Jūrtaka - Ar velo

No Drevernas ciema Jūrtaka pa Priekulė ceļu (Nr. 2206) šķērso Drevernas upi, Klišupė un Karaļa Vilhelma kanālu, aiz kura pagriežas pa kreisi un turpmāko 9 km garumā kā koku lapotnes aizsegta aleja virzās gar vēsturiskā kanāla austrumu krastu. Vietām šeit ierīkotas atpūtas vietas un tūrisma informācijas stendi, kas vēsta par apkaimes dabas daudzveidību. Vēl pēc 4 km Jūrtaka sasniedz Kairių ielu, un tālākais posms ved pa pilsētvidi. No Jūrininkų prospekta līdz Baltijos prospektam Jūrtaka virzās cauri pilsētas parkiem, šķērsodama Sąjūdžio, Reikjaviko, Draugystės u.c. parku takas. Šķērsodama Baltijos prospektu, tā tālāk ved pa Taikos prospekta gājēju ietvēm un pēc 3 km sasniedz Biržas tiltu.

No Ventes raga Jūrtaka pa Marių ielu (ceļš Nr. 2201) dodas Klaipēdas virzienā. Piekrastes ainavu atdzīvina krāsainās ēkas ar bagātīgiem koka rotājumiem. Dažās no tām ir iekārtotas naktsmītnes un ēdināšanas vietas. Pēc 5 km Jūrtaka nogriežas Kuršu jomas (līča) virzienā un turpinās pa mazu piekrastes taku, ko ieskauj mitrie dumbrāju meži. Šeit ir atpūtas vietas un skatu torņi, no kuriem paveras skaistas ainavas uz 8–10 km attālajiem Kuršu kāpas smiltājiem. Izmetusi ap 3 km garu loku, Jūrtaka iznāk uz iepriekšējā ceļa un pēc aptuveni 2 km sasniedz Kintu ciema centru, kur vērts iepazīt arhitektūras mantojumu. Aiz Kintiem Jūrtaka 5 km garumā šķērso skaistu, priedēm noaugušu mežainu kāpu masīvu. 3 km pirms Drevernas ciema Jūrtaka šķērso Svenceli, kas ir populārākā Lietuvas vindsērfinga un kaitsērfinga vieta. Šeit notiek jaunu, alternatīvu tūristu mītņu, kempingu un ēdināšanas vietu būvniecība un kūrorta attīstība. Drevernas ciemā Jūrtaka nogriežas pa Bangų ielu. Šeit ir vērts aiziet līdz Drevernas ostai, no kurienes atkal var palūkoties pāri Kuršu jomai uz vareno Kuršu kāpu.

Pa Klaipėdos un Aukštumalės ielām Jūrtaka iziet no Šilutes pilsētas Kintu virzienā (ceļš Nr. 4217), īsu brīdi virzās pa polderu dambja augšpusi (labi redzama Nemunas deltas zemiene, kas pavasaros applūst), izlokās pa lauku ceļu un atkal atgriežas uz Aukštmalės ielas (Nr. 4217). Pēc nepilniem 6 km Rūgailiai ciemā ceļa krustojumā Jūrtaka izmet loku pa kreisi Minijas virzienā, un pēc 1,5 km virzās pa labi, atkal atgriežoties uz Šilutė–Kintai ceļa. Pa augstu un garu tiltu Jūrtaka šķērso Minijas upi un Kintu dīķus. No šejienes paveras viena no neparastākajām Lietuvas piekrastes ainavām ar plašu zemienes un ūdeņu panorāmu. Pirms Poviliai ciema Jūrtaka nogriežas pa kreisi un turpmākos nepilnus 5 km virzās cauri lauksaimniecības zemēm, kur migrāciju laikā var vērot putnus. Tālāk Jūrtaka nogriežas uz piekrastes ceļa (Marių gatve, ceļš Nr. 2201), pa kuru pēc 5 km sasniedz Ventes ragu. No šī ainaviskā ceļa posma paveras plaši skati pāri Kuršu jomai (līča platums šeit ir 8–9 km) uz Kuršu kāpu. Gājējus priecē arī bijušie zvejniekciemi un dažādu krāsu, ar dekoratīviem elementiem rotātās ēkas. Posms ietilpst Nemunas deltas reģionālajā parkā.

