Tропa Балтийского взморья - Wheelchair accesible

Visoje atkarpoje palei paplūdimį driekiasi Baltijos pajūrio žygių maršrutas. Papės apylinkėse paplūdimio pakrantę supa gražūs prieštakai, o toliau nuo kaimo virsta beveik 10 km nuplautu krantu, skersai tyvuliuojančių nulūžusių pušų. Prie Jūrmalciemo vėl atsiranda švelniai pasvirusios kopos. Pravažiavus Jūrmalciemą tęsiasi platūs uždumblėję paplūdimiai, tačiau priartėjus prie Bernati kyšulio prieš akis iškyla stulbinantis pušynu apaugęs ir retkarčiais nuplaunamas staigus.

Visoje atkarpoje palei paplūdimį driekiasi Baltijos pajūrio žygių maršrutas. Papės apylinkėse paplūdimio pakrantę supa gražūs prieštakai, o toliau nuo kaimo virsta beveik 10 km nuplautu krantu, skersai tyvuliuojančių nulūžusių pušų. Prie Jūrmalciemo vėl atsiranda švelniai pasvirusios kopos. Pravažiavus Jūrmalciemą tęsiasi platūs uždumblėję paplūdimiai, tačiau priartėjus prie Bernati kyšulio prieš akis iškyla stulbinantis pušynu apaugęs ir retkarčiais nuplaunamas staigus.

Nuo Bernatų iki Liepojos Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršrutas veda plačiu paplūdimiu, kur iš pradžių pakrantę formuoja išplautos krantai, tačiau artėjant prie Liepojos akyse iškyla aukšti priedangos, apaugusios smėlynėmis svidrėmis ir marražolėmis. Vėliau takas vingiuoja per Liepojos senamiestį ir „Naująją Liepoją“, kertant Karinio jūrų laivyno uosto kanalą ir pasiekti Karinių jūrų pajėgų uostą: karinių ir fortifikacinių pastatų kompleksą, kurio apžiūra, tikėtina, užtruks pusę dienos. Neabejotinai turėtumėte paragauti ypatingo Liepojos patiekalo, vadinamo Liepājas menciņi , pagamintą iš rūkytos menkės pagal senovinį Pietų Kuržemės receptą.

Nuo Bernatų iki Liepojos Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršrutas veda plačiu paplūdimiu, kur iš pradžių pakrantę formuoja išplautos krantai, tačiau artėjant prie Liepojos akyse iškyla aukšti priedangos, apaugusios smėlynėmis svidrėmis ir marražolėmis. Vėliau takas vingiuoja per Liepojos senamiestį ir „Naująją Liepoją“, kertant Karinio jūrų laivyno uosto kanalą ir pasiekti Karinių jūrų pajėgų uostą: karinių ir fortifikacinių pastatų kompleksą, kurio apžiūra, tikėtina, užtruks pusę dienos. Neabejotinai turėtumėte paragauti ypatingo Liepojos patiekalo, vadinamo Liepājas menciņi , pagamintą iš rūkytos menkės pagal senovinį Pietų Kuržemės receptą.

Šiame paplūdimyje retai lankosi žmonės, galima prisirinkti gintaro gabalėlių ir akmenukų su fosilijomis ir išgirsti po kojomis dainuojantį smėlį. Prie Žiemupės iškyla gražūs blefai, bet toliau prie Akmensrago ir Pavilostos yra gražių, retkarčiais nuplautų prietakų, apaugusių smėlinėmis svidrėmis ir marražolėmis. Vietomis matyti pilkos kopos. Akmenrago švyturys bus puiki vieta poilsiui. Pavilosta su savo provincijos žavesiu ir uosto kvapu bei rūkyta žuvimi sugrąžins Jus iš dykumos į civilizaciją.

Šiame paplūdimyje retai lankosi žmonės, galima prisirinkti gintaro gabalėlių ir akmenukų su fosilijomis ir išgirsti po kojomis dainuojantį smėlį. Prie Žiemupės iškyla gražūs blefai, bet toliau prie Akmensrago ir Pavilostos yra gražių, retkarčiais nuplautų prietakų, apaugusių smėlinėmis svidrėmis ir marražolėmis. Vietomis matyti pilkos kopos. Akmenrago švyturys bus puiki vieta poilsiui. Pavilosta su savo provincijos žavesiu ir uosto kvapu bei rūkyta žuvimi sugrąžins Jus iš dykumos į civilizaciją.

