Mežtaka - Laivā

Latvijā Mežtakas sākums atrodams Vecrīgas sirdī – Rātslaukumā. Maršruts ved pa Kaļķu ielu, garām Brīvības piemineklim, cauri Vērmanes dārzam un pa vēsturisko Tērbatas ielu. Tālāk tas izmet loku pa gājēju tiltu pāri Zemitānu dzelzceļa stacijai un turpinās pa Biķernieku un Šmerļa mežiem. Mežtaka vijas cauri Juglai, gar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un pa gājēju un velosipēdistu celiņiem aizved līdz Baltezeram.

Mežtaka caur tuneli šķērso VIA Baltica autoceļu un tālāk pa klusiem privātmāju rajoniem virzās gar Mazā Baltezera krastu. Tad tā pagriežas uz austrumiem, sekodama Gaujas–Baltezera kanālam. Garkalnes – Āņu posmā abpus Mežtakai plešas skaistas pļavas, kas vasaras sākumā slīgst sarkano sveķeņu, balto margrietiņu un dzelteno gundegu ziedos. Jau izsenis gar Gaujas krastiem ir gājuši vēsturiskie viduslaiku ceļi ar pārceltuvi pār Gauju pie Iļķenes. Aiz Āņiem Mežtaka šķērso gan mežainus apgabalus, gan apdzīvotu lauku teritoriju, aiz kuras pa Gaujas ielu nonāk Vangažos.

Mežtaka aiz Vangažiem vijas pa mazām takām, nokļūstot pie Vangažu luterāņu baznīcas un Vilkaču priedes. Ceļā uz Medību pili tā virzās pa tā dēvēto Katrīnas ceļu, uz brīdi pazūd mežā un pēc Medību pils turpinās pa Mednieku spēka taku. Šeit parādās pirmās Gaujas senlejas sānu gravas ar izteiktu reljefu. Vienā no tām atrodas Inčukalna Velnala, ko ieskauj senas Gaujas vecupes. Aiz alas Mežtaka turpinās Gaujmalas pļavās un vēl pēc brītiņa šķērso Murjāņi–Valmiera autoceļu, kura malā atrodas atpūtas parks „Rāmkalni”.

Aiz „Rāmkalniem” Mežtaka uzvijas augstajā Gaujas senlejas stāvkrastā un pa tā augšdaļu izved cauri Gaujas ciemam, līdz atkal nonāk lejā. Tālāk tā šķērso Lorupi un aizvijas gar Gaujas līkumiem līdz vienam no iespaidīgākajiem Gaujas atsegumiem – Velnalas klintīm, tad uzved Ķeizarskatā un apmet loku līdz Ķeizarkrēslam, Kaķīškalna „Mežakaķim” un Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, līdz sasniedz Siguldas centru.

Izmetusi loku cauri Siguldai, Mežtaka gar Vējupītes gravas kreisā krasta augšdaļu nonāk līdz Paradīzes kalnam, no kura pa stāvām kāpnēm ved lejup Gaujas senlejā un Vējupītes gravā. Lielāko daļu no tālākā maršruta Mežtaka virzās pa mazām, vientuļām meža takām un cauri nelielām pļavām (jūnijā zied sveķenes), šķērsojot daudzu mazo upīšu gravas, kuru krastos slejas smilšakmens atsegumi. Posma pēdējie seši kilometri virzās pa nelielu ceļu gar Līgatnes dabas takām. Pirms Līgatnes Mežtaka paceļas augšup pa Gaujas senlejas nogāzi, bet Līgatnē atkal nolaižas Līgatnes upītes dziļajā gravā, kuras krastos izvietojies bijušās Līgatnes papīrfabrikas ciemats.

