Лесная тропа прибалтики - Wheelchair accesible

Miško tako pradžia Latvijoje yra pačioje Rygos senamiesčio širdyje, Rotušės aikštėje. Maršrutas veda Kaļķu gatve, eina pro Laisvės paminklą, per Vērmanės sodą ir palei istorinę Tērbatas gatvę. Tada jis vingiuoja per Zemitani geležinkelio stoties pėsčiųjų tiltą ir žengia į Biķerniekų ir Šmerlio miškus. Miško takas vingiuoja per Juglą, praeina Latvijos etnografinį muziejų po atviru dangumi ir eina pėsčiųjų-dviračių taku iki Baltezero.

Pro „Rāmkalni“ Miško takas klaidžioja stačiais Gaujos slėnio krantais, eina pro Gaujos kaimą ir grįžta žemyn. Tada jis kerta Lorupės upę ir tęsiasi Gaujos vingiais, aplenkdamas vieną įspūdingiausių upės atodangų Velnalos uolas, kyla į Ķeizarskats apžvalgos aikštelę ir skrieja žemyn iki Ķeizarkrēsls, nuotykių parko „Mežakaķis“ prie Kaķīškalno ir Siguldos bobslėjaus ir rogučių trasa.

After passing through Sigulda, the Forest Trail follows the River Vējupīte to Mound Paradīzes, where a steep staircase leads down into the ancient valley of Gauja River and the ravine of River Vējupīte. It continues to wind down smaller paths through meadows, crossing small rivers whose banks reveal sandstone outcrops. The last six kilometres of this section follow a smaller path down Līgatne Nature Trails. As it draws closer to Līgatne, the Forest Trail moves up the hills of Gauja valley, before descending back down into the deep ravine of Līgatne River, where the village of the former Līgatne Paper Mill is located.

One of the most scenic parts of the Forest Trail stretches along the historic village of the Līgatne Paper Mill, passes Spriņģi Rock, curves along Skaļupe Trails and the Mythological Trail, stops at one of the most secret sites on this side of the Iron Curtain, the Soviet Bunker, then continues along Roči Nature Reserve, crosses Amata (the most beautiful and rockiest part of the river) and finally comes to Zvārtes Rock. Next, the Forest Trail runs along the high banks of Amata valley and follows the historic Cēsis–Riga “highway” (now a small rural/forest road with old mileposts) to Rakši, then ascends up the Vāļukalni hills and Ozolkalns, following along the River Gauja until it meets Cīrulīši Nature Trails. It comes to a stop at Gaujas street, but travellers may continue down the path for a further 2.8 km to Cēsis, spend the night there, and continue walking on the following day.

The Forest Trail follows small roads and trails through the woods up until the water tourist camp “Lenči”, winds through the ever-changing terrain past Ērģeļu Cliffs and enters the ancient valley of Gauja River. Having passed Ērģeļu Cliffs, the trail turns back towards Cēsis, but then veers off towards Rāmnieki in Pieškalns, crossing the river. After the water tourist camp “Jāņarāmis” the Forest Trail enters a beautiful, bright pine forest, proceeding through the woods until it reaches “Caunītes”, which is one of the most beautiful places on the banks of the Gauja River.

The trail passes through the historical centre of Valmiera and the Atpūtas Park, which is a popular place among hikers and Nordic walkers, then crosses the suspension bridge, passes Pauku priedes pine forest and Baiļu kalns. From there it follows the Abuls Trail, curving along the banks of the river until reaching the Brenguļi Brewery, and further down, beyond Pūpoli, enters vast, unpopulated forest areas. The first part of this section passes by numerous small summer cottage villages with names such as Enerģētiķis, Saulītes, Sprīdītis, Gaujmaļi, Pūpoli and Gaujaslāči, which were initially established during the Soviet period as summer cottage neighbourhoods of the people of Valmiera and the surrounding territories. Near Ūdriņas, the Forest Trail leads through a labyrinth of the riverbeds and turns north, crossing the Gauja Bridge, where a resting and boating stop is located. The centre of Strenči is located at a 1.5 km distance. Part of the section passes through the Northern Gauja protected landscape area.