Į šiaurės rytus nuo Pavilostos atsiveria puikūs vaizdai į pilkąsias kopas, o vos už poros kilometrų toliau matosi daugiau nei 20 km besitęsiančio vieno gražiausių Baltijos pajūrio pėsčiųjų maršruto atkarpų pradžia. Įdomiausias blefų peizažas yra netoli Strante ir Ulmale kaimų bei Ryvos upės žiočių. Daug kur vasarą pajūrio nuošliaužų apatinėje dalyje žydi orchidėjos. Jūrkalnėje ir jos apylinkėse matomi „du saulėlydžiai“: pirmasis iš paplūdimio ir antrasis po kelių akimirkų nuo blefo viršūnės.

Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju – bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras skaistākais Jūrtakas skats.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Maršruts ved cauri Ventspilij un tās apkārtnes mežiem. Jūrtaka no Dienvidu mola izlīkumo cauri vēsturiskajam Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas jūras krastā. Ir vērts paņemt vienu "brīvdienu" un iepazīt pilsētas interesantākās vietas, kā arī apmeklēt Piejūras brīvdabas muzeju.

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. No Saunaga pa maziem lauku un meža ceļiem Jūrtaka izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā. Līdz Kolkasragam aizstiepjas plaši, smilšaini liedagi, kas pāriet zemās, skrajās priekškāpās, aiz kurām atkal seko mežainas jūrmalas kāpas, bet ~ 2 km garumā – noskalotas kāpas, aiz kurām paceļas Dumbrkalni. Ir veikti ~ 250 km un sasniegts Kolkasrags – robežšķirtne starp Dižjūru un Mazjūru – Rīgas jūras līci. Kolkasrags ir viena no Baltijas piekrastes populārākajām putnu vērošanas vietām.

Lībiešu valodā Saunags senais nosaukums Sǟnag, Vaide / Vaid un Kolka / Kūolka.

Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp Dižjūru un Mazjūru. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

No Ģipkas līdz Rojai stiepjas smilšaina, ne pārāk plata pludmale ar skaistām kāpām un piekrastes priežu mežiem, bet pirms Rojas – tā ir aizaugusi ar niedrēm. Savukārt, posms starp Roju un Kaltenes baznīcu ir savdabīgākais visā Latvijas piekrastē, kur jūras krasts ir izrobots ar maziem zemesragiem un līcīšiem ar ļoti šauru pludmali, kuru viscaur klāj dažādu izmēru laukakmeņu krāvumi, virs kuriem līkst melnalkšņu zaļā lapotne. Dažviet krastā slejas izskaloto koku plašās sakņu rozetes. Vietām gar pašu krastu iet zemes ceļš, gar kuru rindojas daudzas bijušās zvejnieku sētas. Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!

Lībiešu valodā Ģipka senais nosaukums Gipk.

No Ģipkas līdz Rojai stiepjas smilšaina, ne pārāk plata pludmale ar skaistām kāpām un piekrastes priežu mežiem, bet pirms Rojas – tā ir aizaugusi ar niedrēm. Savukārt, posms starp Roju un Kaltenes baznīcu ir savdabīgākais visā Latvijas piekrastē, kur jūras krasts ir izrobots ar maziem zemesragiem un līcīšiem ar ļoti šauru pludmali, kuru viscaur klāj dažādu izmēru laukakmeņu krāvumi, virs kuriem līkst melnalkšņu zaļā lapotne. Dažviet krastā slejas izskaloto koku plašās sakņu rozetes. Vietām gar pašu krastu iet zemes ceļš, gar kuru rindojas daudzas bijušās zvejnieku sētas. Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem!

Lībiešu valodā Ģipka senais nosaukums Gipk.