Viens no ainaviski skaistākajiem Mežtakas posmiem ved cauri vēsturiskajam Līgatnes papīrfabrikas ciematam, gar Spriņģu iezi izlīkumo pa Skaļupes takām un Mitoloģisko taku, iegriežoties vienā no Dzelzs priekškara slepenākajiem objektiem – Padomju bunkurā, tad turpinās pa ceļu gar Roču rezervātu, šķērso Amatu, pa kuras ģeoloģisko taku (skaistākais un klinšainākais Amatas posms) nonāk līdz Zvārtes iezim. Tālāk Mežtaka uzskrien Amatas ielejas augstajā krastā un pa vēsturisko Cēsu–Rīgas „lielceļu” (tagad – mazs lauku un meža ceļš ar vecajiem ceļa stabiem) aiziet līdz Rakšiem, atkal paceļas Vāļukalnos un no Ozolkalna gar Gaujas krastu izlīkumo Cīrulīšu dabas takās, kas bagātas ar smilšakmens klintīm un avotiem. Pie Gaujas ielas tas beidzas, taču ceļinieki pa šo ielu var aiziet līdz 2,8 km attālajai Cēsu vecpilsētai, vēl vienu dienu pavadīt Cēsīs un tad turpināt maršrutu.

Līdz ūdenstūristu apmetnei „Lenči” Mežtaka ved pa nelieliem – mežu, Gaujas loku un vecupju ieskautiem – ceļiem un takām, bet pirms Ērģeļu klintīm tā iekļaujas apkaimes izteiktajā reljefā, ievērojami „ceļoties” un „krītot” mazu strautu izvagotajā Gaujas senlejas krasta nogāzē. Aiz Ērģeļu klintīm Mežtaka mazu brīdi pagriežas atpakaļ Cēsu virzienā, bet Pieškalnos – uz Rāmniekiem, pie kuriem pa tiltu šķērso Gauju. Aiz ūdenstūristu apmetnes „Jāņrāmis” Mežtaka pilnībā attaisno savu nosaukumu, turpmākos kilometrus līkumojot pa skaistu, gaišu skujkoku mežu, līdz sasniedz „Caunītes”, pie kurām atrodas viena no Gaujas krastu skaistākajām atpūtas vietām.

No „Caunītēm” Mežtaka ved pa skaistiem priežu siliem un mētrājiem, pāri vai apkārt pakalniem un nogāzēm. No Sietiņieža paveras viens no skaistākajiem Gaujas skatiem, un te ir vērts izstaigāt Sietiņieža dabas taku. Tālākais maršruts līdz pat Valmieras pievārtei ved pa mežiem, garām nelielām viensētām. Aiz Valmieras apvedceļa Mežtaka ved pa pilsētas ietvēm, bet pēdējo posmu no tautā iesauktā „Dzelzīša” (bijušā šaursliežu dzelzceļa tilta) līdz pat Cēsu ielai – pa mazām Gaujas krasta koku ieskautām takām un ceļmalu.

Mežtaka izvijas cauri Valmieras vēsturiskajam centram un Atpūtas parkam, kurā ir vairāki pilsētas apkaimes kājāmiešanas un nūjošanas maršruti, šķērso Vanšu tiltu, ved gar Pauku priedēm un Baiļu kalnu. Pa Abula taku, kas izlokās pa stāvajiem un „mežonīgajiem” upes krastiem, tā aizlīkumo līdz Brenguļu alus darītavai un tālāk, aiz Pūpoliem, jau ved pa mazapdzīvotiem, plašiem mežu masīviem. Šī posma pirmās puses raksturīga iezīme ir mazie vasarnīcu ciemi – Enerģētiķis, Saulītes, Sprīdītis, Gaujmaļi, Pūpoli un Gaujaslāči, kas sāka veidoties padomju laikā kā Valmieras un apkaimes rūpniecības uzņēmumu vasarnīcu rajoni. Pie Ūdriņām Mežtaka izved cauri vecupju labirintam un pagriežas uz ziemeļiem, šķērsojot Gaujas tiltu, pie kura ir atpūtas un laivotāju pieturvieta. No šejienes līdz Strenču centram ir ~ 1,5 km. Daļa no posma atrodas Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū.