The beginning of the Forest Trail at this section coincides with the Gauja Nature Trail, which runs along the very bank of the river. The Forest Trail crosses the A3 in two places (before the turn to Seda and before Kauči) (be careful!) and continues along small forest roads, a sand-gravel quarry, then continues down a gravel road at the turn to Oliņas. After 3.5 km, turn right again and follow the route to Spicu Bridge via small and remote forest roads where some of the most beautiful sights of the Northern Gauja (“Ziemeļgauja”) protected landscape area can be seen by the so called Zemā sala (Low Isle). A picnic area and a camp are located at the end of this section, where the P24 crosses the Spicu Bridge.

Miško takas kerta Spičų tiltą ir veda prie keturių Kokšių ežerų (apie 4 km), kuriuos jungia nedidelis upelis. Čia rasite iškylų vietą, palapinių aikšteles ir pažintinį taką keliautojams. Aplink graži gamta, o miškuose gausu valgomųjų grybų. Pravažiavę paskutinį Kokši ežerą Dibeno ežerą, po valandos ar dviejų pasieksite Cirgalių kopų masyvą, kurį kirsite šiaurės-pietų kryptimi. Tolesnė Miško tako atkarpa kerta nemažą mišku apaugusią teritoriją, o šen bei ten matosi vieniša sodyba ar mažesnis ežerėlis. Atkarpa baigiasi mažame kaimelyje, pavadintame Zaķi. Kaime neteikiamos jokios paslaugos, todėl planuodami žygį būtinai apsvarstykite būtinus susitarimus ir apgyvendinimo galimybes. Atkarpa yra Šiaurės Gaujos („Žiemeļgauja“) saugomo kraštovaizdžio teritorijoje.

Gandrīz pusi no maršruta posma Mežtaka iet pa taisnajiem Peipusa ezera (Peipsi järv)  zemienes polderu ceļiem. Polderi veidoti, lai apkaimes zemes pasargātu no applūšanas pavasara palos. Līdzenās polderu pļavas izmanto lauksaimniecībā un lopu ganīšanā. Posmā no Nahas (Naha) līdz Mehikormai Mežtaka iet gar Repinas (Räpina)–Mehikormas autoceļa malu. Pie Mehikormas bākas vērojamas skaistas Lemmijerva (Lämmijärv) ezera ainavas. Šis ezers ir sašaurinājums starp Pleskavas (Pihkva) un Peipusa ezeriem. Otrpus Lemmijervam (1,7 km) ir redzama Krievija.

Posms pilnībā attaisno Mežtakas nosaukumu, jo trīs dienas jāiet apkārt vienam no lielākajiem Igaunijas mitrājiem – Emajē-Sūrso mitrājam, kura apkārtni klāj plaši mežu apgabali. Vienīgā apdzīvotā vieta starp Jēpera (Jõepera) un Ahjas (Ahja) upi ir mežu ieskautā Jervselja (Järvselja). Reljefs ir līdzens, jo Mežtaka joprojām ved pa Peipusa (Peipsi) zemieni. Galapunkts atrodas pie Ahjas upes, kuras vidustece pazīstama ar ainaviskajiem devona perioda smilšakmens atsegumiem un iecienītu laivu maršrutu.

Mežtaka jau trešo dienu met lielu loku apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam (ietilpst dabas liegumā Peipsivēre (Peipsiveere)). Iešanai interesantākā ir šī posma daļa starp Vanausaija (Vanaussaia) un Varnju, kur Mežtaka iet pa maziem lauku ceļiem. Pirms Varnjas tā sasniedz Peipusa ezera (Peipsi järv) krastu, kur beidzot var apjaust ezera lielumu. Tālāk no Varnjas līdz Remniku seko nedēļu ilgs gājiens gar Peipusa piekrasti un tā tuvāko apkārtni, kura laikā gājējs iepazīst Austrumigaunijas tradicionālo kultūru – sīpolu audzēšanu un zvejniecību, kulināro mantojumu, amatniecību un vecticībnieku reliģiskās tradīcijas.