Maršruts piemērots aktīviem un izveicīgiem gājējiem! Dabas, kultūrvēstures pieminekļu un ainavu ziņā – ļoti daudzveidīgs Jūrtakas posms. Pie Kaltenes jūras krastu izraibina nelieli līcīši ar akmeņainām pludmalēm, bet tālāk seko ļoti aizaudzis jūras krasts, kur starp niedrēm un bagātīgi sazēlušo augāju iemīta šaura taciņa. Tālāk akmeņiem klātais jūras krasts ir tikai dažus metrus plats, vietām ar māla slāņiem, niedru laukiem, citviet ar izskalotajām aļģēm klāts. Posmā no Valgalciema līdz Mērsragam atkal parādās smilšaini liedagi ar sēkļiem jūrā. Aiz Mērsraga maršruts turpinās pa ceļu, bet pie luterāņu baznīcas – nogriežas uz jūras pusi un līdz pat Mērsraga centram iet gar Piejūras pļavu.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. No ciema centra līdz pludmalei aizved meža ceļs, ko ieskauj priežu mežs. Tālāk Jūrtaka ved pa takām, kas izlokas starp niedrēm un citiem zālaugiem bagātīgi apaugušo un akmeņaino jūras krastu vienā un mežainām jūrmalas kāpām – otrā pusē. Dažviet liedags ir nobruģēts ar maziem, apaļiem akmeņiem, citur redzamas pelēkās kāpas ar bagātīgu augu sugu klāstu. Bērzciema apkaimē plešas piejūras pļavas ar sēkļiem tālu jūrā, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Līdz Abragciemam turpinās aizaugušais jūras krasts, bet no Abragciema līdz Engurei ir liedags.

Maršruts, kura pēdējā trešdaļa atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, piemērots aktīviem gājējiem. Sākotnēji Jūrtaka izvijas cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm un labiekārtotām laipām līdz Kolkas - Tukuma autoceļam. Jārēķinās, ka siltās vasaras dienās šeit ir daudz atpūtnieku.

Maršruts, kura pēdējā trešdaļa atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, piemērots aktīviem gājējiem. Sākotnēji Jūrtaka izvijas cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm un labiekārtotām laipām līdz Kolkas - Tukuma autoceļam. Jārēķinās, ka siltās vasaras dienās šeit ir daudz atpūtnieku.

No Ragaciema labi redzams Jūrmalas krasts visā tā garumā. Šīs dienas posma pirmā trešdaļa ietilpst Ķemeru Nacionālajā parkā, kur var iepazīt vēsturiskos zvejniekciemus, Ragaciema sedumu un zivju tirdziņu, kāpu biotopus, kā arī vērot putnus Starpiņupītes grīvā. No Jaunķemeriem līdz pat Dubultiem gājiens norit pa Rīgas jūras līča platāko smilšu pludmali, cauri Jūrmalas vēsturiskajam kūrortam un Latvijas garākajai pilsētai. Skaistās un siltās vasaras dienās jārēķinās ar daudzajiem pludmales apmeklētājiem.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības gājējam. Starp Dubultiem un Lielupi plešas Rīgas jūras līča platākais smilšu liedags – Jūrmalas kūrorta nozīmīgākā vērtība ar daudzām pludmales kafejnīcām, dažādām atpūtas iespējām. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.

Maršruts ir alternatīvs veids, kā no Jūrmalas nokļūt līdz Rīgai, ejot pa mežu. Aiz Lielupes tilta Jūrtaka izlīkumo cauri Priedainei ar skatiem uz tās koka apbūvi, iet līdztekus Lielupes labajam krastam, tad nogriežas gar Bolderājas kāpas dienviddaļu un šķērso Kleistu mežu, virzoties gar Lāčupes kapiem. Tālāk pa vēsturiskajiem Pārdaugavas ceļiem – Buļļu un Daugavgrīvas ielām cauri Dzegužkalnam, garām Zunda kanālam un Āgenskalna līcim nonāk līdz Daugavai, kur pa Akmens tiltu šķērso Daugavu un apstājas Rīgas Rātslaukumā.
 

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kas nebaidās Rīgu šķērsot ar kājām. Tas sākotnēji izmet nelielu loku pa Rīgas centru – Vecrīgu, ved gar Pilsētas kanālu, cauri Kronvalda parkam, pa Alberta ielu (Jūgendstila pērle) un tālāk pa Miera ielu cauri Lielajiem kapiem, Kokneses un Ostas prospektiem cauri Mežaparkam, sasniedzot Jaunmīlgrāvi un šķērso Mīlgrāvi. Tālāk pa Vecāķu prospektu tas aizlokas līdz Ziemeļblāzmai un Vecdaugavas krastiem, no kurienes dažu kilometru attālumā jau ir Vecāķi. Pēc divu dienu gājuma cauri Rīgai, Jūrtaka atkal izved pludmalē.

