Jūrtaka - Sapņu taka

Jūrtakas sākums atrodas Rusnes ciemā uz Rusnes salas. Jūrtaka pa Neringos un K. Jukštaičio ielām izved uz Rusnes ciema krasta promenādi, kas stiepjas gar Pakalnes upi  – vienu no Nemunas deltas attekām. Tālāk Jūrtaka izved cauri Rusnes ostiņai un līdz pat Pakalnes ciemam izlokās pa Rusnes polderu dambjiem, atklādama skaistus skatus uz krāsaino salas apbūvi un vītoliem, kas līgst pāri Pakalnes ūdeņiem. Arī aiz Pakalnes ciema līdz pat Uostadvario bākai maršruts g.k. ved pa Rusnes polderu dambjiem, kuri apjož un caurauž zemo salu, (salā ir vieta, kas atrodas zem jūras līmeņa) pasargājot to no applūšanas. No bākas līdz pat Rusnes ciemam (izņemot pašu Uostadvaris ciemu, kur taka iet gar Atmatas upes krasta poldera dambi), Jūrtaka ved gar asfaltētā ceļa malu. Rusnes ciemā pa Kuršmarių un Taikos ielām tā aizved uz sākuma punktu. Rusnes sala atrodas Nemunas deltas reģionālajā parkā. Polderu dambji ir lieliska vieta, no kuriem zemajā līdzenumā var vērot savvaļas dzīvniekus  – stirnas, aļņus un putnus pavasara un rudens migrāciju laikā.

Atstājusi Jodkrantes krasta promenādi, Jūrtaka dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā šķērso Kuršu kāpu, virzoties pa mazām meža takām, kuras izvijās pa stāvo, priedēm apaugušo kāpu nogāzēm, līdz atkal iznāk Baltijas jūras krastā. Tālākos 9 km Jūrtaka ved gar krastu pa smilšainām pludmalēm. Austrumu pusē to ieskauj stāva kāpa, kas sargā iekšzemi no kustīgajām smiltīm. Aiz Alksnīnes ciema (no krasta nav redzams) Jūrtaka pagriežas uz austrumiem, šķērso kalnu priežu Pinus mugo audzi un Otrā pasaules kara laika vācu armijas militāro bāzi, līdz pietuvojas Kuršu jomas (līča) krastam. Tālāk Jūrtaka izlokās pa priedēm apaugušu kāpu mugurām, ik pa brīdim atklādama skatus uz Klaipēdas ostu. Maršruts starp Jauno un Veco pārceltuvi sākumā ved pa mazu taku, bet tālāk – pa krasta promenādi. No Vecās pārceltuves šķērsojot Kuršu jomu, Jūrtaka nonāk Klaipēdas centrā, kur gar Danės gatvi aizved līdz Biržas tiltam. Posms līdz Smiltīnei ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pametusi Pervalku, Jūrtaka pa gājēju celiņu šķērso Kuršu kāpu austrumu–rietumu virzienā, nonākot Baltijas jūras krastā. Tālākais posms ap 13 km garumā ved pa skaistu, smilšainu pludmali, kuru no austrumiem norobežo augsta un stāva kāpu grēda. Tā ir cilvēku izveidota, lai pasargātu iekšzemi no smilšu kustības. Iepretī Jodkrantei Jūrtaka pagriežas austrumu virzienā un pa mežainu un stāvu kāpu masīvu atkal šķērso Kuršu kāpu, nonākot Kuršu jomas (līča) pusē. Nelielā posmā Jūrtaka sakrīt ar Raganu kalna taku. Tālāk gar Jodkrantes krasta promenādi tā aizved līdz ostai. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem gājējiem, kam interesē kūrorta vēsture un tradīcijas. Pirmie trīs maršruta kilometri iet pa bijušo Haapsalu – Rohuküla platsliežu dzelzceļu, izmet loku gar Haapsalu līci caur Pullapää neem, šķērso piekrastes mežus, kur izveidotas veselības takas un pa piekrastes promenādēm un mazajām ieliņām apmet loku apkārt Haapsalas pilsētai. Šķērsojot nelielu mitrāju aiz pilsētas, tā finišē skaistajā Uuemõisa parkā.

Viens no skaistākajiem Matsalu nacionālā parka Jūrtakas posmiem, kas ved cauri Matsalu līča apkaimes lauksaimniecības zemēm un piejūras pļavām, kur rudeņos pulcējas tūkstošiem migrējošo dzērvju un zosu. Pie Haeska ciema (piejūras pļavas, sekli līči, mazas saliņas, mājlopu ganības) un Puise ragā (piejūras pļavas ar ganībām, sēkļi) ir izcilas putnu vērošanas vietas, kur uzcelti torņi. Ainaviski skaistākie skati uz jūru un salu virtenēm paveras Põgari - Sassi un Puise nina apkaimē.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

Maršruts piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem! Viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga atkal seko galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas – stipri aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.

Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņu „amfiteātriem” jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Piemērots aktīviem gājējiem ar piemērotiem apaviem, jo vietām liedagu pilnībā klāj tikai akmeņu pelēkās muguras. Dažviet parādās arī nelieli niedru pleķīši, bet pie Tūjas – pirmie smilšakmens atsegumi. 

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. No ciema centra līdz pludmalei aizved meža ceļs, ko ieskauj priežu mežs. Tālāk Jūrtaka ved pa takām, kas izlokas starp niedrēm un citiem zālaugiem bagātīgi apaugušo un akmeņaino jūras krastu vienā un mežainām jūrmalas kāpām – otrā pusē. Dažviet liedags ir nobruģēts ar maziem, apaļiem akmeņiem, citur redzamas pelēkās kāpas ar bagātīgu augu sugu klāstu. Bērzciema apkaimē plešas piejūras pļavas ar sēkļiem tālu jūrā, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Līdz Abragciemam turpinās aizaugušais jūras krasts, bet no Abragciema līdz Engurei ir liedags.

Pagriežoties no Kolkasraga uz līča pusi, manāma atšķirība starp Dižjūru un Mazjūru. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti: sākumā gar jūrā ieskalotajām priedēm, gar kādreizējām zvejas kolhoza ēkām, kuģu piestātni un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām. Slīteres krasts kādreiz bija divkārt slēgta teritorija – te bija pierobežas režīma zona un dabas rezervāts.

Lībiešu valodā Kolka senais nosaukums Kūolka, Melnsils / Mustānum un Ģipka / Gipk.

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. No Saunaga pa maziem lauku un meža ceļiem Jūrtaka izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā. Līdz Kolkasragam aizstiepjas plaši, smilšaini liedagi, kas pāriet zemās, skrajās priekškāpās, aiz kurām atkal seko mežainas jūrmalas kāpas, bet ~ 2 km garumā – noskalotas kāpas, aiz kurām paceļas Dumbrkalni. Ir veikti ~ 250 km un sasniegts Kolkasrags – robežšķirtne starp Dižjūru un Mazjūru – Rīgas jūras līci. Kolkasrags ir viena no Baltijas piekrastes populārākajām putnu vērošanas vietām.

Lībiešu valodā Saunags senais nosaukums Sǟnag, Vaide / Vaid un Kolka / Kūolka.

No Sīkraga līdz pat Mazirbes pludmalei plešas smilšains liedags, kuru šķērso Mazirbes upīte. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem, gar bijušo Mazirbes jūrskolu, tā izlokās cauri mazajiem lībiešu piekrastes ciemiem – Košragam, Pitragam un sasniedz Saunagu. Lībiešu krasts ir vienīgā vieta, kur iepazīstams Latvijas otrās pamattautas lībiešu  kultūrvēstures mantojums. Norādes zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.

Lībiešu valodā Sīkrags senais nosaukums Sīkrõg, Mazirbe / Irē, Košrags / Kuoštrõg, Pitrags / Pitrõg un Saunags / Sǟnag.

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.

Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju – bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras skaistākais Jūrtakas skats.

Šajā Jūrtakas posmā turpinās iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts. Ošvalku apkaimē tas "nolaižas" lejā, pārvēršoties par stāvāku priekškāpu, ko nosedz biezi kārklu vainagi, taču iepretim Sārnatei atkal vērojami izteikti stāvkrasti. Šeit samērā īsā gājiena posmā redzami vairāki iespaidīgi dabas skati.

Ziemeļaustrumos no Pāvilostas ir apskatāmas izcilas pelēko kāpu ainavas, bet jau dažus kilometrus tālāk sākas viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem ar izciliem stāvkrastiem vairāk nekā 20 km garumā. Interesantākās stāvkrastu ainavas ir redzamas pie Strantes, Ulmales un Rīvas ietekas. Daudzviet krasta nobrukumu lejasdaļā vasarā zied orhidejas. Jūrkalnē un tās apkaimē var vērot „divus saulrietus”, - pirmo no pludmales, bet otru – īsu mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas.

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmeņraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.

Pirmie četri Jūrtakas kilometri ar daudzu fortu un krasta aizsardzības bateriju paliekām var interesēt militārās vēstures entuziastus, taču no iešanas viedokļa tas ir tehniski sarežģītākais Kurzemes piekrastes posms. Aiz Cietokšņa kanāla Jūrtaka īsu brīdi izlokās pa piekrastes pļavu, tad izskrien liedagā un turpinās līdz pat Ziemupei. Liedags ir plats, stiprāka vēja laikā - ar sašaurinājumu starp Lenkupi un Kārļupīti. Dažviet nelieli stāvkrasti, pārējās vietās – augstas, vietām noskalotas priekškāpas. Stāsta, ka Ziemupes selgā nogrimuši daudzi kuģi, viens pat ar bronzas lielgabaliem.