Rusnė ciemā pa Taikos un Kuršmarių ielām Jūrtaka šķērso Rusnes tiltu pāri Atmatas upei, kas ir viena no Nemunas deltas attekām. Tālāk Jūrtaka stiepjas gar ceļa malu kā atsevišķi atdalīta josla un turpinās līdz Šilutei. Īsi pirms Šilutes ir jāiet gar ceļa malu. Šilutē ir jāšķērso vēsturiskais tilts pār Šīšas upi. Rusnė iela, kas savieno Rusnes salu ar Šiluti, ieved tieši pilsētas centrā. Līdz pat Šilutei Jūrtaka ietilpst Nemunas deltas reģionālajā parkā, kur plašā apkārtnē pavasaros applūst Nemunas lejteces līdzenumi – mūsdienās lauksaimniecības zemes un dumbrāju meži (Žalgirių miškas).

Jūrtakas sākums atrodas Rusnes ciemā uz Rusnes salas. Jūrtaka pa Neringos un K. Jukštaičio ielām izved uz Rusnes ciema krasta promenādi, kas stiepjas gar Pakalnes upi  – vienu no Nemunas deltas attekām. Tālāk Jūrtaka izved cauri Rusnes ostiņai un līdz pat Pakalnes ciemam izlokās pa Rusnes polderu dambjiem, atklādama skaistus skatus uz krāsaino salas apbūvi un vītoliem, kas līgst pāri Pakalnes ūdeņiem. Arī aiz Pakalnes ciema līdz pat Uostadvario bākai maršruts g.k. ved pa Rusnes polderu dambjiem, kuri apjož un caurauž zemo salu, (salā ir vieta, kas atrodas zem jūras līmeņa) pasargājot to no applūšanas. No bākas līdz pat Rusnes ciemam (izņemot pašu Uostadvaris ciemu, kur taka iet gar Atmatas upes krasta poldera dambi), Jūrtaka ved gar asfaltētā ceļa malu. Rusnes ciemā pa Kuršmarių un Taikos ielām tā aizved uz sākuma punktu. Rusnes sala atrodas Nemunas deltas reģionālajā parkā. Polderu dambji ir lieliska vieta, no kuriem zemajā līdzenumā var vērot savvaļas dzīvniekus  – stirnas, aļņus un putnus pavasara un rudens migrāciju laikā.

Pa gājēju tiltiņu šķērsojusi Rąžė upīti, Jūrtaka aizlokās pa gājēju/skrējēju taku “Labrytys” un pie Kontininkų ielas iznāk jūras krastā. Nākamos 9 km līdz Sventājas vecajam molam Jūrtaka aizstiepjas pa smilšainu, jūras apskalotu liedagu. Tālāk tā apmet loku Sventājas upes grīvai, izved cauri kūrortpilsētiņai, Kopų ielas galā pa trosu gājēju tiltu šķērso Sventājas upi un atkal iznāk pludmalē. Pie Žemaišu upurkalna svētvietas Jūrtaka vēlreiz izmet nelielu loku “iekšzemē” un tālāk pa smilšainu pludmali aizved līdz 3 km attālajai Lietuvas-Latvijas robežai.

Gar H. Manto ielu Jūrtaka izved no Klaipēdas centra, šķērso Klaipēdas atpūtas parku, pa tiltu  šķērso dzelzceļa līniju un Melnrages ciema dienviddaļā iznāk Baltijas jūras krastā. Tālāk tā izvijas cauri kāpām, kuru saudzēšanas nolūkā ir izveidotas koka laipas, un turpinās pa jauku taku cauri piekrastes mežiem, ap 10–20 m attālumā no gājēju/velobraucēju celiņa cauri Antroji Melnragė līdz Giruliai ciemam. Pie Giruliai tā īsu brīdi iznāk pludmalē, bet no Kukuliškiai līdz Karkles ciema dienviddaļai Jūrtaka sākumā virzās gar ļoti skaistu bijušās Litorīnas jūras krastu, kas apaudzis ar pirmatnēju mežu, bet tālāk  – gar ainavisku, viļņu noskalotu stāvkrastu ar vairākām skatu vietām (t.sk. – Olando kepurė). No Karkles ciema nākamos 11 km līdz Palangas Botānikas parkam Jūrtaka ved pa smilšaini oļainām pludmalēm, kuras vietumis klāj arī akmeņi. Pa piekrastes takām Palangas Botānikas parka rietumdaļā Jūrtaka aizvijas līdz Meilės alejai un tālāk  – līdz Palangas gājēju tiltam. Posma lielākā daļa ietilpst Piejūras (Pajūrio regioninis parkas) reģionālajā parkā.