Maršruts piemērots ikvienam, kas vēlas doties salīdzinoši īsā pārgājienā pa skaistu smilšainu pludmali, ko no sauszemes puses norobežo gaiši piekrastes priežu meži ar iespaidīgām kāpām un kāpu vaļņiem. No pludmales līdz Carnikavai Jūrtaka ved pa promenādi, kas iet cauri mežam. Tālāk pa aizsargdambi tā apmet loku Vecgaujai – Gaujas vecupei un sasniedz kājnieku tiltu pār Gauju. Gan uzsākot, gan nobeidzot gājienu, ir vērts pasēdēt kādā no Vecāķu pludmales vai Carnikavas krodziņiem un vasaras kafejnīcām.

Maršruts piemērots ikvienam, kas vēlas doties salīdzinoši īsā pārgājienā pa skaistu smilšainu pludmali, ko no sauszemes puses norobežo gaiši piekrastes priežu meži ar iespaidīgām kāpām un kāpu vaļņiem. No pludmales līdz Carnikavai Jūrtaka ved pa promenādi, kas iet cauri mežam. Tālāk pa aizsargdambi tā apmet loku Vecgaujai – Gaujas vecupei un sasniedz kājnieku tiltu pār Gauju. Gan uzsākot, gan nobeidzot gājienu, ir vērts pasēdēt kādā no Vecāķu pludmales vai Carnikavas krodziņiem un vasaras kafejnīcām.

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.

Maršruts piemērots visdažādāko vecumu un sagatavotības gājējiem. Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali, vai arī pārmaiņas pēc – pa taku, kas izlokas cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga „krokodilādas” miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā – Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.

Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņu „amfiteātriem” jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Piemērots aktīviem gājējiem ar piemērotiem apaviem, jo vietām liedagu pilnībā klāj tikai akmeņu pelēkās muguras. Dažviet parādās arī nelieli niedru pleķīši, bet pie Tūjas – pirmie smilšakmens atsegumi. 

Maršruts piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem! Viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga atkal seko galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas – stipri aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem un putnu vērotājiem. Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas iet līdztekus A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu. Latvijā ir veikti ap 580 km un sasniegta valsts robeža.

Ranniku matkarada kulgeb Svētciemsi – Salacgrīva lõigul mööda luitevallide vahel looklevat metsarada, sest rannariba on tihedalt rohtunud ja sisuliselt läbimatu. Salacgrīvast Kuivižisse võib minna mööda liivaranda või metsateid. Ümber Kuiviži ja Vēverupe vaheliste rannaniitude saab mööda metsateed, mis asub A1 maanteest idas. Pärast Vēverupet naaseb matkarada rohtunud randa, lahkudes sealt Blusupīte jõesuudmes, et jõuda mööda Kāpu ja Valdemāra tänavaid Ainaži muulini. Selja taha on jäänud ligi 580 km Lätimaad ja avastamist ootab Eestimaa.
 

Ranniku matkaraja lõik Kablist Häädemeeste lõunaosani tuleb läbida mööda vana Riia maanteed, sest teest mereni laiuvad roostunud ja abajatega rannaniidud. Antud lõik sobib eriti hästi linnuvaatluseks. Vahetult enne Häädemeestet keerab matkarada maanteelt kõrvale, lookleb Jaagupi hoiualal ja teeb lääne poolt alevikule tiiru peale, ronib kord kõrgele luitenõlvale ja laskub siis taas alla luidete vahelisse kõrgesse männikusse. Matkaraja ääres on head marja- ja seenemetsad.

Ranniku matkaraja Uulu - Pärnu lõik kulgeb alguses männimetsade vahel olevaid vanu mereäärseid teid pidi, kuid pärast Lottemaa teemaparki keerab mere poole jõudes Reiu randa. Edasi tuleb kõndida mööda võsastuvat luidet ning umbes 4 km pärast pöörata sisemaa suunas,  läbida golfiväljaku äärne territoorium ja võtta suund Pärnu linnale. Raeküla linnaosas kulgeb matkarada piki märgala ja metsa piiri. Umbes 6 km pikkuse tiiru järel ümber märgalade jõuab rada Pärnu randa. Edasi viib teekond läbi Pärnu linna, Vallikääru aasa, üle Pärnu ja Sauga jõgede ja lõpeb Vana-Pärnus.