Aiz Vasaveres Mežtaka vēl īsu brīdi izlokās pa Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu, apjož kūdrā izstrādātu purvu masīvu, šķērso Oru pilsētu un, apmetusi loku apkārt Vokas upes ielejai, nonāk pie Baltijas jūras, kur pagriežas uz rietumiem. Šeit, Somu līča krastā, paceļas t. s. Ziemeļigaunijas glints – stāva, klinšaina un ar mežu apaugusi kāple, kas ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem stiepjas līdz Tallinai un tālāk līdz Rietumigaunijas salām. Mežtaka iet pa glinta augšpusi, nolaizdamās upju ielejās. Toilas-Oru parkā tā šķērso dziļo un plašo Pihajegi (Pühajõgi) ieleju un nonāk Toilā – populārā piekrastes kūrortā.

Viens no neparastākajiem Ziemeļigaunijas Mežtakas posmiem, kas piemērotos laika apstākļos ved pa iespaidīgā Ziemeļigaunijas glinta pakāji, bet Valastes un Sakas ciemos paceļas glinta augšpusē, atklādams skaistas ainavas uz Somu līci no t. s. Viru pacēluma. Sakas – Ontikas – Toilas posmā (ap 23 km garš) Ziemeļigaunijas glinta maksimālais augstums sasniedz 55 m. Skaidrā laikā no Ziemeļigaunijas glinta malas var redzēt 50 km attālās salas – Lielo un Mazo Tītarsāri (Suur Tütarsaar; Väike Tütarsaar), kas pieder Krievijai.

Aiz Vainupea ciema Mežtaka šķērso pirmā Igaunijas nacionālā parka – Lahemā (Lahemaa), kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē “Līču zeme”, – robežu. Kopā piecas ar pusi dienas Mežtaka turpmāk met lokus pa pussalām un līčiem izroboto Lahemā Nacionālā parka piekrasti, iepazīstinot ar tā nozīmīgākajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.  Nacionālajā parkā ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Šajā dienā Mežtaka iet pa skaistiem un klusiem piekrastes mežiem, kur rudenī bagātīgi aug sēnes. Tā šķērso ainavisko Altjas zvejniekciemu. Posma noslēgumā – Oandu – atrodas Igaunijas valsts mežu (RMK) apmeklētāju centrs, kur var iegūt informāciju par mežu biotopiem un mežu apsaimniekošanas tradīcijām.

Posmā no Oandu līdz Vesu (Võsu) Mežtaka ap 9 km garumā ved pa skaistu, mežiem klātu iekšzemes kāpu apvidu, kur uz priedēm vietām redzamas sveķu ieguves ailes. Sveķus Baltijas valstīs šādā veidā ieguva līdz pat 20. gs. 60.–70. gadiem. Koki ir bagātīgi apauguši ar ķērpjiem, kas liecina, ka gaiss ir tīrs. Rudenī takas malas izrotās sēnes un mellenes. Izmetusi loku cauri Vesu (Võsu) ciemam (populārs kūrorts), Mežtaka pa skaistu piekrastes mežu promenādi aizved līdz Kesmu ciemam. Ir vērts aiziet līdz kilometru attālajiem Vanajiri (Vana-Jüri) akmeņiem pussalas galā un izstaigāt Kesmu vēsturiskās vietas.

Šajā dienā Mežtaka šķērso Jumindas pussalu. Pametusi Loksu, Mežtaka pēc 7 km pagriežas garām padomju laiku militārajam objektam – Haras zemūdeņu ostai. Lai apmeklētu ostu (ieeja par maksu), ir jānoiet vēl 2 kilometri. Tālāk Mežtaka šķērso izcili skaistu mežu un purvu apgabalu, kura rietumu galā slejas augstas, mežiem apaugušas smilšu kāpas. Tālākajā posmā no Pedaspea līdz Tsitrei tā seko ceļa malai, pirms Tsitres pietuvojoties nelielam Ziemeļigaunijas glinta posmam, kura ziemeļgalā atrodas Mūksi (Muuksi) pilskalns. Tsitres atpūtas vieta atrodas 0,2 km attālumā no jūras.