Atstājusi Jodkrantes krasta promenādi, Jūrtaka dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso Kuršu kāpu, virzoties pa mazām meža takām, kuras izvijās pa stāvo, priedēm apaugušo kāpu nogāzēm, līdz atkal iznāk Baltijas jūras krastā. Tālākos 9 km Jūrtaka ved gar krastu pa smilšainām pludmalēm. Austrumu pusē to ieskauj stāva kāpa, kas sargā iekšzemi no kustīgajām smiltīm. Aiz Alksnīnes ciema (no krasta nav redzams) Jūrtaka pagriežas uz austrumiem, šķērso kalnu priežu Pinus mugo audzi un Otrā pasaules kara laika vācu armijas militāro bāzi, līdz pietuvojas Kuršu jomas (līča) krastam. Tālāk Jūrtaka izlokās pa priedēm apaugušu kāpu mugurām, ik pa brīdim atklādama skatus uz Klaipēdas ostu. Maršruts starp Jauno un Veco pārceltuvi sākumā ved pa mazu taku, bet tālāk – pa krasta promenādi. No Vecās pārceltuves šķērsojot Kuršu jomu, Jūrtaka nonāk Klaipēdas centrā, kur gar Danės gatvi aizved līdz Biržas tiltam. Posms līdz Smiltīnei ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pametusi Pervalku, Jūrtaka pa gājēju celiņu šķērso Kuršu kāpu austrumu–rietumu virzienā, nonākot Baltijas jūras krastā. Tālākais posms ap 13 km garumā ved pa skaistu, smilšainu pludmali, kuru no austrumiem norobežo augsta un stāva kāpu grēda. Tā ir cilvēku izveidota, lai pasargātu iekšzemi no smilšu kustības. Iepretī Jodkrantei Jūrtaka pagriežas austrumu virzienā un pa mežainu un stāvu kāpu masīvu atkal šķērso Kuršu kāpu, nonākot Kuršu jomas (līča) pusē. Nelielā posmā Jūrtaka sakrīt ar Raganu kalna taku. Tālāk gar Jodkrantes krasta promenādi tā aizved līdz ostai. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Maršruts piemērots tikai sportiskiem gājējiem, kam vairāk svarīgs ir pats iešanas process. Jūrtaka galvenokārt virzās gar autoceļu malu un tikai starp Ingküla un Aulepa ciemiem izlokas pa mazākiem lauku ceļiem, kur baudāmas lauku ainavas ar viensētām, laukakmeņiem un ganībām.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem gājējiem, kam interesē kūrorta vēsture un tradīcijas. Pirmie trīs maršruta kilometri iet pa bijušo Haapsalu – Rohuküla platsliežu dzelzceļu, izmet loku gar Haapsalu līci caur Pullapää neem, šķērso piekrastes mežus, kur izveidotas veselības takas un pa piekrastes promenādēm un mazajām ieliņām apmet loku apkārt Haapsalas pilsētai. Šķērsojot nelielu mitrāju aiz pilsētas, tā finišē skaistajā Uuemõisa parkā.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem. Šajā Jūrtakas posmā nemitīgi mainās ainava. Mazi ciemi mijas ar apstrādātiem laukiem, ganībām, viensētām un kaļķakmens ieguves karjeriem. Iešanu gar jūras krastu ierobežo mitrāji un privātīpašumi, tādēļ maršruts pie jūras iznāk tikai Kiviküla un Pusku ciemos, kur paveras skati uz Väinameri jūras šaurumu un daudzām salām, kā arī pie Rohuküla ostas.

Viens no skaistākajiem Matsalu nacionālā parka Jūrtakas posmiem, kas ved cauri Matsalu līča apkaimes lauksaimniecības zemēm un piejūras pļavām, kur rudeņos pulcējas tūkstošiem migrējošo dzērvju un zosu. Pie Haeska ciema (piejūras pļavas, sekli līči, mazas saliņas, mājlopu ganības) un Puise ragā (piejūras pļavas ar ganībām, sēkļi) ir izcilas putnu vērošanas vietas, kur uzcelti torņi. Ainaviski skaistākie skati uz jūru un salu virtenēm paveras Põgari - Sassi un Puise nina apkaimē.