Ranniku matkaraja Pärnu – Liu lõik lookleb läbi Pärnu läänepoolse eeslinna ja üle Audru jõe Valgeranna poole. Rada ääristab lõuna poolt mets ja valge liivarand, põhja poolt aga Valgeranna golfiväljak. Valgerannast edasi kulgeb rada Pärnu lahe põhjakülje poldrite vahel, Audru poldritelt avanevad kaunid vaated Pärnu lahele. Audru roostiku tagant keerab rada lõunasse ning kulgeb läbi rannakülade ja väikeste kalasadamate, kus saab jälgida kalurite argitoimetusi ja kui veab, siis maitsta ka suitsukala.

Ranniku matkaraja Tõstamaa – Matsi lõigul näeb tõelist maaelu idülli. Rannajoont liigendavad paljud madalad lahesopid ja poolsaared, mille vahel on rannaniidud, roostikud ja abajad, aga ka ligipääsmatud laiud. Liikudes mööda väikeseid külavaheteid, mida ääristavad sügiseti punetavad pihlakad, saab näha talumajasid ning karjamaid lehmade ja kitsedega. Taluhoovid vahelduvad kiviaedade, põldude ja kadakasaludega. Pääs mere äärde ja puhkekohad asuvad matkarajast lõuna pool, Kastna küla lähedal.

Ranniku matkaraja Matsi – Varbla lõik teeb tiiru läbi Kulli küla ja kulgeb edasi 5 km mööda kohalikke metsade ja luidetega ääristatud teid. See piirkond on sügiseti marja- ja seenerohke. Olles teinud tiiru ümber Uue-Varbla mõisa, jõuab matkarada Varbla külla. Matkaraja lõigul asuv Matsi rand on kuni Haapsaluni üks vähestest liivarandadest.

Ranniku matkaraja Penijõe – Laiküla lõik teeb tiiru ümber Kasari jõe delta. Kasari jõgi suubub Matsalu lahte, moodustades ühe Põhja-Euroopa suurimatest märgaladest. Laiadest roostikest, rannaniitudest, jõesängist ja madala lahe vetest koosnev ala on oluline puhke- ja pesitsuspaik rändlindudele. Suurem osa matkarajast kulgeb läbi avarate põldude ja väikeste külade. Kirbla kandis on näha kõrgendik – see on kunagise Balti jääpaisjärve saare põhjarannik.

Ranniku matkaraja Rohuküla – Haapsalu – Uuemõisa lõik on mitmekülgne. Raja kolm esimest kilomeetrit kulgevad mööda endist Haapsalu – Rohuküla raudteetammi. Seejärel teeb rada tiiru ümber Haapsalu lahe ja Pullapää neeme, väisab rannaäärseid terviseradadega metsi ning liigub mööda promenaadi ja väikeseid tänavaid läbi Haapsalu linna ja lõppeb kaunis Uuemõisa pargis.

Der Pfad verläuft vorwiegend der Landstraße entlang. Nur zwischen den Dörfern Ingküla und Aulepa schlängelt er sich auf kleinen Waldwegen an Gehöften, Felssteinen und Weiden vorbei.

Mit Ausnahme der ersten drei Kilometer verläuft der Routenabschnitt der Meeresküste entlang. Vorwiegend erstreckt sich hier ein sandiger Strand mit herrlichen Vordünen, Graudünen und Feldsteinen im Meereswasser. Am Strand können zusammengetriebene Wasserpflanzen liegen; stellenweise ist er mit dichter Vegetation bewachsen. Gegenüber dem Dorf Rooslepa, aber auch im Meer und an der Küste kommen verwitterte Steine bzw. Brekzien zum Vorschein, die infolge einer alten Meteoritenexplosion zusammengeschmolzen und verwittert sind. Zum Abschluss kann man eine Kneipe besuchen, von deren Terrasse aus sich ein schöner Blick auf die Meeres - und Hafenlandschaft offenbart.

Ein Streckenabschnitt mit sehr vielfältigen Landschaften, der dem Wanderer die Natur der Nordküste Estlands nahebringt. Der Baltische Küstenwanderweg verläuft zum größten Tel der Meeresküste entlang, wo es in den Buchten herrliche Sandstrände und auf den Erdzungen mit Feldsteinen bedeckte Strände gibt. Im nördlichen Teil des Põõsaspea neem-Kaps (ein hervorragender Ort zur Vogelbeobachtung) sind Dolomit-Freilegungen zu sehen. Danach windet sich der Pfad durch das Naturschutzgebiet Nõva, wo sich ein hervorragender Blick auf weiße und graue Dünen bietet. Der Strand ist ein beliebter Ort für Fischer und Kitesurfer.