Mežtakas sākums šajā posmā sakrīt ar Gaujas dabas taku, kas ved gar pašu upes krastu. Mežtaka divās vietās (pirms Sedas pagrieziena un Kaučiem) šķērso A3 ceļu (uzmanīgi!) un turpinās pa maziem meža ceļiem, gar smilšu-grants karjeru, bet pie Oliņu pagrieziena izved uz grantēta ceļa. Pēc 3,5 km gājuma pa to atkal jāpagriežas pa labi, un turpmākais maršruts līdz Spicu tiltam ved pa maziem un nomaļiem meža ceļiem, kur aiz t. s. Zemās salas atrodas viens no skaistākajiem aizsargājamo ainavu apvidus „Ziemeļgauja” skatiem. Posma galapunktā, kur ceļš P24 šķērso Spicu tiltu, ir izveidota atpūtas vieta un ūdenstūristu apmetne.

Mežtaka šķērso Spicu tiltu un aizlokās līdz četriem Kokšu ezeriem (ap 4 km), ko virknē savieno mazs strauts. To apkaimē ir izveidotas atpūtas un telts vietas un dabas izziņas taka. Te ir skaistas ainavas un lieliski sēņu meži. Aiz pēdējā no Kokšu ezeriem – Dibena ezera – pēc pusotras līdz divu stundu gājiena nokļūstam Cirgaļu kāpu masīvā, ko šķērsojam ziemeļu–dienvidu virzienā. Arī tālākais Mežtakas posms šķērso lielu mežu apgabalu, kur redzama kāda savrupa viensēta vai mazs ezeriņš. Posms beidzas mazā ciematā ar nosaukumu Zaķi, kur nav pakalpojumu, tādēļ, plānojot gājienu, ir jāpārdomā loģistika un nakšņošanas iespējas. Posms atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”.

Aiz Zaķiem pēc 1,5 km gājiena Mežtaka nogriežas no Sēļu–Virešu ceļa (P 23) un tālāk līkumo pa mazu lauku ceļu līdz pat Zvārtavai, kur garas koku alejas galā redzama Zvārtavas pils. Aiz Zvārtavas Mežtaka atgriežas uz ceļa P 23 un pēc 2 km uzskrien Gaujas ielejas stāvajā krastā, kur atrodas Gaujienas centrs. Daļa no posma atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”.

Starp Didžiasalis ciemu un Druskininkai kūrortpilsētu Mežtaka ved pa skujkoku mežu ar bagātīgām ogu un sēņu vietām. Pirms Druskininkai Mežtaka iznāk uz Nemuno ceļa, apmet loku Druskininkai Sniega arēnai un tālāk pa gājēju/velo celiņu aizved līdz Parko tiltam pāri Nemunas upei. Šķērsojusi tiltu, Mežtaka turpina gaitu pa Maironio gatvi. Tālāk tā izlīkumo pa Druskininkai vēsturiskā kūrorta mazajām ieliņām un parka celiņiem, šķērso Ratnyčia upīti un mežaparku Nemunas ielejas labajā krastā. Aiz Veisiejų ielas tā turpinās pa Neravų ielas gājēju ietvi un pēc aptuveni 1 km nogriežas pa kreisi uz Sodžiaus ielas, kas Neravai ciema beigās turpinās kā skaists meža ceļš. Šeit sākas Dzūkijas nacionālais parks. Mežtaka apmet loku Viečiūnai ciemam, atklājot skaistas ainavas un skatu uz Liškiava klosteri pretējā Nemunas krastā. Līdz pat Žiogeliai ciemam Mežtaka ved pa skaistu, vientuļu meža ceļu