Tsitre külla rajati juba viikingiajal sadam. Metsa matkaraja esimesed 4 km kulgevad Lahemaa rahvuspargi territooriumil. Muuksi ja Soorinna külade vahel viib rada üle kadakaste karjamaadega kaetud klindineemiku, mis on osa Põhja-Eesti paekaldast. Põhja küla lähedal möödub rada roostikust ja jõuab Salmistu sadama juures taas mere äärde. Siit avaneb vaade 1,3 km kaugusel kirdes asuvale Pedassaarele ning loodes asuvatele Umblu ja Rohusi saartele. Valkla rannas ootab matkajaid kena rannarestoran, jalutada võiks ka Valkla külas. Haapse poole suundudes näeb tee ääres Augu Suurkivi. Haapse rannas on hea ujuda, sest seal läheb vesi kiiresti sügavaks.

Metsa matkarada suundub läbi Viimsi poolsaare kõige metsasema ala, kuhu on rajatud mitu kaitseala. Rohuneemes viib rada läbi endise nõukogude sõjaväeosa territooriumi. Sel päeval kulgeb rada peamiselt kõnniteedel ja poolsaare arvukatel autoteedel. Püünsi küla juures pöördub rada lõunasse ning kaugel üle lahe on näha Tallinna tornid, pilvelõhkujad ja sadam.

Metsa matkarada kulgeb piki Tallinna lahe rannikut ning alates Püünsist avanevad kaunid vaated Tallinna tornidele, pilvelõhkujatele ja sadamale. Enne Piritat pöörab rada männimetsa, seejärel aga kahekilomeetrilisele Pirita liivarannale. Pärast Piritat kulgeb rada kuni Tallinna sadamani kenal rannaäärsel promenaadil, kust avaneb vaade linna kultuurilistele ja ajaloolistele vaatamisväärsustele ning merele ja sadamale. Metsa matkaraja lõpp-punkt asubki vanalinna kõrval asuvas Tallinna sadamas. Võta päev või paar, et põhjalikumalt tutvuda Tallinna arvukate vaatamisväärsustega.

Nemunase jõe lookeid järgides teeb Metsa matkarada Nemunase loogete regionaalpargis üle 20 km pikkuse looke, käänutades üle kultuurmaastike, mida ilmestavad traditsiooniline arhitektuur ja eri tooni värvitud puithooned. Rada on metsasem vaid Siponiai ja Puzoniai külade vahelisel lõigul, kus rada kulgeb väikestel metsateedel. Pärast Vilniuse–Marijampolė maantee (A16) ületamist laskub Metsa matkarada taas Nemunase loogetele, kus paikneb tuntud Birštonase kuurort. Mööda B. Sruogose tänava kõnniteed suundub rada Birštonase turismiinfokeskuse juurde.

Esimesed 3,5 km mööduvad kaunites okasmetsades, mis katavad Žemaitija kõrgustiku nõlvu. Kuni Külma sõja muuseumini kulgeb Metsa matkarada Plokštinė tundmusrajal. Pärast muuseumi suundub rada Plokštinė tee kõrval kergliiklusteele. Plateliai järvele lähenedes laskub matkarada järvemadalikule. Teel nr 3202 (Malūno tänaval) keerab Metsa matkarada vasakule, kagu suunas ning 300 m hiljem paremale, jõudes u poole kilomeetri pärast Ilgio Ežero tänavale. Järgmise 5,5 km jooksul teeb matkarada laia kaare ümber Ilgise ja Beržorase järvede, kuni saabub Beržorase külla. Külast väljudes kulgeb tee 2 km mööda Plungėse tänavat ja jõuab seejärel Plateliai alevisse. Rada teeb nüüd hoogsa looke, siirdudes Ežero tänava ja Šeirė õpperaja kaudu Plateliai järve ranna suunas. Rannast suundub Metsa matkarada piki Ežero, Naujoji ja Žemaičių Kalvarijose tänavaid tagasi alevi keskusesse.

