot dzīvniekus vai citus ceļotājus un atpūtniekus.
• Ir jācenšas iegādāties preces mazākā iepakojumā un savus atkritumus aiznest līdz tuvākajai atkritumu tvertnei: www.daba.gov.lv/lv/daba-ejot-ko-atnesi-aiznes.
• ĪADT ievēro iekšējās kārtības noteikumus. Vairāk par tiem lasi šeit: www.daba.gov.lv. Zaļie padomi videi draudzīgai ceļošanai aizsargājamās dabas teritorijās atrodami šeit: www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/zalie_padomi. Igaunijā ievēro arī brīvās pārvietošanās principus: loodusegakoos.ee/rules-of-conduct/freedom-to-roam 

Ja ceļo ar suni

• Ja līdzi ir suns, pieskati, lai tas netraucē ligzdojošos putnus un putnus atpūtā, savvaļas dzīvniekus, un pavasarī nenodara kaitējumu roņu mazuļiem. Pilsētu pludmalēs suņa atrašanās var būt aizliegta. ĪADT suns ir jāved pavadā.
• Katra pašvaldība nosaka kārtību, kurās vietās drīkst atrasties ar suni ar vai bez pavadas. Šie noteikumi laika gaitā var mainīties, tādēļ visdrošāk šo jautājumu noskaidrot katrā pašvaldībā, zvanot uz vietējo .
• Lielākajā daļā pilsētu un ciemu ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā. Suņa īpašniekam ir jāpārliecinās, ka suns neradīs kaitējumu vai bojājumus citiem cilvēkiem, dzīvniekiem vai īpašumiem.
• Suni ir aizliegts ievest bērnu rotaļu laukumos, sporta laukumos un izklaides vietās, īpaši ierīkotās peldvietās un vietās, kur ir atbilstošas aizlieguma zīmes (izņemot suņus-pavadoņus).
• Ceļvedī pieminētajās atpūtas vietās sunim ir jābūt pavadā.
• Uz prāmjiem sunim ir jābūt pavadā un ar uzpurni.
• Jūras krastā un tam pieguļošajās teritorijās suns ir jāved pavadā un ir jāseko līdzi, lai suns netraucē ligzdojošos putnus, putnus atpūtā, un netraucē savvaļas dzīvniekus, t.sk. roņus un roņu mazuļus liedagā.
• Pludmalēs pie apdzīvotām vietām ir īpašas zonas apmeklētājiem ar dzīvniekiem. Ir aizliegts suni vest uz noteiktām pludmales zonām, vasarā tās ir ieteicams apiet.
• “Suņu pludmales” atrodas:

Nidā (GPS: 55.32511, 20.99223),
Jodkrantē (55.54094, 21.09848),
Smiltīnē (55.71176, 21.09525),
Nemirsetā (55.86966, 21.06346),
Ventspilī (57.378839, 21.517392 līdz 57.382166, 21.520697),
Liepājā (56.509326, 20.990846 līdz 56.520494, 20.9826140).

NaviCup

NaviCup mobīlā aplikācija dod iespēju vēl uzlabot pārgājienu pieredzi. Lejuplāde: Google play vai App store.

Plašāka informācija atrodama NaviCup mājaslapā.

Apkopotā informācija un GPX failu saturs atbilst situācijai 2020. – 2021. gadā. Izmantojot GPX failus, jārēķinās, ka mežos, pilsētās un apdzīvotās vietās, pie stāvkrastiem u.c. ir/var būt nobīde (kļūda) no Jūrtakas maršruta.