Mežtaka - Pieejams ratiņkrēslā

Speciāli pielāgoti maršruta posmi, to daļas vai speciālas vietas, kas labiekārtotas ar atbilstošu infrastruktūru cilvēkiem, kas pārvietojas ar ratiņkrēsliem. Tie var būt speciāli sagatavoti alternatīvi maršruti, maršrutu loki, pieeja (nobrauktuves) pie jūras, pielāgoti autostāvlaukumi, wc, takas un tml.
IMG 1990

H99. posms. Jāņukrogs – Bigauņciems.

Cauri Ķemeru Nacionālajam parkam

Šķērsojusi apvidu ar dažām viensētām, Mežtaka izlīkumo cauri skaistiem skujkoku mežiem un tālākos 6,5 km gar Čaukciemu līdz pat pagriezienam uz Zaļo kāpu ved pa Antiņciema–Smārdes ceļa malu. Apkaime ir līdzena, jo posms ietilpst Piejūras zemienes Engures līdzenumā. No Zaļās kāpas paveras plaši skati uz Zaļo un Raganu purvu. Nelielais meža ceļš izlokās gar kāpas apakšējo daļu un divās vietās purvu šķērso pa koka laipām. Ķemeros Mežtaka virzās gar Partizānu, Robežu, A. Upīša, Katedrāles un E. Dārziņa ielām, gar Meža māju un Vēršupīti, kurā ieplūst sēravotu ūdeņi. Šķērsojot Tūristu ielu, tā turpinās pa Dūņu ceļu līdz Slokas ezeram.  Tālāk Mežtaka šķērso Vēršupītes dumbrājus, kas ir vieni no izcilākajiem mitro mežu biotopiem visā Mežtakas Kurzemes daļā. Pie Melnezera tā pagriežas uz Vecā Ķemeru ceļa un pēc 2 km nonāk Bigauņciemā. Aiz Talsu šosejas (P128) Mežtaka sasniedz Rīgas jūras līča krastu un savienojas ar Jūrtaku. Mežtaka visā posma garumā ved cauri Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP).

Ķemeru kūrorta parks un Melnalkšņu dumbrāja laipa (0,6 km gara) pie Ķemeru meža mājas ir pielāgota cilvēkiem ar ratiņkrēsliem.

FotoManLV20200826MežtakaSnēpele Kuldīga2 88

E92. posms. Snēpele – Kuldīga.

Uz Kuldīgu – šarmantāko Kurzemes viduslaiku pilsētu

Pa Snēpeles galveno ielu Mežtaka izved uz ceļa V1294 un jau pēc 0,3 km iepretī Ķepšu ezeram nogriežas pa labi uz neliela lauku ceļa. Pa šo ceļu Mežtaka aizlīkumo līdz Slipiņciemam, pirms tā pa dambi šķērsojot Sprincupi, uz kuras izveidots dīķis. Tālāk Mežtaka dodas Pelču virzienā. Pelču apkaimē taka izlokās gar Dambu dīķiem, izved uz Kuldīgas–Pelču ceļa (V1293) un tālāk stiepjas cauri Kuldīgas dārziņu rajoniem –  Kurzemītei un Rumbai, līdz sasniedz Ventas krastu un Kuldīgas apvedceļu. No tā līdz pat Senajam ķieģeļu tiltam Mežtaka 2,4 km garumā ved pa skaistu Ventas krasta taku, kur mitrākās vietās un pāri strautiem ir koka tiltiņi un laipas.

Pastaigu taka gar Ventu Kuldīgā posmā starp Rīgas apvedceļu un seno ķieģeļu tiltu pār Ventu sakrīt ar Mežtaku. Tās garums - 2,4 km. Izveidotas atpūtas vietas, informācijas stendi, laipas. Veicama ar ratiņkrēslu. GPS. 

FotoManLV20200824Aizpute Kazdanga Zemturi 145

H91. posms. Aizpute – Snēpele.