Aus landschaftlicher Sicht ist es der vielfältigste Abschnitt des Baltischen Küstenwanderweges. Geeignet ist er für ausdauernde Wanderer. Zu sehen bekommt man sowohl steinige Strände als auch Sandstrände und gute Badeorte, herrliche Kiefernwälder und den eindrucksvolle Türisalu-Fels sowie Jahrhundertsteine. Auf den kleinen Pfaden des Keila-Waldparks kann man den Keila-Wasserfall erreichen. Auch kann man die dem Leben der Küstenfischer gewidmete Ausstellung im Dorf Lohusalu besuchen.

Bei Tabasalu überquert der Baltische Küstenwanderweg die Stadtgrenze von Tallinn und führt durch die Stadtteile Tiskre und Vismeistri zum Strand Kakumäe. Von dort läuft er im Bogen um die felsumschlungene Kakumäe-Halbinsel und deren vom Wald bedeckten Spitze herum Von hier aus bietet sich ein schöner Ausblick auf den Hafen von Tallinn. Gegenüber dem Stadtteil Õismäe verläuft eine herrliche Strandpromenade. Der Pfad umkreist das Freilichtmuseum Estlands und schlängelt sich der Strandpromenade entlang bis zum Strand Stroomi. Weiter verläuft der Routenabschnitt auf den Gehwegen des Stadtviertels Pelguranna bis zum Estnischen Meeresmuseum. Von dort aus führt der Pfad der Strandpromenade entlang und erreicht den Hafen von Tallinn – den Endpunkt des Baltischen Küstenwanderweges. Durch Estland sind ~ 620 Kilometer zurückgelegt worden.

Der Meeresweg (lt. Jūrų takas) beginnt im Zentrum von Nida in der Nähe des Hafens. Er schlängelt sich weiter am Ufer des Kurischen Haffs entlang und öffnet einen schönen Blick auf das weite Wasser, das bis zum Ostufer des Kurischen Haffs liegende Insel Rusnė reicht. In Nida bestaunt man die typische Architektur der Kurischen Nehrung: einstöckige Holzbauten mit Dachziegel oder mit Schilf bedeckt, die Fensterläden in blau-weiß gestrichen. Weiter von Nida aus führt der Meeresweg zu dem Kap von Bulvikis hin (gegenüber dem Kap richtet sich der Blick auf eine Start-Landebahn des verwahrlosen Flughafens). Danach windet er sich auf kleineren Waldwegen, durch mit Kiefern bewachsenen Dünen auf und ab. Stellenweise schlängelt er sich über die Küstenwiesen mit ganz bescheidener Vegetation. Neben dem Weg sind Rastplätze und Vogelbeobachtungstürme eingerichtet. Im folgendem Abschnitt sind sehr eigentümliche, mit Flechten und Flora der Kurischen Nehrung typischer Art, bewachsene offene Küstenwiesen zu beobachten. In der Siedlung von Preila verläuft der Meeresweg an der Promenade entlang. Bis zu Pervalka schlängelt er sich über die Waldwege, Wander- /und Radwege bis in das Zentrum der Pervalka. Dieser Abschnitt verläuft durch den Nationalpark der Kurischen Nehrung (lt. Kuršių nerijos nacionalinis parkas).

Hinter der Pervalka überquert der "Meeresweg" (lt. "Jūrų takas") die Kurische Nehrung in Ost-West-Richtung und erreicht die Küste der Ostsee. Eine weitere Strecke von ca. 13 km führt zu einem wunderschönen Sandstrand, der im Osten durch einem hohen Dünenrücken eingegrenzt wird. Der Dünenrücken wurde von Menschenhand geschaffen, um die Halbinsel vor Sandrutschen zu schützen. Vor dem Ort Juodkrantė biegt der Meeresweg nach Osten ab und überquert erneut die Kurische Nehrung durch steile, mit Wäldern zugewachsenen Dünen und führt weiter in die Richtung des Kurischen Haffs. Ein kleiner Abschnitt des Meeresweges schließt sich mit dem Weg über den Hexenberg (lt. Raganų kalnas) zusammen. Weiter geht es über die Uferpromenade von Juodkrantė zum Hafen. Die Strecke verläuft durch den romantischen Nationalpark der Kurischen Nehrung (lt. Kuršių nerijos nacionalinis parkas).