Metsa matkarada kulgeb 6 km Plateliai–Salantai tee (nr 2302) ääres. Siit avanevad hurmavad vaated Pajūrise madalikule ja sellega piirnevale Žemaitija kõrgustiku lääneosale. Gintališkė külas keerab rada vasakule, et suunduda edelasse viivale teel nr 3216. 2,4 km pärast teeb matkarada pöörde paremale, kust rada viib metsa. Nõukogude ajal oli siin raketibaas, sellest ajast annab tunnistust ka betoonplaatidega kaetud tee. Nüüd keerab Metsa matkarada 1,4 kilomeetriks Plungė–Salantai teele (nt 169), kuni keerab vasakule. Seejärel viib rada mööda väikest külateed Salantai suunas. Alevikeskusesse kulgeb matkarada piki Žemaitėse ja M. Valančiause tänavaid. Selle päeva teekonna esimene pool möödub Žemaitija rahvuspargis, teine aga Salantai regionaalpargis.

From the small-town of Salantai, the Forest Trail goes along M. Valančiaus, Padvaralio and Ilgoji streets. 100 m before road No. 169 the Forest Trail turns left on a country road, after 3.5 km reaches Erlos street and turns left to the west. After 0.4 km it turns right to the north and reaches Šatraminiai village. There, it turns right to the southwest, after 2.9 km crosses the Salantai–Skuodas road (No. 169) and in Šaukliai village turns left to the north, after 3.8 km reaching Mosėdis, the destination of the section. Most of the section, except for the Šatraminiai area, runs through the territory of Salantai Regional Park.

The Lithuanian – Latvian border in nature is marked by the Apše river, which the Forest Trail crosses, entering Latvia via the Skuodas – Priekule road bridge (P114). The Forest Trail initially winds along the side of the road, but after 1.7 km turns onto a gravel road in the direction of Kalēti. Starting from the surroundings of Ozolu village, the view opens up to the beautiful and wide landscapes of the Vārtāja undulating plain of the Rietumkursa Upland. In Ozoli, the Forest Trail for 0.5 km follows the road V1217, then turns right and after 2 km reaches the Bārta–Kalēti–Gramzda road (V1218), that leads to Gramzda.

After Gramzda the Forest Trail as a small path swirls along sand and gravel quarries and along a straight path through the agricultural landscape moves northeast. At the Lejasbunči house, it turns to Mazgramzda. Before Mazgramzda, the Forest Trail crosses the deep and shady Ruņupe valley. After Mazgramzda, it runs along the Gramzda–Priekule road (P 114), from which there open up beautiful landscapes of the Vārtāja undulating plain of the Rietumkursa Upland. After crossing this road, it runs along the former airfield, crosses the Priekule–Purmsāti–Kalēti road (V 1211) and throws a circle through a small wooded area. Along the banks of the winding Virga river, the Forest Trail leads through the forest park “Priekules Priediens”, from which there is visible the destination of this section.

The Forest Trail along Atmodas and Jelgavas streets winds through Aizpute, after the Laža water reservoir turns right, and approaches the Kazdanga manor park with a large circle from the south. As a small path, it leads along Dzirnavu lake through the manor park, around the manor and Zēnu pond, for 0.7 km continues along the Kazdanga–Cildi road (V1200) and then turns right onto the Snēpele–Kazdanga road (V1296). Up to the country house “Zemturi”, the Forest Trail gradually rises in the Bandava hills of the Rietumkursa Upland, revealing beautiful views in both directions. The height of the relief here reaches a maximum of about 81 m above sea level. From “Zemturi”, for about 12 km , the Forest Trail leads through a sparsely populated forest massif and only in the last 3 km comes out again in an open area with agricultural lands and farmsteads, reaching Snēpele.