Jūrtaka apmet līkumu Kasari upes deltai – tās ietekai Matsalu līcī, kur izveidojies viens no Ziemeļeiropas lielākajiem mitrājiem ar plašiem niedru laukiem, piejūras pļavām, vecupēm un seklā līča ūdeņiem, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Lielākā maršruta daļa ved pa lauksaimniecības zemju ainavām un maziem ciematiem. Kirblas apkaimē redzams reljefa paaugstinājums – kādreizējā Baltijas ledus ezera sala ar senkrastu tās ziemeļdaļā.

Maršruts, kas izvietojies dienvidos no Matsalu līča, piemērots aktīviem gājējiem. Jūrtakas šīsdienas posma sākuma un beigu punkti atrodas Matsalu Nacionālajā parkā, taču lielākā tās daļa – ārpus parka teritorijas. Ceļotāju uzmanību piesaistīs mazie ciemi un lauku ceļi ar skaistām viensētām un lauku ainavām, kurās ganās zirgi un aitas, kā arī Lihula – Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pirmā galvaspilsēta, kas netieši pieminēta Livonijas Indriķa hronikā saistībā ar 1211. gada notikumiem, kad Daugavgrīvas (pie Rīgas) klostera abatu Teoderihu iesvētīja par pirmo Igaunijas bīskapu.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. Jūrtaka iet pa nelieliem lauku ceļiem, kur paveras ainavas ar viensētām un apstrādātām zemēm. Tuvojoties Matsalu līcim, parādās mitrāji – aizaugoši ezeri, kas kādreiz atdalījušies no jūras kā līči un mājlopu noganītās piejūras pļavas. Pie Mõisaküla (sākas Matsalu nacionālais parks) un Salevere ciemiem redzami izteikti reljefa paaugstinājumi, kas pirms vairāk nekā 10 000 gadiem bija salas Baltijas ledus ezera ūdeņos.

Maršruts piemērots tiem, kam iešanu patīk apvienot ar izziņu. Jūrtaka izlokās cauri Virtsu ciemam, aiz kura 3 km garumā virzās gar šosejas malu un tad taisnā leņķī pagriežas uz ziemeļrietumiem, izlīkumojot cauri vēja parkam un bijušajam padomju armijas militārajam lidlaukam, kura apkaimē vasarā bagātīgi zied orhidejas. Tālāk skatam paveras Suur Väin jūras šaurums un skaisti kadiķu lauki. Pirms Jõeoja strauta ~ 1 km garumā ceļš iet pa jūras senkrasta augšdaļu.

Maršruts piemērots tādiem nesteidzīgiem dabas vērotājiem, kam interesē arī industriālais mantojums, jo ~ 3,7 km gara Jūrtakas daļa iet pa bijušo Virtsu – Rapla šaursliežu dzelzceļu. Šī posma interesantākā vieta ir Puhtulaiu pussala – sala, kas mūsdienās saaugusi ar kontinentu. To klāj platlapju mežs ar interesantām augu un sēņu sugām, dižkokiem un nozīmīgu cilvēku piemiņas vietām. No Virtsu ostas prāmji kursē uz Muhu salu, ko ar Saaremaa salu savieno dambis.

Jūrtaka iet pa piekrastes ceļiem, taču jūra ir redzama tikai divās vietās, jo tās krasts ir seklu līču, mazu saliņu, mitru piejūras pļavu, niedrāju, lagūnu, purvu un no jūras atdalījušos ezeru izraibināts. Varbla-Allika apkaimē paveras lauksaimniecības zemju ainavas, Allika-Tamba posms pārsvarā iet cauri skaistiem mežiem. Apmetusi loku Paatsalu un Illuste muižām, Jūrtaka pa ceļu šķērso Nehatu dabas liegumā esošu mitrāju un pie Muriste ciema aizlokās pa ceļu, kura malā ir iespaidīgs akmeņu žogs. Pirms Pivarootsi muižas skatam paveras plašas ganības un skats uz līci.

Matsi pludmale ir viena no retajām smilšainajām pludmalēm takas turpmākajā posmā līdz Hāpsalai. Jūrtaka izmet loku caur Kulli ciemu un turpmākos 5 km ved pa maziem, plašu mežu un kāpu ieskautiem ceļiem, kuru apkaime rudeņos ir bagāta ar ogām un sēnēm. Apmetusi loku apkārt Uue-Varbla muižai, taka sasniedz Varbla ciemu.

