Tропa Балтийского взморья - Wheelchair accesible

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Ziemeļaustrumos no Pāvilostas ir apskatāmas izcilas pelēko kāpu ainavas, bet jau dažus kilometrus tālāk sākas viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem ar izciliem stāvkrastiem vairāk nekā 20 km garumā. Interesantākās stāvkrastu ainavas ir redzamas pie Strantes, Ulmales un Rīvas ietekas. Daudzviet krasta nobrukumu lejasdaļā vasarā zied orhidejas. Jūrkalnē un tās apkaimē var vērot „divus saulrietus”, - pirmo no pludmales, bet otru – īsu mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas.

В окрестностях Сарнате еще виден обрыв Балтийског моря, который к северу постепенно становится ниже и его сменяет омываемый морем дюнный вал. Между Вендзавас и маяком Ужавас вдоль берега моря можно наблюдать необычный для Латвии пейзаж, напоминающий песчано-каменистую пустыню со скудной растительностью, – бывший полигон Советской армии. Здесь и за маяком Ужавас на территориях бывшего полигона можно увидеть серые дюны. По мере приближения к устью Ужавы пляж становится все шире, а дюнный вал – все ниже. С романтического маяка Ужавас открывается самый красивый вид на Тропе Балтийского взморья.

На этом этапе первые 6 км Тропы Балтийского взморья – это безлюдный участок берега с низкими дюнами, спины которых покрыты колосняком и аммофилой. За устьем ручья Медолес высится внушительный обрыв (~19 м) с узким каменистым пляжем. Обрыв быстро сходит на нет и снова поднимается двумя километрами дальше. Между обрывами находится бывший полигон Советской армии. Последние пять километров Тропы Балтийского взморья до Южного мола в Вентспилсе идут по просторному песчаному пляжу, который со стороны суши ограничен биотопами серых дюн.

На этом этапе первые 6 км Тропы Балтийского взморья – это безлюдный участок берега с низкими дюнами, спины которых покрыты колосняком и аммофилой. За устьем ручья Медолес высится внушительный обрыв (~19 м) с узким каменистым пляжем. Обрыв быстро сходит на нет и снова поднимается двумя километрами дальше. Между обрывами находится бывший полигон Советской армии. Последние пять километров Тропы Балтийского взморья до Южного мола в Вентспилсе идут по просторному песчаному пляжу, который со стороны суши ограничен биотопами серых дюн.

Маршрут проходит через Вентспилс и окружающие его леса. Тропа Балтийского взморья от Южного мола ведет через исторический район Остгалс и Старый город, пересекает Венту и дальше через Парвенту по пешеходно-велосипедной дорожке продолжается в направлении Сталдзене, где, обогнув Вентспилсский порт, вновь возвращается на берег моря. Стоит взять один «выходной» и ознакомиться с самыми интересными местами города, а также посетить Приморский музей под открытым небом.

От Саунагса по маленьким проселочным и лесным дорогам Тропа Балтийского взморья вьется до Вайде, где снова возвращается на берег моря. До Колкасрагса тянутся широкие песчаные пляжи, переходящие в приземистые дюны, за которыми снова следуют дюны, поросшие лесом. На протяжении ~2 км – размытые дюны, за которыми поднимаются Думбркални. Колкасрагс, пограничная веха между Балтийским морем и Рижским заливом, является одним из популярнейших на Балтийском побережье мест наблюдения за птицами.

Если свернуть от Колкасрагса в сторону залива, то можно заметить различие между Балтийским морем и Рижским заливом. Первые 10 км Тропы Балтийского взморья ведут по побережью Национального парка «Слитере»: сначала вдоль выступающих в море сосен, вдоль зданий бывшего рыболовецкого колхоза, корабельной пристани и обрыва Эважу, в окрестностях которого расположен необычно узкий песчаный пляж со склоняющимися над ним стволами черной ольхи. И дальше по дороге до Гипки будет тянуться узкий песчаный пляж с многочисленными выходящими на поверхность родниками и устьями небольших (летом – мелких) рек. В советские времена берег Национального парка «Слитере» был дважды закрытой территорией – здесь находились приграничная режимная зона и природный резерват.

От Гипки до Рои тянется песчаный, не слишком широкий пляж с красивыми дюнами и прибрежными сосновыми лесами, а перед Роей пляж зарос тростником. В свою очередь, отрезок пути между Роей и церковью в Калтене – самый своеобразный на всем латвийском побережье: берег здесь топорщится маленькими мысками и изрыт заливчиками с очень узким пляжем. Весь берег усыпан валунами разного размера, а над ними шепчет зеленая листва черной ольхи. В некоторых местах на берег вытягиваются широкие розетки корней деревьев, подмытых морем. Местами вдоль самого берега идет земляная дорога, вдоль которой тянутся ряды бывших рыбацких подворий.