Along the main street of Snēpele, the Forest Trail takes the road V1294 and after 0.3 km opposite Ķepšu lake turns right onto a small country road. Along this road, the Forest Trail bends to Slipiņciems, before crossing Sprincupe along the dam, where a pond has been created. Then the Forest Trail goes in the direction of Pelči. Nearby Pelči, the trail bends along Pelču Dambu ponds, leads to the Kuldīga–Pelču road (V1293) and further stretches through the Kuldīga garden areas – “Kurzemīte” and “Rumba”, until it reaches the Venta bank and the Kuldīga bypass. From there to the Old Brick Bridge, the Forest Trail for 2.4 km leads along a beautiful Venta coastal path, where there are wooden bridges and footbridges in wetter places and across streams town of Kurzeme.

After the Old Brick Bridge across the Venta river, the Forest Trail continues for a short time on the right bank of the Venta, notched by ravines, then, along Krasta street and Vetklīnika–Paleja road, it crosses Kalnmuiža forest and Riežupe and further up to Mazrenda continues along the roads of the vast Renda forest massif. The terrain is flat here, because this section is part of the Pieventa plain of the Kursa Lowland. In Mazrenda, the Forest Trail crosses a sand-gravel quarry and takes you to the centre of Renda along Kuldīgas street. The section belongs to the territory of the nature reserve “Ventas ieleja” and the nature park “Riežupe”.

The Forest Trail continues along the left bank of the Abava, along Kr. Barona street. Further, as a small path, it crosses the meadows and forest clusters of the Abava valley until it reaches a hill called the Swedish hat (Zviedru cepure). After Zviedru cepure, the Forest Trail goes along a small country road to the Plosti – Pūces road (V1471), crosses Amula and at Kalnmuiža winds up in the Abava valley, along which the next 6 km leads to Aizdzire Manor park. Another 1 km to the north the Forest Trail crosses the Abava valley in its full width, revealing some of the most beautiful views of the valley. The depth of the Abava valley in this place is about 40 m. After the Fisherman's Bridge (Zvejnieku tilts), the Forest Trail rises on the northern slope of a valley where vineyards are planted. Winding through the forest, it crosses the Kandava–Renda road (P130) and further along Sabiles street reaches Kandava. Along the Lauku, Ozola, Zīļu, Sabiles and Pils streets of this picturesque small-town the Forest Trail reaches the Knights' Castle Mound. Throughout the section, the Forest Trail winds through the nature park “Abavas senleja” (“Abava valley”).

Along Jelgavas street, crossing the old boulder bridge over Abava, the Forest Trail along Daigones street and further along a gravel road leads to the 5 km distant Daigone village, after which it descends along the Dziļkalns–Pūre road (V1464) in the Abava valley. After the bridge over Abava, the Forest Trail turns right and along a small path reaches Pūre. Circling around the Pūre Manor, it stretches for the next 5 km to Galciems along Zemeņu street and Pūre–Jaunsāti (C004) road. Sand and gravel are mined here in the quarries of the region. In Galciems, the Forest Trail turns left onto a small gravel road (C003), which after 3.5 km connects with Jaunmoku–Jaunsāti road (V1444). After another 3 km, the Forest Trail crosses the Rīga–Ventspils highway and reaches Jaunmoku palace along small paths surrounded by tree alleys. Approaching the palace from Jaunsāti, you can see the beautiful wide landscapes around the Forest Trail, where Spārnene, the wavy plain of Austrumkursa, alternates with Vanema hills.