Šajā Jūrtakas posmā redzama tradicionāla lauku ainava. Piekrasti izrobo daudzi sekli līči, pussalas, zemesragi, kurus ieskauj piejūras pļavas, niedrāji, seklas lagūnas, purvāji, kā arī grūti pieejamas salas. Ejot pa mazajiem lauku ceļiem, pār kuriem rudeņos nolīkuši sarkanie pīlādži, redzamas etnogrāfiska izskata viensētas, lauku saimniecības ar govīm un kazām. Lauku sētas ainavā mijas ar akmens žogu paliekām, lauksaimniecības zemēm un kadiķu audzēm. Pieeja jūrai un atpūtas vietas ir uz dienvidiem no Ranniku un pie Kastna ciema.

Šajā piekrastes posmā plešas mitrāji, tādēļ ir tikai dažas vietas, kur iespējams piekļūt jūrai. Maršruts piemērots tiem, kuriem svarīgāks ir pats iešanas process, ne tik daudz apkaimes un apskates objekti. No Munalaid ostas Jūrtaka izlīkumo cauri Lao ciemam un tālāk līdz Tõstamaa virzās gar ceļa malu. Pirmā izeja pie jūras ir dienvidos no Seliste, otra – pie Värati ostas (pa ceļam uz Värati – skaistas piejūras pļavu ainavas ar mājlopiem), bet trešā – Suti ciemā.

Maršruts piemērots putnu vērošanai. Jūrtaka iet pa ceļiem un takām, jo jūras krastā plešas piejūras pļavas, niedrāji, sekli un aizauguši līči. Aiz Liu ostas Jūrtaka bieži maina virzienu, jo grūti pieejamā un sarežģītā krasta līnija ievieš korekcijas maršrutā. Labākās skatu un putnu vērošanas vietas ir pie Kavaru ciema, Peerni ostas apkaimē un pie Munalaid ostas, kur redzami plašie Pērnavas līča un Kihnu jūras šauruma skati ar salām (Sorgu saar, Manilaid, Kihnu), kā arī piejūras pļavām, kurās ganās mājlopi.

Jūrtaka izlīkumo pa Pērnavas rietumu pievārti, šķērso Audru upi un nogriežas Valgeranna virzienā, kur no dienvidiem to ieskauj biezs mežs un balta, smilšaina pludmale, bet no ziemeļiem – golfa laukums. Aiz Valgeranna Jūrtaka virzās pa Pērnavas līča ziemeļdaļu. No Audru polderiem paveras skaistākie skati uz Pērnavas līci. Aiz Audru niedrāja Jūrtaka pagriežas uz dienvidiem un izved cauri piekrastes zvejniekciemiem ar mazām ostiņām un laivu piestātnēm. Te redzama zvejnieku ikdiena, var nogaršot kūpinātas zivis. Maršruts piemērots izturīgiem gājējiem!

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem, kam patīk būt vienatnē ar dabu un ceļot pa neapdzīvotām un cilvēka mazskartām vietām. Maršruts ved pa Luitemaa dabas liegumu ar skaistiem skujkoku mežiem uz iekšzemes kāpām, kuras klāj briežu ķērpju baltie paklāji. Vasarās un rudeņos šeit ir piemērotas vietas putnu un zvēru vērošanai, kā arī sēņu un ogu vākšanai. Jūrtaka izlokas gar Maarjapeakse purva rietumu malu un, izskriedama cauri mežu un izcirtumu mozaīkai, aizved līdz Lepaküla un Uulu ciemiem.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, taču īpaši ieteicams putnu vērotājiem. Jūrtakas posmu no Kabli līdz Häädemeeste dienviddaļai ir jāturpina pa veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas ar niedrājiem un lagūnām. Pirms Häädemeeste Jūrtaka nogriežas no autoceļa un aizlīkumo pa Jaagupi dabas liegumu (apmet loku ciemam no austrumiem), uzskriedama augsto kāpu mugurās un mezdamās lejup dziļajās starpkāpu ieplakās, kuras klāj skrajš priežu mežs. Te ir labas ogošanas un sēņošanas vietas.

