Matsalu nacionālais parks un Rietumigaunijas salas.

61. posms. Vormsi sala un Kihnu sala.

Vormsi sala un Kihnu sala Igaunijas ceturto lielāko – Vormsi – salu ir ērti iepazīt gan ar kājām, gan ar velosipēdu. Kihnu sala ir lielākā Rīgas jūras līča un septītā lielākā Igaunijas sala.

Vormsi sala

Sala ir lieliska vieta vairāku dienu pārgājienam pa cilvēka neskartu dabu miera un klusuma meklētājiem. Piejūras pļavas, niedrāji un līči piedāvā dzīvesvietu reti sastopamām augu un putnu sugām. Ceļā pa 7 km garo pārgājienu taku, kas sķērso Rumpo pussalu (Nr. 2, GPS: 58.970218, 23.265418), var redzēt retus ķērpjus un novērot jūras putnus.

Vormsi salu 13. gadsimtā dibināja zviedri. Tieši piekrastes zviedru kultūras mantojums, Zviedrijai raksturīgās sarkanās mājas un interesantie zviedriskie ciemu nosaukumi padara Vormsi par vienu no savdabīgākajām salām Baltijas jūrā. Labu pārskatu par kādreizējo piekrastes zviedru dzīvesveidu sniedz Svibi lauku dzīves muzejs (Sviby talumuuseum) (Nr. 3, GPS: 58.985012, 23.301669) – pēc fotogrāfijām un aizbēgušo piekrastes zviedru atmiņām
pilnībā atjaunota piekrastes zviedru lauku sēta. Vormsi kapsētā (Nr. 4, GPS: 58.999338, 23.232949) ir saglabājušies vairāk nekā 330 dažādi riņķa krusti, kas ir lielākais šādu krustu kopums pasaulē. Salas galvenais vēstures un kultūras piemineklis – 14. gadsimta Svētā Olava baznīca (Püha Olavi kirik) (Nr. 4, GPS: 58.999338, 23.232949) izceļas ar to, ka baznīcai nav torņa. Vasaras periodā Relbi vējdzirnavas (Rälby tuulik) (Nr. 5, GPS: 59.011983, 23.283609) piedāvā iegādāties vietējos rokdarbus.


Saksbijas (Saxby) piekrastē, kur atsedzas kaļķakmeņi, atradīsiet pārakmeņojušos pirms miljoniem gadu tropiskajā seklūdens jūrā dzīvojošus augus un dzīvniekus. Tur atrodas arī Saksbijas bāka (Saxby tuletorn), kas piedāvā skaistus skatus uz jūru un salu (Nr. 6, GPS: 59.027647, 23.117274). Viena no pievilcīgākajām vietām Vormsi ir salas centrā egļu mežā esošais Huitbergi kaļķakmens paugurs un 3 km garā Huitbergi pastaigu taka (Huitbergi matkarada) (Nr. 7, GPS: 58.993161, 23.181986).

Kihnu sala

Tās kopējā platība ir 16,9 km², sala ir 7 km gara un līdz 3,3 km plata. Kihnu ir lielisks galamērķis vienas vai divu dienu izbraucienam, lai dotos pārgājienā kājām vai atklātu to ar velosipēdu, ko salā var ērti noīrēt. Prāmju satiksme uz Kihnu ostu (Nr. 1, GPS: 58.14095, 24.01846.) tiek nodrošināta no Munalaiu ostas. Bargā ziemā neaizmirstams piedzīvojums būs nonākšana salā pa ledus ceļu.


Bijusī roņu mednieku un zvejnieku sala ar šobrīd aptuveni 600 iedzīvotājiem spītīgi saglabā savu identitāti. UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Kihnu kultūras telpas unikālās īpašības ir kopienas dzīvesveids, daudzpusīgās kultūras tradīcijas, kihnu valoda, mūzika, tautastērpi un daba. Vēl šobrīd var sastapt Kihnu sievas garos, strīpainos brunčos ar pītu grozu rokā, braucot ar motociklu.


Kihnu salas kultūras un dabas vērtību atklāšanai ir piemērots aptuveni 23 km garais piekrastes maršruts, kas šķērso četrus ciemus – Sēre (Sääre), Linakila (Linaküla), Rotsikila (Rootsiküla) un Lemsi. Kihnu muzejs (Nr. 2, GPS: 58.13317, 23.98255), kas uzņem viesus visu gadu, sniedz pārskatu par salas vēsturi, tostarp par slavenā vietējā kapteiņa Kihnu Jenna (Kihnu Jõnn) dzīvi. Vērts apskatīt arī Kihnu baznīcu (Nr. 3, GPS: 58.13314, 23.98331) un kapsētu (Nr. 4, GPS: 58.13818, 23.98761.), kas atrodas pretī muzejam. No bākas (Nr. 5, GPS: 58.09705, 23.97111) vasarā var baudīt skaistu skatu uz salu, apkārtesošajām sērēm un jūru. Piemiņas akmens pie kādreizējām Kihnu Jenna mājām (Nr. 6, GPS: 58.11535, 23.99403.) iepazīstina ar salas leģendāro “mežonīgo kapteini”.