Līdz pat Merkys upes ietekai Nemunā Mežtaka ved gar Nemunas upes ielejas krastiem, ko Dainavas zemienes  (Dainavos lyguma) apvidū ieskauj plašie un skaistie Dzūkijas meži. Ik pa brīdim mežu masīvā ir atklātas vietas, kurās izvietojušies nelieli ciemi. Pie Česukai ciema Mežtaka met lielu loku apkārt Merķes ietekai Nemunas upē, jo tuvākais tilts atrodas uz A4 ceļa. Šeit redzamas iespaidīgas ainavas pāri plašajai un dziļajai Merķes ielejai. Šķērsojusi Merķi, Mežtaka pa mazu lauku ceļu gar upes kreiso krastu aizstiepjas līdz Merķines pilskalnam, no kura paveras viena no skaistākajām Dienvidlietuvas ainavām. Pa mazajām un līkumainajām Merķines ieliņām (Piliakalnio, V. Sladkevičiaus, S. Dariaus ir S. Girėno) Mežtaka sasniedz ciema centru. Šis Mežtakas posms ietilpst Dzūkijas Nacionālajā parkā.

Merķines pilsētā Mežtaka pa Seinų ielu dodas Nemunas virzienā, pagriežas pa labi un nonāk pie skatu torņa. No tā paveras izcila ainava pāri plašajai upes ielejai un salai Nemunas upē, kuru nogana mājlopi. Vairāk kā 3 km garumā Mežtaka virzās tuvu stāvajām Nemunas ielejas krasta nogāzēm, tad strauji pagriežas uz ziemeļiem un tālāk pa maziem meža ceļiem rietumu virzienā aizved līdz Netiesos un Druskininku ciemiem. Aiz Druskininkai ciema tā šķērso šajā posmā lielāko atklāto apvidu ar skaistiem skatiem. Turpmāk Mežtaka virzās līdztekus Nemunas ielejai, taču pati upe no takas nav saskatāma. Vietām ceļā ir pauguri ar stāvām nogāzēm. Pie Vangelonys ciema Mežtaka atkal iznāk klajākā vietā, šķērso nelielu meža masīvu un pa Vangelonių un Saulėtekio ielām sasniedz Nemunaitis ciema galveno ielu. Šī posma daļa no Merķines līdz Druskininku ciemam atrodas Dzūkijas Nacionālajā parkā.

No Nemunaitis pa Vytauto ielu un Kaniūkai – Einorai – Nemunaitis ceļu (Nr. 1102) Mežtaka atpuveni 1,5 km ved ziemeļaustrumu virzienā, tad pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem un pēc 3 km sasniedz Gečialaukis ciemu. Tālāk Mežtaka pagriežas pa labi uz austrumiem un pēc 3,3 km vēlreiz satiekas ar ceļu Nr. 1102. Vēl pēc 3,3 km Mežtaka sasniedz ceļu Nr. 128 un pa gājēju ietvi nolaižas Nemunas ielejā. No šejienes vairāk kā 3 km gara, skaista Nemunas ielejas taka cauri mežam aizved līdz gājēju tiltam pāri upei. Pēc krietna kāpiena Lietuvas augstākajā gājēju tiltā skatam paveras plašā un varenā Nemunas ainava. Aiz tilta Mežtaka virzās pa bijušā dzelzceļa dambi, izlīkumo pa Alytus kūrorta parka mazajiem celiņiem un pilsētas centrā pa S. Dariaus un S. Girėno ielām sasniedz Vecpilsētas (Senamiesčio) skvēru, kura dienvidu pusē atrodas Alītas tūrisma informācijas centrs.