Fortführend von der Küstenpromenade des Ortes Juodkrantė überquert der "Meeresweg" (lt. "Jūrų takas") die Kurische Nehrung in nordwestlicher Richtung auf kleinen Waldwegen, die sich entlang steiler, mit Kiefern bewachsener Dünenhänge schlängeln, bis man wieder an der Ostseeküste ankommt. Weitere 9 km verläuft der Meeresweg an den Sandstränden entlang. Auf der Ostseite wird er durch eine steile Düne, die die Nehrung vor durch den Wind verwehten Sand schützt, begrenzt. Außerhalb der Siedlung Alksnynė (vom Ufer aus unsichtbar) biegt er nach Osten ab und in den Wald der Latschenkiefer Pinus Mugo, den Militärstützpunkt der deutschen Armee während des Zweiten Weltkriegs durchquert, und sich  den Ufern des Kurischen Haffs nähert. Danach verläuft der Meeresweg weiterhin durch die mit Kiefern bedeckten Dünen, von denen ein Ausblick auf die Stadt Klaipėda sich eröffnet. Die Route zwischen der neuen und alten Fähre verläuft zunächst über einen kleinen Pfad und dann über die Küstenpromenade. Von der alten Fähre überquert der Meeresweg (mit der Fähre) das Kurische Haff und endet im Zentrum von Klaipėda - auf der Danės-Straße bis zur Biržos-Brücke (dt. Brücke der Börse). Der Abschnitt bis zur Fähre passiert den Nationalpark der Kurischen Nehrung (lt. Kuršių nerijos nacionalinis parkas).

Zuerst führt der Meeresweg (lt. Jūrų takas) der H. Manto Straße, durch das Zentrum der Stadt Klaipėda entlang, dann überquert er den Erholungspark und die Eisenbahn und an der Südseite der Siedlung Melnragė bevor er wieder an der Küste der Ostsee ankommt. Danach führt er weiter an der Strandpromenade und den schmalen, die Dünen schützenden Holzpfaden (Knüppelpfad) vorbei und erstreckt sich dann auf einem gemütlichen Weg, der ca. 10–20 m vom Wander- / Radweg entfernt durch die Wälder der Küste verläuft und die Zweite Melnragė hinter sich lässt - bis die Siedlung Giruliai erreicht ist. In der Nähe von Giruliai bevorzugt er für einen kurzen Augenblick den Genuss eines Strandes, dann führt er vom Ort Kukuliškės bis südlich von Karklė und anschließend dem sehr schönen Ufer des ehemaligen Litorina-Meeres, das mit unberührtem Wald bewachsen ist. Weiter verläuft er neben der malerischen, von den Wellen durchfluteten Klippe mit mehreren Aufsichtsplattformen inkl. den "Olando kepurė" (dt. Hut/ Mütze des Holländers ) in Richtung Karklė. Folgende 11 km von der Siedlung Karkle bis zum Botanischen Park verläuft der Meeresweg an sandigen Kiesstränden mit ihren wunderschönen großen Steinen. Dem Pfad im westlichen Teil des botanischen Parks folgend, erreicht der Meeresweg die "Meilės Alėja" (dt. Allee der Liebe) und führt zur Fußgängerbrücke von Palanga. Ein Großteil dieser Strecke passiert  den Regionalen Park der Küstenregion (lt.Pajūrio regioninis parkas).

Nachdem der Meeresweg (lt. Jūrų takas) über eine Brücke das Flüsschen Rąžė überquert hat, schlängelt er sich weiter, der Fußgänger- / Joggingpfad "Labrytys" entlang und führt zum Meer in der Nähe der Kontininkų-Straße. Abwechslungsreich geht er dann 9 km am sandigen, vom Meer umgespültem Strand weiter bis zur alten Mole des Städtchen Šventoji, entlang. Anschließend windet er sich um die Mündung des Flusses Šventoji, führt durch das Kurort-Städtchen, am Ende der Kopų-Straße überquert er den Fluss mit einer Fußgänger - Hängebrücke und lotst wieder zum Strand hinaus. Der Meeresweg macht noch einmal einen kleinen Bogen in der Nähe des Heiligtums "Žemaičių Alka" um dann am Sandstrand entlang nach 3 km die litauisch-lettische Grenze zu erreichen.