Ikla ir Jūrtakas sākums Igaunijā. Ikla – Treimani posmā tā ved pa tā saukto veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas un niedrāji. Aiz Treimani maršruts pagriežas uz jūras pusi un turpmākie 2,8 km ved pa šauru, smilšainu, vai akmeņainu un vietām stipri aizaugušu liedagu. Apmetot loku apkārt Orajõe strautam, pie autostāvvietas tā atkal atgriežas liedagā, pa kuru seko gājiens ~ 4 km garumā līdz Lepanina hotelim, kur atkal jāatgriežas uz vecā Rīgas ceļa, kas aizved līdz Kabli. Maršrutā labas putnu vērošanas
vietas. Piekrastes posms līdz Pērnavai ir populāra atpūtas un peldvieta. Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, kam interesē piekrastes kūrorta, zvejniecības un kuģniecības vēsture.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Maršruts piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem! Viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga atkal seko galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas – stipri aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.

Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņu „amfiteātriem” jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Piemērots aktīviem gājējiem ar piemērotiem apaviem, jo vietām liedagu pilnībā klāj tikai akmeņu pelēkās muguras. Dažviet parādās arī nelieli niedru pleķīši, bet pie Tūjas – pirmie smilšakmens atsegumi. 

Maršruts piemērots visdažādāko vecumu un sagatavotības gājējiem. Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali, vai arī pārmaiņas pēc – pa taku, kas izlokas cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga „krokodilādas” miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā – Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kas nebaidās Rīgu šķērsot ar kājām. Tas sākotnēji izmet nelielu loku pa Rīgas centru – Vecrīgu, ved gar Pilsētas kanālu, cauri Kronvalda parkam, pa Alberta ielu (Jūgendstila pērle) un tālāk pa Miera ielu cauri Lielajiem kapiem, Kokneses un Ostas prospektiem cauri Mežaparkam, sasniedzot Jaunmīlgrāvi un šķērso Mīlgrāvi. Tālāk pa Vecāķu prospektu tas aizlokas līdz Ziemeļblāzmai un Vecdaugavas krastiem, no kurienes dažu kilometru attālumā jau ir Vecāķi. Pēc divu dienu gājuma cauri Rīgai, Jūrtaka atkal izved pludmalē.

Maršruts ir alternatīvs veids, kā no Jūrmalas nokļūt līdz Rīgai, ejot pa mežu. Aiz Lielupes tilta Jūrtaka izlīkumo cauri Priedainei ar skatiem uz tās koka apbūvi, iet līdztekus Lielupes labajam krastam, tad nogriežas gar Bolderājas kāpas dienviddaļu un šķērso Kleistu mežu, virzoties gar Lāčupes kapiem. Tālāk pa vēsturiskajiem Pārdaugavas ceļiem – Buļļu un Daugavgrīvas ielām cauri Dzegužkalnam, garām Zunda kanālam un Āgenskalna līcim nonāk līdz Daugavai, kur pa Akmens tiltu šķērso Daugavu un apstājas Rīgas Rātslaukumā.
 

Maršruts piemērots ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības gājējam. Starp Dubultiem un Lielupi plešas Rīgas jūras līča platākais smilšu liedags – Jūrmalas kūrorta nozīmīgākā vērtība ar daudzām pludmales kafejnīcām, dažādām atpūtas iespējām. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.

No Ragaciema labi redzams Jūrmalas krasts visā tā garumā. Šīs dienas posma pirmā trešdaļa ietilpst Ķemeru Nacionālajā parkā, kur var iepazīt vēsturiskos zvejniekciemus, Ragaciema sedumu un zivju tirdziņu, kāpu biotopus, kā arī vērot putnus Starpiņupītes grīvā. No Jaunķemeriem līdz pat Dubultiem gājiens norit pa Rīgas jūras līča platāko smilšu pludmali, cauri Jūrmalas vēsturiskajam kūrortam un Latvijas garākajai pilsētai. Skaistās un siltās vasaras dienās jārēķinās ar daudzajiem pludmales apmeklētājiem.