No Alītas Mežtaka izved pa Vilniaus ielu, šķērso Nemunu pa A. Juozapavičiaus tiltu, tad pa Jiezno ielu pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem un tālāk pa Miškininkų ielu šķērso Normandijos–Nemuno ceļu (Nr. 1134). Pa taku cauri mežam pēc gandrīz 2 km Mežtaka iznāk uz neliela lauku ceļa un pa to 8 km turpinās ziemeļu virzienā. Šajā apkaimē ir plašas un atklātas Dzūkijas augstienes ainavas. Aiz Staniava ciema Mežtaka pa skaistu meža ceļu noved lejā pie Nemunas un pēc tam pa stāvu nogāzi uzved Punia pilskalnā, no kura paveras skats uz upi. Gar Puņas baznīcu pa Kauno, Šilo un Birštono ielām pēc nepilniem 4 km Mežtaka sasniedz lielāku meža masīvu. To šķērsojot, pēc 5 km Mežtaka iznāk pie Nemajūnu ciema. 3,5 km tālāk ir šī posma galamērķis.

Sekojot Nemunas loku līkumiem, Mežtaka izmet vairāk kā 20 km garu cilpu Nemunas loku reģionālajā parkā, izvijoties cauri atklātām ainavām un maziem ciemiem ar raksturīgām, dažādos toņos krāsotām koka ēkām. Lielāks meža masīvs ir tikai starp Sipoņu un Puzonys ciemiem, kuram cauri Mežtaka izved pa nelieliem meža ceļiem. Šķērsojusi Vilnius–Marijampolė ceļu (A16), Mežtaka nolaižas nākamajā Nemunas lokā (upes platums šaurākajā vietā – 1,2 km), kur atrodas iecienītais Birštonas kūrorts. Pa B. Sruogos ielas ietvi Mežtaka sasniedz Birštonas tūrisma informācijas centru.

Aiz Birštonas tūrisma informācijas centra Mežtaka vairāk kā 1 km ved gar Nemunas krasta promenādi, tad nogriežas uz Algirdo ielas, šķērso Vītauta Jurģa Meškas parku, atkal atgriežas uz promenādes un pēc 0,6 km nogriežas uz gājēju-veloceliņa. Celiņš aptuveni 5 km garumā šķērso Žvėrinčiaus mežu, tālāk gājēju taka izved cauri Paprienės rekreācijas zonai, sasniedzot Greimų tiltu pāri Nemunas upei. Aiz tilta Mežtaka virzās pa Vytauto, Nemuno, J. Zdebskio, Kęstučio, J. Basanavičiaus ielām un pa Kęstučio ielu (Nr. 3306) iziet no Prienu centrālās daļas. Pa Paupio ielu tā apmet cilpu Nemunas lokam un aptuveni 7 km attālumā no Prienu centra pagriežas pa kreisi ziemeļaustrumu virzienā uz Alksniakiemis. Daļa no šī posma ietilpst Nemunas loku reģionālajā parkā.

No Alksniakiemis Mežtaka pa nelielu  lauku ceļu aizvijas gar Nemunas kreiso krastu un izmet vairāk kā 7 km garu loku pa meža ceļiem un takām cauri Kalvių meža masīvam. No Vangai ciema līdz Pašventupei ap 3 km garumā Mežtaka virzās tuvu Nemunas krastam, no kura paveras plašas ainavas. Gājējus šeit priecēs nelieli ciematiņi ar pavasaros un vasarās ziedos slīgstošiem dārziem, un laivām vai maziem kuģīšiem upes lēzenajā krastā. No Pašventupes ciema virzoties pa ceļu Nr. 3313, pēc aptuveni 3 km Mežtaka sasniedz Pakones pilsētas centru.