От Гипки до Рои тянется песчаный, не слишком широкий пляж с красивыми дюнами и прибрежными сосновыми лесами, а перед Роей пляж зарос тростником. В свою очередь, отрезок пути между Роей и церковью в Калтене – самый своеобразный на всем латвийском побережье: берег здесь топорщится маленькими мысками и изрыт заливчиками с очень узким пляжем. Весь берег усыпан валунами разного размера, а над ними шепчет зеленая листва черной ольхи. В некоторых местах на берег вытягиваются широкие розетки корней деревьев, подмытых морем. Местами вдоль самого берега идет земляная дорога, вдоль которой тянутся ряды бывших рыбацких подворий.

Чрезвычайно многообразный отрезок Тропы Балтийского взморья в плане природы, культуры, истории и ландшафта. Возле Калтене взморье пестрит небольшими заливчиками и каменистыми пляжами, а дальше берег моря сильно зарос и по нему меж тростника и пышной растительности вьется узкая тропинка. Далее покрытый камнями морской берег сужается до нескольких метров, местами виднеются слои глины, тростниковые поля, кое-где его покрывают выброшенные морем водоросли. На участке пути от Валгалциемса до Мерсрагса снова появляются песчаные пляжи с морскими отмелями. За Мерсрагсом маршрут продолжается по дороге, а возле лютеранской церкви сворачивает в сторону моря и до самого центра Мерсрагса ведет вдоль Приморского луга.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. No ciema centra līdz pludmalei aizved meža ceļs, ko ieskauj priežu mežs. Tālāk Jūrtaka ved pa takām, kas izlokas starp niedrēm un citiem zālaugiem bagātīgi apaugušo un akmeņaino jūras krastu vienā un mežainām jūrmalas kāpām – otrā pusē. Dažviet liedags ir nobruģēts ar maziem, apaļiem akmeņiem, citur redzamas pelēkās kāpas ar bagātīgu augu sugu klāstu. Bērzciema apkaimē plešas piejūras pļavas ar sēkļiem tālu jūrā, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Līdz Abragciemam turpinās aizaugušais jūras krasts, bet no Abragciema līdz Engurei ir liedags.

Maršruts, kura pēdējā trešdaļa atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, piemērots aktīviem gājējiem. Sākotnēji Jūrtaka izvijas cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm un labiekārtotām laipām līdz Kolkas - Tukuma autoceļam. Jārēķinās, ka siltās vasaras dienās šeit ir daudz atpūtnieku.

Maršruts, kura pēdējā trešdaļa atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, piemērots aktīviem gājējiem. Sākotnēji Jūrtaka izvijas cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm un labiekārtotām laipām līdz Kolkas - Tukuma autoceļam. Jārēķinās, ka siltās vasaras dienās šeit ir daudz atpūtnieku.

No Ragaciema labi redzams Jūrmalas krasts visā tā garumā. Šīs dienas posma pirmā trešdaļa ietilpst Ķemeru Nacionālajā parkā, kur var iepazīt vēsturiskos zvejniekciemus, Ragaciema sedumu un zivju tirdziņu, kāpu biotopus, kā arī vērot putnus Starpiņupītes grīvā. No Jaunķemeriem līdz pat Dubultiem gājiens norit pa Rīgas jūras līča platāko smilšu pludmali, cauri Jūrmalas vēsturiskajam kūrortam un Latvijas garākajai pilsētai. Skaistās un siltās vasaras dienās jārēķinās ar daudzajiem pludmales apmeklētājiem.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības gājējam. Starp Dubultiem un Lielupi plešas Rīgas jūras līča platākais smilšu liedags – Jūrmalas kūrorta nozīmīgākā vērtība ar daudzām pludmales kafejnīcām, dažādām atpūtas iespējām. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.

Maršruts ir alternatīvs veids, kā no Jūrmalas nokļūt līdz Rīgai, ejot pa mežu. Aiz Lielupes tilta Jūrtaka izlīkumo cauri Priedainei ar skatiem uz tās koka apbūvi, iet līdztekus Lielupes labajam krastam, tad nogriežas gar Bolderājas kāpas dienviddaļu un šķērso Kleistu mežu, virzoties gar Lāčupes kapiem. Tālāk pa vēsturiskajiem Pārdaugavas ceļiem – Buļļu un Daugavgrīvas ielām cauri Dzegužkalnam, garām Zunda kanālam un Āgenskalna līcim nonāk līdz Daugavai, kur pa Akmens tiltu šķērso Daugavu un apstājas Rīgas Rātslaukumā.
 

