Vormsi ir sala, kur gadsimtiem ilgi dzīvoja zviedri. Senākie zināmie dokumenti, kas vēsta par šejienes apdzīvotību, datēti ar 13. gadsimtu. Vormsi bija sala, kur pārsvarā runāja zviedru valodā, jo šeit 1934. gadā, piemēram, dzīvoja 2393 zviedri un 122 igauņi. Vormsi lauku sēta - muzejs ir tipiska Vormsi salas zviedru saimniecība pirms Otrā pasaules kara ar visu tās atribūtiku. Saimniecība ir atjaunota ar vecu fotogrāfiju un rakstisku avotu palīdzību, kā arī balstoties uz Vormsi dzimušo un uz no kara uz Zviedriju aizbēgušo Vormsi iedzīvotāju atmiņām. Muzejā var iegādāties Vormsi salas rokdarbus un suvenīrus, kā arī grāmatas par Vormsi tematiku. 

Vormsi salā blakus Sv. Olava baznīcai atrodas kapsēta, kas ir viena no savdabīgākajām Igaunijā. Kapsētas senākajā daļā var atrast daudz kaļķakmens un smilšakmens riņķa krustu, šeit ir saglabājušies pat vairāk pār 330 riņķa krustiem un daudz parasta veida krustu. Interesanti zināt: Baznīcas dārzā ir divi piemiņas akmeņi - viens Igaunijas zviedru kultūras darbiniekam Hansam Pēlam un Zviedrijas misionāram Esterblomam, kas ieviesa salas ticības dzīvē daudz jauninājumu. Atrodi pašu vecāko kapa pieminekli šajā kapsētā, ar gada skaitli 1743. Ārpus baznīcas dārza atrodas viens no nedaudzajiem brīvības pieminekļiem Igaunijā, kas savā vietā saglabājies visu padomju laiku.

14. gadsimtā celtā Vormsi baznīca ir salas vēstures un kultūras galvenais piemineklis, tas atrodas salas centrā Hullo. Pēc zviedru aizbēgšanas no salas Otrā pasaules kara beigās baznīca ilgi stāvēja tukša, no jauna tā tika iesvētīta 1990. gada Olava dienā. Noteikti apmeklējiet gareno ēku ar savdabīgu kvadrātveida pamata plānojumu un apskatiet senos gleznojumus altāra telpas griestos. Interesanti zināt * Pirmā baznīca Vormsi bija celta no koka. * Vormsi Svētā Olava baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa, baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. * Baznīcas vārtos ir divas priedes, zem kurām atradies kauna stabs.

One of the most fascinating places on Vormsi is the Huitbergi limestone hill in a spruce forest in the middle of the island. The hill is over 400 million years old and a coral reef polished by ice. The limestone outcrop is covered with moss, but fossils can be seen in places where there is no moss. Protected ferns have found their place there. The circular trail is marked with wooden signs.

Ja esi nokļuvis Kihnu salā, tad noteikti apmeklē aizraujošo Kihnu novadpētniecības muzeju! Muzejs ir kā enkurs, kas saglabā un iepazīstina ar Kihnu kultūru, kura ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.1974. gadā Sērekilas (Sääreküla) kādreizējā skolas ēkā dibinātā un 2009. gadā pamatīgi atjaunotajā muzejā var atrast visu, kas saistīts ar ikdienas dzīvi - darbarīkus, apģērbus, rokdarbus, mēbeles. Papildus tam šeit ir slaveno Kihnu vīru – novadpētnieka Teodora Sāres (Theodor Saare), kapteiņa-autodidakta Enna Ūetoa (Enn Uuetoa) un sudraba rotkaļa Pētera Rooslaida (Peeter Rooslaid) izstādes un Kihnu salas mākslinieku-naivistu radošie darbi.

Kapsēta ir Kihnu iedzīvotājiem tikpat svēta vieta kā baznīca. Uz turieni cilvēki iet klusu un nekad neiet pēc saules rieta, lai netraucētu aizgājušos. Interesanti zināt: Kapsētas galveno vārtu tuvumā ir apglabāts slavenais kepteinis Enns Uuetoa jeb Kihnu Jenns (Enn Uuetoa - Kihnu Jõnn), kura pīšļus atveda no Dānijas uz Kihnu salu 1992. gadā. Blakus viņam atdusas Jenna pēdējā kuģa "Rock-City" namdaris sāremietis Kārlis Jerkvelts (Karl Jerkwelt).

Kihnu bāka atrodas pašos Pitkāna dienvidos. 1864. gadā bāka šeit tika atvesta no Anglijas, izjaukta pa detaļām un šeit salikta atkal kopā. Tas ir viens no četriem čuguna torņiem, kas slejas debesīs pie mūsu krastiem. Tornis ir balts un konisks ar prožektoru un balkonu. Prožektors atrodas 29 metru virs jūras līmeņa. Noderīga informācija: Tornis tika uzbūvēts vienā laikā ar Vormsi un Virtsu bākām, un pēc uzskata ir līdzīgs tām.

Kihnu Jenns, īstajā vārdā Enns Ūetoa (1848-1913), bija kuģa kapteinis. Kapteiņa tiesības viņš ieguva, pateicoties savai ilgajai jūrniecības pieredzei, kuras laikā jūras arājs nepiedzīvoja nevienu avāriju. Kihnu Jenns, kas vadīja lielus kuģus bez kompasa un sekstanta palīdzības, parasti brauca ar kuģiem, ar kuriem citi kapteiņi neuzdrošinājās doties jūrā. Slavenais kapteinis kopā ar savu pēdējo kuģi "Rock City" gāja bojā 1913. gada rudens vētrā pie Dānijas krastiem. Leģendārā kapteiņa Kihnu Jenna pāris metrus augstā bronza statuja sargā Pērnavas jūras vārtus pie Pērnavas jahtkluba!