No Kauņas jūras reģionālā parka apmeklētāju centra Mežtaka ved cauri Rokai mežam un pa Miškininkų, Kelmyno, Muraškinės, Žarstos, Garšvės un Rokelių ielām apmet loku Kauņas priekšpilsētai, šķērso Marijampolė ceļu (Nr. 139) un tālāk dodas Balčkalnio ielas virzienā uz Panemunes rajonu. Pie Kauņas Tehniskās universitātes inženierijas vidusskolas stadiona tā nolaižas līdz Vaidoto ielai, pa ietvi tālāk virzās līdz Baterijos šosejai, kur pagriežas pa kreisi. Apmēram trešdaļu no Kauņas pilsētas platības aizņem parki un citas dabas teritorijas. Mežtaka pilsētu šķērso cauri tās zaļākajām daļām. Aptuveni 2,5 km garumā Mežtaka ved cauri Panemunes silam, kurā ir blīvs taku tīkls, atpūtas vietas un pludmale. Mežtaka pa Trīs jaunavu tiltu šķērso Nemunas upi, tālāk ved cauri Gričiupis dzīvojamam rajonam, virzās gar Kauņas ZOO, šķērso plašo Ozolu parku un aiz Lietuvas Sporta universitātes izved cauri Vītauta parkam. Pa parka kāpnēm tā nolaižas līdz Laisvės alejas sākumam un turpinās līdz posma galamērķim Kauņas centrā.

SVARĪGS. Kauņas pilsētu šķērsojošajos posmos marķējuma nav.

Kauņa ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. 1621 m garajā Laisvės jeb Brīvības alejā redzama izcila  modernisma arhitektūra – 1914.–1940. g. būvētās ēkas ir Eiropas kultūras mantojums. Vilniaus iela ir “vārti” uz Kaunas viduslaiku pilsētu, kurā saimniekoja Hanzas tirgotāji. Mežtaka virzās pa Laisvės ielu, šķērso Kaunas vecpilsētu ar dievnamiem, Rātslaukumu un vēsturiskajām ēkām un izmet loku pa Sateces parku, kur ir Lietuvas lielākās upes Nemunas un Neris upes satekas vieta. Šķērsojusi Neris upi, Mežtaka pa gājēju celiņiem un veloceliņu ietvēm turpina gaitu līdz 4 km attālajam bijušajam Lampēdžu grants karjeram, kas ir appludināts un šobrīd – iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta un peldvieta.

SVARĪGS. Kauņas pilsētu šķērsojošajos posmos marķējuma nav.

Pirmos 2 km Mežtaka līkumo gar Lampēdžu ūdenskrātuves ziemeļu krastu un iepretī kapsētai izved uz autoceļa. Pa ietvi gar ceļu turpinot gaitu Raudondvares virzienā, Mežtaka pēc 1,7 km šķērso Nevēžas upi pa Kaža Veverska tiltu. Pēc 0,6 km Mežtaka nogriežas pa kreisi uz Pakalnės ielu un iepretī Nevēžas upes ietekai Nemunas upē pa mazām taciņām virzās gar Nemunas labo krastu. Nemunas ielejas krastos redzamas senu pilskalnu vietas. Aiz Šilelis ciema Mežtaka turpinās pa gājēju/veloceliņu līdz Kulautuvas mazpilsētai, pirms kuras vēlreiz izmet loku pa mazu meža taku. Tālāk Mežtaka virzās pa Pušyno un V. Augustausko ielām, kur sasniedz šī posma galamērķi.

SVARĪGS. Kauņas pilsētu šķērsojošajos posmos marķējuma nav.

Visā šī posma garumā Mežtaka ved pa takām un nelieliem grantētiem lauku ceļiem līdztekus Nemunas upes labajam krastam. Skaistas ainavas ar skatiem uz upi, krastmalas pļavām un maziem ciematiņiem. Posma galamērķis – Vilkijas  pārceltuve redzama jau iztālēm Nemunas krasta ielokā. Iepretī pārceltuvei atrodas mazpilsētas centrs ar baznīcu. Vasaras otrajā pusē Nemunas pļavas slīgst dzeltenās un zilās ziedu krāsās. Ir vērts izmēģināt pārceltuvi braucienam turp un atpakaļ, jo šāds transporta līdzeklis Baltijas valstīs ir saglabājies tikai dažās vietās.