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kas nebaidās Rīgu šķērsot ar kājām. Tas sākotnēji izmet nelielu loku pa Rīgas centru – Vecrīgu, ved gar Pilsētas kanālu, cauri Kronvalda parkam, pa Alberta ielu (Jūgendstila pērle) un tālāk pa Miera ielu cauri Lielajiem kapiem, Kokneses un Ostas prospektiem cauri Mežaparkam, sasniedzot Jaunmīlgrāvi un šķērso Mīlgrāvi. Tālāk pa Vecāķu prospektu tas aizlokas līdz Ziemeļblāzmai un Vecdaugavas krastiem, no kurienes dažu kilometru attālumā jau ir Vecāķi. Pēc divu dienu gājuma cauri Rīgai, Jūrtaka atkal izved pludmalē.

Maršruts piemērots ikvienam, kas vēlas doties salīdzinoši īsā pārgājienā pa skaistu smilšainu pludmali, ko no sauszemes puses norobežo gaiši piekrastes priežu meži ar iespaidīgām kāpām un kāpu vaļņiem. No pludmales līdz Carnikavai Jūrtaka ved pa promenādi, kas iet cauri mežam. Tālāk pa aizsargdambi tā apmet loku Vecgaujai – Gaujas vecupei un sasniedz kājnieku tiltu pār Gauju. Gan uzsākot, gan nobeidzot gājienu, ir vērts pasēdēt kādā no Vecāķu pludmales vai Carnikavas krodziņiem un vasaras kafejnīcām.

Maršruts piemērots ikvienam, kas vēlas doties salīdzinoši īsā pārgājienā pa skaistu smilšainu pludmali, ko no sauszemes puses norobežo gaiši piekrastes priežu meži ar iespaidīgām kāpām un kāpu vaļņiem. No pludmales līdz Carnikavai Jūrtaka ved pa promenādi, kas iet cauri mežam. Tālāk pa aizsargdambi tā apmet loku Vecgaujai – Gaujas vecupei un sasniedz kājnieku tiltu pār Gauju. Gan uzsākot, gan nobeidzot gājienu, ir vērts pasēdēt kādā no Vecāķu pludmales vai Carnikavas krodziņiem un vasaras kafejnīcām.

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.

Maršruts piemērots visdažādāko vecumu un sagatavotības gājējiem. Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali, vai arī pārmaiņas pēc – pa taku, kas izlokas cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga „krokodilādas” miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā – Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.

Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņu „amfiteātriem” jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Piemērots aktīviem gājējiem ar piemērotiem apaviem, jo vietām liedagu pilnībā klāj tikai akmeņu pelēkās muguras. Dažviet parādās arī nelieli niedru pleķīši, bet pie Tūjas – pirmie smilšakmens atsegumi. 

Maršruts piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem! Viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga atkal seko galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas – stipri aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, taču īpaši ieteicams putnu vērotājiem. Jūrtakas posmu no Kabli līdz Häädemeeste dienviddaļai ir jāturpina pa veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas ar niedrājiem un lagūnām. Pirms Häädemeeste Jūrtaka nogriežas no autoceļa un aizlīkumo pa Jaagupi dabas liegumu (apmet loku ciemam no austrumiem), uzskriedama augsto kāpu mugurās un mezdamās lejup dziļajās starpkāpu ieplakās, kuras klāj skrajš priežu mežs. Te ir labas ogošanas un sēņošanas vietas.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

Jūrtaka izlīkumo pa Pērnavas rietumu pievārti, šķērso Audru upi un nogriežas Valgeranna virzienā, kur no dienvidiem to ieskauj biezs mežs un balta, smilšaina pludmale, bet no ziemeļiem – golfa laukums. Aiz Valgeranna Jūrtaka virzās pa Pērnavas līča ziemeļdaļu. No Audru polderiem paveras skaistākie skati uz Pērnavas līci. Aiz Audru niedrāja Jūrtaka pagriežas uz dienvidiem un izved cauri piekrastes zvejniekciemiem ar mazām ostiņām un laivu piestātnēm. Te redzama zvejnieku ikdiena, var nogaršot kūpinātas zivis. Maršruts piemērots izturīgiem gājējiem!