Jaunmuokų pilies apylinkės džiugina Rytų Kuršo aukštumos Vanemos kalvyno kraštovaizdžiu. Miško takas vingiuoja žemyn iki Berų vandens malūno. Toliau maršrutas veda apie 3 km iki pat Vecmuokų ir 50 m už jo, atskleisdamas gražų kraštovaizdį ir platų Sluocenės slėnį pietuose. Už Vecmuokų dvaro alėjos maršrutas kerta Tukumo–Lazdos kelią (V1442), praeina pro keletą viensėdžių ir tiesiu miško keliu veda pietryčių kryptimi palei Seklio ežerą, prie kurio galima prieiti mažais takeliais. Sveikuolių kaimeliu maršrutas eina miško takais ir ties Uozuolinių kapinėmis pasiekia Tukumo–Kesterciemo–Kolkos kelią (P131), kur prasideda Tukumo miestas. Raudas, Kurzemes Meža ir Melnezera gatvėmis maršrutas atveda prie Saulės kalno.

Kirtus vietovę su keliomis sodybomis, Miško takas vingiuoja gražiais spygliuočių miškais ir dar 6,5 km Čaukciemu, kol pasuka į Žaliąją kopą. Toliau eina Antinciemo–Smardės kelkraščiu. Vietovė  lygi, nes maršrutas eina Pajūrio žemumos Engurės lyguma. Nuo Žaliosios kopos atsiveria platūs Žaliosios ir Raganų pelkių vaizdai. Nedidelis miško keliukas vingiuoja kopos apatine dalimi ir dviejose vietose pelkę kerta mediniais takeliais. Kemeriuose maršrutas eina Partizānu, Robežu, A. Upīša, Katedrāles ir E. Dārziņa gatvėmis, pro parko lankytojų centrą „Meža māja“ ir Veršupytę, į kurią įteka sieringų šaltinių vandenys. Kirtus Tūristu gatvę, maršrutas eina Dūņu keliu iki Sluokos ežero. Toliau Miško takas prieina Veršupytės raistą – vieną puikiausių šlapių miškų buveinių visoje Kuržemėje. Prie Melnezero ežero maršrutas pasuka senojo Kemerių kelio link ir po 2 km pasiekia Bigaunciemą. Už Talsų plento (P128) Miško tako maršrutas prieina Rygos įlanką ir susijungia su Jūros tako maršrutu (E9). Miško takas visą atkarpą eina per Kemerių nacionalinį parką (KNP).

Nuo Bigauņciemo aiškiai matosi visas Jūrmalos krantas. Šios dienos atkarpos pirma dalis driekiasi Kemerių nacionaliniu parku. Nuo Jaunkemerių iki pat Dubultų einama plačiausiu Rygos įlankos smėlio paplūdimiu, per istorinį Jūrmalos kurortą ir ilgiausią Latvijos miestą. Verta prisiminti, kad gražiomis ir šiltomis vasaros dienomis būna daug paplūdimio lankytojų.

Plačiausias Rygos įlankos smėlio paplūdimys driekiasi nuo Dubultų iki Lielupės upės. Tai didžiausia Jūrmalos kurorto vertybė, siūlanti daugybę paplūdimio kavinių ir įvairių poilsio galimybių. Pakrantės kopų miškus juosia tankus takų tinklas, skirtas tiek pasivaikščiojimams, tiek šiaurietiškam ėjimui. Jūrų tako dalis nuo Lielupės paplūdimio iki Jūrmalos buities muziejaus priskiriama Ragakapos gamtos parkui. Iš čia atgal į Buldurus galima patogiai patekti einant Buldurų prospektu ir 5. līnija.

Maršrutas yra alternatyvus būdas, norint iš Jūrmalos patekti į Rygą, einant mišku. Už Lielupės tilto Jūrų takas vingiuoja per Priedainę, kurioje galima pasigėrėti mediniais pastatais. Toliau maršrutas eina lygiagrečiai dešiniajam Lielupės krantui, tada pasuka palei pietinę Bolderajas kopos dalį ir kerta Kleistų mišką, vingiuodamas palei Lačupės kapines. Istoriniais Pardaugavos keliais – Buļļu ir Daugavgrīvas gatvėmis per Dzegužkalną, palei Zunda kanalą ir Agenskalno įlanką veda iki Dauguvos, kur Akmens tiltu kerta Dauguvą ir sustoja Rygos Rotušės aikštėje.