Maršruts, kura pēdējā trešdaļa atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, piemērots aktīviem gājējiem. Sākotnēji Jūrtaka izvijas cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm un labiekārtotām laipām līdz Kolkas - Tukuma autoceļam. Jārēķinās, ka siltās vasaras dienās šeit ir daudz atpūtnieku.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. No ciema centra līdz pludmalei aizved meža ceļs, ko ieskauj priežu mežs. Tālāk Jūrtaka ved pa takām, kas izlokas starp niedrēm un citiem zālaugiem bagātīgi apaugušo un akmeņaino jūras krastu vienā un mežainām jūrmalas kāpām – otrā pusē. Dažviet liedags ir nobruģēts ar maziem, apaļiem akmeņiem, citur redzamas pelēkās kāpas ar bagātīgu augu sugu klāstu. Bērzciema apkaimē plešas piejūras pļavas ar sēkļiem tālu jūrā, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Līdz Abragciemam turpinās aizaugušais jūras krasts, bet no Abragciema līdz Engurei ir liedags.

Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem! Dabas, kultūrvēstures pieminekļu un ainavu ziņā – ļoti daudzveidīgs Jūrtakas posms. Pie Kaltenes jūras krastu izraibina nelieli līcīši ar akmeņainām pludmalēm, bet tālāk seko ļoti aizaudzis jūras krasts, kur starp niedrēm un bagātīgi sazēlušo augāju iemīta šaura taciņa. Tālāk akmeņiem klātais jūras krasts ir tikai dažus metrus plats, vietām ar māla slāņiem, niedru laukiem, citviet ar izskalotajām aļģēm klāts. Posmā no Valgalciema līdz Mērsragam atkal parādās smilšaini liedagi ar sēkļiem jūrā. Aiz Mērsraga maršruts turpinās pa ceļu, bet pie luterāņu baznīcas – nogriežas uz jūras pusi un līdz pat Mērsraga centram iet gar Piejūras pļavu.

No Ģipkas līdz Rojai stiepjas smilšaina, ne pārāk plata pludmale ar skaistām kāpām un piekrastes priežu mežiem, bet pirms Rojas – tā ir aizaugusi ar niedrēm. Savukārt, posms starp Roju un Kaltenes baznīcu ir savdabīgākais visā Latvijas piekrastē, kur jūras krasts ir izrobots ar maziem zemesragiem un līcīšiem ar ļoti šauru pludmali, kuru viscaur klāj dažādu izmēru laukakmeņu krāvumi, virs kuriem līkst melnalkšņu zaļā lapotne. Dažviet krastā slejas izskaloto koku plašās sakņu rozetes. Vietām gar pašu krastu iet zemes ceļš, gar kuru rindojas daudzas bijušās zvejnieku sētas. Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!

Lībiešu valodā Ģipka senais nosaukums Gipk.

Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp Dižjūru un Mazjūru. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. No Saunaga pa maziem lauku un meža ceļiem Jūrtaka izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā. Līdz Kolkasragam aizstiepjas plaši, smilšaini liedagi, kas pāriet zemās, skrajās priekškāpās, aiz kurām atkal seko mežainas jūrmalas kāpas, bet ~ 2 km garumā – noskalotas kāpas, aiz kurām paceļas Dumbrkalni. Ir veikti ~ 250 km un sasniegts Kolkasrags – robežšķirtne starp Dižjūru un Mazjūru – Rīgas jūras līci. Kolkasrags ir viena no Baltijas piekrastes populārākajām putnu vērošanas vietām.

Lībiešu valodā Saunags senais nosaukums Sǟnag, Vaide / Vaid un Kolka / Kūolka.

No Sīkraga līdz pat Mazirbes pludmalei plešas smilšains liedags, kuru šķērso Mazirbes upīte. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem, gar bijušo Mazirbes jūrskolu, tā izlokās cauri mazajiem lībiešu piekrastes ciemiem – Košragam, Pitragam un sasniedz Saunagu. Lībiešu krasts ir vienīgā vieta, kur iepazīstams Latvijas otrās pamattautas lībiešu  kultūrvēstures mantojums. Norādes zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.

Lībiešu valodā Sīkrags senais nosaukums Sīkrõg, Mazirbe / Irē, Košrags / Kuoštrõg, Pitrags / Pitrõg un Saunags / Sǟnag.

No Miķeļtorņa līdz pat pagriezienam uz Irbes trošu tiltu, skatam paveras plašs liedags ar zemām un skrajām priekškāpām. ~ 4,5 km garumā maršruts ved apkārt Irbes grīvai - sezonālam dabas liegumam, kas veidots ligzdojošo putnu aizsardzībai, un kur uzturēšanās aizliegta 01.04. – 1.08. Jūrtaka apkārtceļā ved pa skaistu priežu mežu ar augstām kāpām, kuru nogāzes ir bagātas ar sēnēm un ogām. Aiz Irbes ietekas līdz pat Sīkragam stiepjas plašs, smilšains liedags, ko ~ 1 km pirms Sīkraga šķērso Ķikana strauts – Slīteres Nacionālā parka robeža. Arī Ķikana strauta apkārtnē ligzdo upes zīriņš, tāpēc no 1.04. līdz 1.08. aicinām pārvietoties pēc iespējas tuvāk ūdens malai.