Šajā Jūrtakas posmā redzama tradicionāla lauku ainava. Piekrasti izrobo daudzi sekli līči, pussalas, zemesragi, kurus ieskauj piejūras pļavas, niedrāji, seklas lagūnas, purvāji, kā arī grūti pieejamas salas. Ejot pa mazajiem lauku ceļiem, pār kuriem rudeņos nolīkuši sarkanie pīlādži, redzamas etnogrāfiska izskata viensētas, lauku saimniecības ar govīm un kazām. Lauku sētas ainavā mijas ar akmens žogu paliekām, lauksaimniecības zemēm un kadiķu audzēm. Pieeja jūrai un atpūtas vietas ir uz dienvidiem no Ranniku un pie Kastna ciema.

Matsi pludmale ir viena no retajām smilšainajām pludmalēm takas turpmākajā posmā līdz Hāpsalai. Jūrtaka izmet loku caur Kulli ciemu un turpmākos 5 km ved pa maziem, plašu mežu un kāpu ieskautiem ceļiem, kuru apkaime rudeņos ir bagāta ar ogām un sēnēm. Apmetusi loku apkārt Uue-Varbla muižai, taka sasniedz Varbla ciemu.

Jūrtaka apmet līkumu Kasari upes deltai – tās ietekai Matsalu līcī, kur izveidojies viens no Ziemeļeiropas lielākajiem mitrājiem ar plašiem niedru laukiem, piejūras pļavām, vecupēm un seklā līča ūdeņiem, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Lielākā maršruta daļa ved pa lauksaimniecības zemju ainavām un maziem ciematiem. Kirblas apkaimē redzams reljefa paaugstinājums – kādreizējā Baltijas ledus ezera sala ar senkrastu tās ziemeļdaļā.

Ranniku matkaraja Rohuküla – Haapsalu – Uuemõisa lõik on mitmekülgne. Raja kolm esimest kilomeetrit kulgevad mööda endist Haapsalu – Rohuküla raudteetammi. Seejärel teeb rada tiiru ümber Haapsalu lahe ja Pullapää neeme, väisab rannaäärseid terviseradadega metsi ning liigub mööda promenaadi ja väikeseid tänavaid läbi Haapsalu linna ja lõppeb kaunis Uuemõisa pargis.

Ranniku matkaraja Uuemõisa – Elbiku lõik kulgeb valdavalt mööda maantee serva. Ingküla ja Aulepa vahel lookleb rada mööda väiksemaid kruusateid, mille ääres on talud ja kivised karjamaad.

Ranniku matkaraja Riguldi – Dirhami lõigust enamus kulgeb mööda liivaranda. Randa võib olla uhutud vetikaid ja kohati on luited kaetud tiheda taimestikuga. Rooslepa küla lähedal võib meres silmata bretšasid ehk kivimeid, mis on moodustunud meteoriidiplahvatuse tagajärjel. Teekonna lõpus saab jalgu puhata kohvikus, mille terrassilt avaneb kena vaade merele ja sadamale.

Ranniku matkaraja Dirhami – Nõva mitmekesise maastikuga lõigul saab näha Eesti põhjarannikule omast loodust. Teekond kulgeb peaaegu kogu pikkuses mere ääres, mööda kauneid liivarandasid ja kividega kaetud maaninasid. Põõsaspea neemel paljanduvad dolomiidikihid (see on suurepärane paik linnuvaatluseks). Matkarada kulgeb Nõva looduskaitsealal, kus on erakordsed valged ja hallid luited. Siinseid randu armastavad nii puhkajad kui ka kalamehed ja lohesurfarid.

Ranniku matkaraja Laulasmaa – Vääna-Jõesuu lõik on maaliline ja mitmekülgne ning sobib vastupidavatele matkajatele. Siin kohtab nii kiviseid kui ka liivarandu, häid ujumiskohti ja ilusaid rannikuäärseid männimetsi, teele jäävad ka Türisalu pank ja kivirahnud. Laiad Keila parkmetsa rajad viivad Keila joani. Lohusalus saab tutvuda näitusega rannakalurite elust.

Near Tabasalu, the Baltic Coastal Hiking Route crosses the boundary of Tallinn and goes through the Tiskre and Vismeistri districts to reach Kakumäe beach, where it takes  you on a stroll around the wooded upper part of the Kakumäe Peninsula surrounded by cliffs. Here, you will have a vista of the Port of Tallinn across Kopli Bay. Opposite the Õismäe district, an excellent promenade goes along the seashore. After bypassing the Estonian Open-Air Museum, the Baltic Coastal Hiking Route winds along the coastal promenade up to Stroomi beach and after passing the Pelguranna district it takes pedestrian sidewalks to the Estonian Maritime Museum, where it leads you, via the coastal promenade, to the Port of Tallinn, marking the end of the Baltic Coastal Hiking Route. You have covered ~ 620 km in Estonia.