Pa barona fon Manteifeļa pēdām

Mežtaka pa Atmodas un Jelgavas ielām izlīkumo cauri Aizputei, aiz Lažas ūdenskrātuves pagriežas pa labi un ar lielu loku pietuvojas Kazdangas muižas parkam no dienvidu puses. Pa mazām taciņām un gar Dzirnavu ezeru tā izved cauri muižas parkam, apkārt muižai un Zēnu dīķim, 0,7 km turpinās pa Kazdangas–Cildu ceļu (V1200) un tad pagriežas pa labi uz Snēpeles–Kazdangas (V1296) ceļa. Līdz lauku mājai “Zemturi” Mežtaka pamazām paceļas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, atklādama skaistus skatus abos virzienos. Reljefa augstums šeit maksimāli sasniedz ap 81 m vjl. No “Zemturiem” Mežtaka aptuveni 12 km ved caur mazapdzīvotu mežu masīvu un tikai pēdējos 3 km atkal iznāk klajākā apvidū ar lauksaimniecības zemēm un viensētām, sasniedzot Snēpeli.

Kazdangas parkā, kas ir lielākais Latvijā, ir izveidots taku tīkls 9 km garumā. Takas ir marķētas, ir pieejams GPX, izveidotas atpūtas vietas. Atsevišķi posmi piemēroti cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. Vairāk info: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/kazdangas-parka-dabas-taka/

IMG 4147

H25. posms. Kavastu – Varnja.

Ceļā uz Varnjas vecticībnieku ciemu

Mežtaka jau trešo dienu met lielu loku apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam (ietilpst dabas liegumā Peipsivēre (Peipsiveere)). Iešanai interesantākā ir šī posma daļa starp Vanausaija (Vanaussaia) un Varnju, kur Mežtaka iet pa maziem lauku ceļiem. Pirms Varnjas tā sasniedz Peipusa ezera (Peipsi järv) krastu, kur beidzot var apjaust ezera lielumu. Tālāk no Varnjas līdz Remniku seko nedēļu ilgs gājiens gar Peipusa piekrasti un tā tuvāko apkārtni, kura laikā gājējs iepazīst Austrumigaunijas tradicionālo kultūru – sīpolu audzēšanu un zvejniecību, kulināro mantojumu, amatniecību un vecticībnieku reliģiskās tradīcijas.

Pie Emajegi-Suursoo centra sākas 3 km garā taka, kas ved pa mežainu apvidu un mitrāju Emajegi upes krastā. Taka daļēji iekārtota cilvēkiem ratiņkrēslos.

20190611 134052

M5. posms. Sigulda - Līgatne.

Gaujas Nacionālā parka sirdī

Izmetusi loku cauri Siguldai, Mežtaka gar Vējupītes gravas kreisā krasta augšdaļu nonāk līdz Paradīzes kalnam, no kura pa stāvām kāpnēm ved lejup Gaujas senlejā un Vējupītes gravā. Lielāko daļu no tālākā maršruta Mežtaka virzās pa mazām, vientuļām meža takām un cauri nelielām pļavām (jūnijā zied sveķenes), šķērsojot daudzu mazo upīšu gravas, kuru krastos slejas smilšakmens atsegumi. Posma pēdējie seši kilometri virzās pa nelielu ceļu gar Līgatnes dabas takām. Pirms Līgatnes Mežtaka paceļas augšup pa Gaujas senlejas nogāzi, bet Līgatnē atkal nolaižas Līgatnes upītes dziļajā gravā, kuras krastos izvietojies bijušās Līgatnes papīrfabrikas ciemats.

Līgatnes dabas takās cilvēki ratiņkrēslos var iebraukt ar a/m  https://mapeirons.eu/object/ligatnes-dabas-takas-2/

Velnalasklintis Anna RutmaneIMG 2984

M4. posms. Rāmkalni - Sigulda.

Skaistākie Gaujas senlejas skati pie Siguldas

Aiz „Rāmkalniem” Mežtaka uzvijas augstajā Gaujas senlejas stāvkrastā un pa tā augšdaļu izved cauri Gaujas ciemam, līdz atkal nonāk lejā. Tālāk tā šķērso Lorupi un aizvijas gar Gaujas līkumiem līdz vienam no iespaidīgākajiem Gaujas atsegumiem – Velnalas klintīm, tad uzved Ķeizarskatā un apmet loku līdz Ķeizarkrēslam, Kaķīškalna „Mežakaķim” un Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, līdz sasniedz Siguldas centru.

No Miera ielas stāvlaukuma līdz Gleznotājkalnam var nokļūt ar ratiņkrēslu. GPS maršruts šeit: https://mapeirons.eu/object/taka-uz-paradizes-kalnu/