Pirmo kilometru Mežtaka ved gar pašu Nemunas krastu, tad nogriežas uz Kaunas–Jurbarkas ceļa (Nr. 141) un pa gājēju/veloceliņu turpinās līdz Ringoves pilskalnam. Pagriezusies pa labi uz ziemeļiem, Mežtaka šķērso nelielu meža masīvu (entomoloģiskais dabas liegums kukaiņu aizsardzībai) un tālāk seko ceļam Nr. 1929. Pēc 2 km Mežtaka nogriežas pa kreisi un virzās cauri lauksaimniecības zemēm. Pirms Lazduoniai ciema tā šķērso dziļo Lazduona upītes ieleju, 0,2 km garumā seko ceļam Nr. 1917 un tad pagriežas pa labi uz ziemeļrietumiem, līdz sasniedz dziļo un plašo Dubysa ieleju. Tālākos 2 km Mežtaka izvijas gar lauku ceļu Dubīsas kreisajā krastā, kur redzamas retas viensētas.  Upes ūdens vasarā ir dzidrs, plūdums rāms un to pārtrauc tikai bijušā dzirnavu dambja paliekas. Visbeidzot Mežtaka uzvijas stāvajā Dubīsasa ielejas krastā un sasniedz šī posma galamērķi.

Uzvijusies Dubysa ielejas stāvajā krastā, Mežtaka 2,5 km garumā šķērso nelielu meža masīvu un tālāk 4 km līdz pat Čekiškei ved pa apvidu, kur vasarās zeļ plaši kukurūzas lauki. Līdzīga ainava redzama arī nākamos 9 km, līdz Mežtaka pa tiltu šķērso Kaunas–Klaipėda automaģistrāli (A1). Aptuveni 1,5 km tālāk, pirms Gēluvas ciema, Mežtaka nolaižas dziļajā Dubīsas ielejā un pa nelielām taciņām un klusu lauku ceļu izvijas gar upes līkumiem, atklādama plašus skatus uz Ariogala pilsētu ielejas krasta augšdaļā. Pa Dubysos un Gedimino ielām tā uzlīkumo augšup līdz pilsētas centrālajai ielai – Vytauto gatvei. Tālāk virzoties pa Plento ielu Mežtaka 5 km no centra sasniedz vietu, kur jānogriežas uz posma galapunktu – Krikšnovė dīķi (vēl 0,2 km).

Aptuveni 0,5 km aiz Kirkšnoves Mežtaka nogriežas pa kreisi no Ariogala–Betygala ceļa (Nr. 3504) un tālāk līdz pat galamērķim pie Raseiniai–Baisogala ceļa (Nr. 225) izvijas līdztekus Dubīsas upes līkumiem, kur palieņu pļavas ik pa brīdim nomaina nelieli mežu masīvi un mazi ciematiņi. Vietām paveras plaši skati uz augstajiem Dubīsas ielejas krastiem un pilskalniem. Šajā posmā ir izteikts reljefs – Mežtaka virzās pa stāvajām krasta nogāzēm augšup un lejup, sniedzot neparastu gājiena pieredzi. Šis ir posms gājējiem – “gardēžiem”!

Virzoties gar Raseiniai–Baisogala ceļu (Nr. 225) un pa tā gājēju ietvi, Mežtaka šķērso dziļo Dubīsas ieleju un pie Ginčaičiai ciema pagriežas pa labi. Izmetusi plašu loku pa apkaimes laukiem, pēc 6 km tā izved uz Raseiniai–Šiluva ceļa (Nr. 148) un pēc aptuveni 3 km, atkal šķērsojot Dubīsa ieleju, nonāk Kušeliškė ciemā. Tālākos 5,5 km Mežtaka virzās gar Kušeliškė–Lyduvėnai (Nr. 3516) ceļu, kur jau iztālēm redzams slavenais un ainaviskais Līduvēnu dzelzceļa tilts. Ceļa līkumā pirms Dubīsas autoceļa tilta Mežtaka pagriežas pa labi uz ziemeļaustrumiem un pa ceļu Nr. 3544 pēc 9 km sasniedz Šiluva, bet vēl pēc 0,8 km – pilsētas centru. Šajā posmā apkaimes reljefs pamazām kļūst aizvien izteiktāks, jo tas ved pa apvidu, kur Dubīsa ieleja mijas ar Austrumžemaitijas augstienes dienvidu daļu.  Maršruta posms līdz Līduvēniem ved pa vai gar Dubīsas reģionālo parku, bet Šiluva ietilpst jau nākamajā – Tītuvēnu reģionālajā parkā.