The Baltic Coastal Hiking Route starts in the center of Nida, by the port. In Nida, the trail winds along the Curonian Lagoon walkway which offers beautiful views of the expansive waters all the way to Rusnė Island on the east coast of the Curonian Lagoon. Nida features the typical architecture of the Curonian Spit region — one-storey wooden buildings with tile or reed roofs and window shutters painted blue and white. From Nida to Bulvikis Cape (shortly before the cape there is an abandoned runway), the Baltic Coastal Hiking Route winds through single-track forest trails up and down the pine-covered dunes, occasionally coming out onto beachside meadows with scarce vegetation. Rest spots and bird watching towers are available along the trail. The next section features unique open seaside meadows covered in lichens and vegetation characteristic to the Curonian Spit. The Baltic Coastal Hiking Route follows the coastal walkway in the village of Preila. It then winds through forest trails, briefly also following a pedestrian/cyclist lane and coastal paths, eventually reaching Pervalka. This section leads through the Curonian Spit National Park.

Having departed Pervalka, the Baltic Coastal Hiking Route follows a pedestrian path to cross the Curonian Spit in an east–western direction, arriving at the coast of the Baltic Sea. The next section of 13 km leads along a beautiful, sandy beach protected by high and steep sand dunes on the east. It is called the protective dune ridge and it has been man-made in order to protect the inland from the movement of sand. Entering Juodkrantė, the Baltic Coastal Hiking Route turns eastward and crosses the Curonian Spit once again over wooded and steep dunes, to reach the Curonian Lagoon coast. The Baltic Coastal Hiking Route briefly coincides with the Hill of Witches trail. It then follows the Juodkrantė beachside walkway to the port. This section leads through the Curonian Spit National Park.

Having left the Juodkrantė beachside walkway, the Baltic Coastal Hiking Route crosses the Curonian Spit in a southeast–northwest direction leading along single-track forest trails that wind through the steep, pine-covered dunes until it eventually comes back out onto the coast of the Baltic Sea. For the next 9 km, the Baltic Coastal Hiking Route follows the coastline along sandy beaches. The steep foredune on the eastern side protects the inland from the moving sand. After Alksnynė village (not seen from the beach), the Baltic Coastal Hiking Route turns eastward, crossing a hillock covered in Pinus mugo pines and a World War II German army base, eventually approaching the coast of the Curonian Lagoon. Then the trail winds across the ridges of pine-covered dunes, providing regular views of Klaipėda Port. The route between the New and Old Ferry Port first follows a single-track path, and later a beachside walkway. Having crossed the Curonian Lagoon from the Old Ferry Port, the Baltic Coastal Hiking Route arrives in the center of Klaipėda where it follows Danės Street to the Birža Bridge. The section until Smiltynė leads through the Curonian Spit National Park.

Following H. Manto Street, the Baltic Coastal Hiking Route leads out of the center of Klaipėda, traverses the Klaipėda Recreation Park, crosses a railway line by bridge and comes out onto the coast of the Baltic Sea in the southern part of Melnragė. The trail then winds through the dunes, for the protection of which wooden walkways have been installed, and continues on along a beautiful path through the coastal forest, following at a distance of about 10–20 m the pedestrian/cyclist lane through Antroji Melnragė to Giruliai. At Giruliai, it briefly comes out onto the beach, but from Kukuliškiai to the southern part of Karklė Village, the Baltic Coastal Hiking Route first passes along the incredibly beautiful coastline of the former Littorina Sea covered in primeval forest, and later, along a scenic bluff, created by the washing of waves; there are several viewing points along the way (including the Dutchman's Cap). From the Village of Karklė for the next 11 km to the Palanga Botanical Park, the Baltic Coastal Hiking Route leads across sandy and pebbly, occasionally rocky beaches. Through the coastal pathways in the western part of the Palanga Botanical Park, the trail leads over to Meilės avenue and then to the Palanga pedestrian bridge. Most of this section of the trail leads through the Seaside Regional Park.

Having crossed the small Rąžė River, the Baltic Coastal Hiking Route follows the Labrytys pedestrian/runners’ lane and exits out onto the beach at Kontininkų Street. For the next 9 km to the old Šventoji Pier, the trail leads across the sandy, sea-washed beach. Then it loops around the mouth of the Šventoji River, leads through the resort town, and at the end of Kopų Street it crosses the Šventoji River over a hanging footbridge to come back out onto the beach. At the Žemaičių Alka parking lot, the Baltic Coastal Hiking Route makes another small loop “inland” and then follows the sandy beach to the Latvia-Lithuania border 3 km away.