Lībiešu valodā Miķeļtornis senais nosaukums Pizā, Lielirbe / Īra, Jaunciems / Ūžkilā un Sīkrags / Sīkrõg.

Jūrtaka ved cauri Ovišu dabas liegumam, kur raksturīgu krasta ainavu veido plaši, smilšaini liedagi un kāpas. Šejienes liedagā dabas materiāli – oļi un smiltis – veido lielas, dabiskas mozaīkas. Lūžņā interesi piesaista dažādu laiku militārā mantojuma objekti, bet pie Lūžupes grīvas ir jāievēro sezonālais liegums ligzdojošo putnu aizsardzībai: 01.04. – 15.07. šeit uzturēties aizliegts. Vieta ir jāapiet, sekojot Jūrtakas marķējuma norādēm. Maršruta galapunkts - Miķeļbāka - ir redzama jau iztālēm.

Lībiešu valodā Oviši senais nosaukums Paţīkmō, Lūžņa - Lūž un Miķeļtornis - Pizā.

Jau nokāpjot Staldzenes pludmalē, redzams dažus metrus augsts, vietām klajš stāvkrasts, kas pamazām kļūst aizvien augstāks (maksimālais punkts – Kokkalns, 29 m). 3 - 4 km ZA no Staldzenes izveidojies šaurs liedaga posms ar stāvkrastu, ko stipra vēja laikā apskalo viļņi. Aiz Liepenes noskalotais jūras krasts pamazām kļūst zemāks un aiz Jaunupes līdz pat Ovišragam izveidojušies plaši liedagi, kas visliekāko platumu sasniedz Ovišraga galā. No Ovišu bākas paveras lielisks skats pāri koku galotnēm.

Lībiešu valodā Oviši senais nosaukums Paţīkmō.

Maršruts ved cauri Ventspilij un tās apkārtnes mežiem. Jūrtaka no Dienvidu mola izlīkumo cauri vēsturiskajam Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas jūras krastā. Ir vērts paņemt vienu "brīvdienu" un iepazīt pilsētas interesantākās vietas, kā arī apmeklēt Piejūras brīvdabas muzeju.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju – bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras skaistākais Jūrtakas skats.

Šajā Jūrtakas posmā turpinās iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts. Ošvalku apkaimē tas "nolaižas" lejā, pārvēršoties par stāvāku priekškāpu, ko nosedz biezi kārklu vainagi, taču iepretim Sārnatei atkal vērojami izteikti stāvkrasti. Šeit samērā īsā gājiena posmā redzami vairāki iespaidīgi dabas skati.

Ziemeļaustrumos no Pāvilostas ir apskatāmas izcilas pelēko kāpu ainavas, bet jau dažus kilometrus tālāk sākas viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem ar izciliem stāvkrastiem vairāk nekā 20 km garumā. Interesantākās stāvkrastu ainavas ir redzamas pie Strantes, Ulmales un Rīvas ietekas. Daudzviet krasta nobrukumu lejasdaļā vasarā zied orhidejas. Jūrkalnē un tās apkaimē var vērot „divus saulrietus”, - pirmo no pludmales, bet otru – īsu mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Pirmie četri Jūrtakas kilometri ar daudzu fortu un krasta aizsardzības bateriju paliekām var interesēt militārās vēstures entuziastus, taču no iešanas viedokļa tas ir tehniski sarežģītākais Kurzemes piekrastes posms. Aiz Cietokšņa kanāla Jūrtaka īsu brīdi izlokās pa piekrastes pļavu, tad izskrien liedagā un turpinās līdz pat Ziemupei. Liedags ir plats, stiprāka vēja laikā - ar sašaurinājumu starp Lenkupi un Kārļupīti. Dažviet nelieli stāvkrasti, pārējās vietās – augstas, vietām noskalotas priekškāpas. Stāsta, ka Ziemupes selgā nogrimuši daudzi kuģi, viens pat ar bronzas lielgabaliem.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.