Šis maršruta posms ved pa Austrumžemaitijas augstieni. Mežtaka 5 km garumā izlokās cauri lauksaimniecības zemju ainavai, šķērso Šiauliai–Tauragė dzelzceļa līniju un cauri Šimša mežam Tytuvėnai reģionālajā parkā pa maziem meža ceļiem nonāk Ķaunoru ciemā. Cauri ciemam tā  izved pa galveno – Draugystės ielu un pēc 0,5 km pagriežas pa kreisi uz ziemeļrietumiem (ceļš Nr. 2122), pēc 4 km sasniedzot Pašiaušė ciemu. Vēl pēc 4 km Mežtaka nolaižas Dubīsas ielejā un pagriežas pa kreisi, virzoties gar upes labo krastu. Pēc 0,5 km tā sasniedz posma galamērķi. Dengtiltis un nākamais Mežtakas posms atrodas Kurtuvēnu reģionālajā parkā.

Mežtaka Rendā īsu gabaliņu izlokās gar Īvandes upītes klinšainajiem krastiem un tad izved uz Kroju ceļa. Sākumā redzamas atklātas ainavas, bet vēlāk taka turpinās cauri mežam. Vietām paveras skati uz Abavas senleju. Pamazām nomainās dabas ainavas, jo Mežtaka pamet Kursas zemienes Pieventas līdzenumu un lēzeni paceļas pa Austrumkursas augstienes Vānes nolaidenumu, sasniedzot 50–60 m vjl. Pirms Valgales ciema tā apmet loku apkārt dziļajai Valgales upītes gravai un līdz pat Sabilei virzās pa Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļu, tikai pie Sabiles nolaižoties lejā līdz Abavas tiltam (Lāčplēša, Kuldīgas ielas). Sabiles apkaimē jau atkal nomainās dabas apvidus un te vērojamas Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines ainavas. Abavas senlejas dziļums starp Rumbciemu un Sabili sasniedz aptuveni 40 m. Mežtaka šajā un nākamajā dienā šķērso dabas parku “Abavas senleja”. 

Mežtaka turpinās pa Abavas kreiso krastu – Kr. Barona ielu. Tālāk kā maza taciņa tā šķērso Abavas senlejas pļavas un mežu pudurus, līdz sasniedz pakalnu, ko sauc par Zviedru cepuri. Aiz Zviedru cepures pa mazu lauku ceļu Mežtaka virzās līdz Plostu–Pūces ceļam (V1471), šķērso Amulu un pie Kalnmuižas uzvijas augšup Abavas senlejā, pa kuru nākamos 6 km ved līdz Aizdzires muižas parkam. Vēl 1 km ziemeļu virzienā, un Mežtaka šķērso Abavas senleju visā platumā, atklādama vienus no skaistākajiem senlejas skatiem. Abavas senlejas dziļums šajā vietā ir ap 40 m. Aiz Zvejnieku tilta Mežtaka paceļas senlejas ziemeļu nogāzē, kur sastādīti vīnogu dārzi. Izlīkumojot cauri mežam, tā šķērso Kandavas–Rendas ceļu (P130) un tālāk pa Sabiles ielu sasniedz Kandavu. Pa šīs ainaviskās mazpilsētas Lauku, Ozolu, Zīļu, Sabiles un Pils ielām Mežtaka nonāk līdz Bruņinieku pilskalnam. Visā posma garumā Mežtaka vijas cauri dabas parkam “Abavas senleja”.