Jūrtaka - Kultūrpieredze

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas vecpilsētai un Jaunliepājai un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavots no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.

Maršruts ved cauri Ventspilij un tās apkārtnes mežiem. Jūrtaka no Dienvidu mola izlīkumo cauri vēsturiskajam Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas jūras krastā. Ir vērts paņemt vienu "brīvdienu" un iepazīt pilsētas interesantākās vietas, kā arī apmeklēt Piejūras brīvdabas muzeju.

No Sīkraga līdz pat Mazirbes pludmalei plešas smilšains liedags, kuru šķērso Mazirbes upīte. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem, gar bijušo Mazirbes jūrskolu, tā izlokās cauri mazajiem lībiešu piekrastes ciemiem – Košragam, Pitragam un sasniedz Saunagu. Lībiešu krasts ir vienīgā vieta, kur iepazīstams Latvijas otrās pamattautas lībiešu  kultūrvēstures mantojums. Norādes zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.

Lībiešu valodā Sīkrags senais nosaukums Sīkrõg, Mazirbe / Irē, Košrags / Kuoštrõg, Pitrags / Pitrõg un Saunags / Sǟnag.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības gājējam. Starp Dubultiem un Lielupi plešas Rīgas jūras līča platākais smilšu liedags – Jūrmalas kūrorta nozīmīgākā vērtība ar daudzām pludmales kafejnīcām, dažādām atpūtas iespējām. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kas nebaidās Rīgu šķērsot ar kājām. Tas sākotnēji izmet nelielu loku pa Rīgas centru – Vecrīgu, ved gar Pilsētas kanālu, cauri Kronvalda parkam, pa Alberta ielu (Jūgendstila pērle) un tālāk pa Miera ielu cauri Lielajiem kapiem, Kokneses un Ostas prospektiem cauri Mežaparkam, sasniedzot Jaunmīlgrāvi un šķērso Mīlgrāvi. Tālāk pa Vecāķu prospektu tas aizlokas līdz Ziemeļblāzmai un Vecdaugavas krastiem, no kurienes dažu kilometru attālumā jau ir Vecāķi. Pēc divu dienu gājuma cauri Rīgai, Jūrtaka atkal izved pludmalē.

Sākotnēji maršruts ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes šķērsošanas (trošu tilts) pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu “Jūras parku”.

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.

Jūrtaka izlīkumo pa Pērnavas rietumu pievārti, šķērso Audru upi un nogriežas Valgeranna virzienā, kur no dienvidiem to ieskauj biezs mežs un balta, smilšaina pludmale, bet no ziemeļiem – golfa laukums. Aiz Valgeranna Jūrtaka virzās pa Pērnavas līča ziemeļdaļu. No Audru polderiem paveras skaistākie skati uz Pērnavas līci. Aiz Audru niedrāja Jūrtaka pagriežas uz dienvidiem un izved cauri piekrastes zvejniekciemiem ar mazām ostiņām un laivu piestātnēm. Te redzama zvejnieku ikdiena, var nogaršot kūpinātas zivis. Maršruts piemērots izturīgiem gājējiem!

Šajā piekrastes posmā plešas mitrāji, tādēļ ir tikai dažas vietas, kur iespējams piekļūt jūrai. Maršruts piemērots tiem, kuriem svarīgāks ir pats iešanas process, ne tik daudz apkaimes un apskates objekti. No Munalaid ostas Jūrtaka izlīkumo cauri Lao ciemam un tālāk līdz Tõstamaa virzās gar ceļa malu. Pirmā izeja pie jūras ir dienvidos no Seliste, otra – pie Värati ostas (pa ceļam uz Värati – skaistas piejūras pļavu ainavas ar mājlopiem), bet trešā – Suti ciemā.

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem gājējiem, kam interesē kūrorta vēsture un tradīcijas. Pirmie trīs maršruta kilometri iet pa bijušo Haapsalu – Rohuküla platsliežu dzelzceļu, izmet loku gar Haapsalu līci caur Pullapää neem, šķērso piekrastes mežus, kur izveidotas veselības takas un pa piekrastes promenādēm un mazajām ieliņām apmet loku apkārt Haapsalas pilsētai. Šķērsojot nelielu mitrāju aiz pilsētas, tā finišē skaistajā Uuemõisa parkā.

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kurus interesē savdabīgā Noarootsi pussala un ar zviedriem saistītā kultūrvide. Maršruts izved cauri Österby, Pürksi, Hosby un Hara ciemiem, kuros ir dažādu veidu žogu ieskautas ēkas. Pussalas ziemeļos taka apmet loku aizaugošajam Vööla meri – ezeram, kas atdalījies no jūras kā līcis. Seklā Hara līča apkaimē vērojamas skaistas ainavas ar plašiem niedrājiem, piejūras kadiķu pļavām un mājlopiem.

Kurkse väin šauruma dienvidu krasts ir klāts ar mitrājiem, tādēļ Jūrtaka aiziet iekšzemē. Jūrtakas lielāka daļa ved cauri mazapdzīvotiem mežu masīviem (sakrīt ar Igaunijas Valsts mežu veidoto taku: Peraküla – Aegviidu – Ähijärve), dažreiz izvedot kādā atklātākā vietā vai ciemā.

No Padise līdz Karilepa Jūrtaka līkumo pa maziem lauku ceļiem, taču tālāk līdz Madise - gar autoceļa malu. No Madise baznīcas kalna, senā jūras krasta, paveras izcili skati uz Paldiski līci un Pakri salām. Aiz Madise līdz Paldiski maršruts turpinās gar minētā autoceļa malu līdz pilsētas Dienvidu ostai un, virzoties gar tās malu, sasniedz Paldiski dienviddaļā esošo dzelzceļa staciju. Paldiski padomju laikā bija slēgta pilsēta ar militāro ostu un netālu esošo atomzemūdeņu apmācību bāzi Pakri pussalā, kas darbojās uz neliela atomreaktora bāzes. Piemērots aktīviem gājējiem.

Ainaviski daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots izturīgiem gājējiem. Redzamas gan akmeņainas, gan smilšainas pludmales un labas peldvietas, skaisti piekrastes priežu meži, iespaidīgā Türisalu klints siena un dižakmeņi. Pa plašā Keilas Mežaparka takām var aiziet līdz Keilas ūdenskritumam, pie kura uzņemti fragmenti populārajai latviešu mākslas filmai „Vella kalpi”, kā arī iepazīt piekrastes zvejnieku dzīvei veltīto ekspozīciju Lohusalu ciemā.

Pie Tabasalu Jūrtaka šķērso Tallinas robežu un cauri Tiskre un Vismeistri rajoniem iznāk Kakumäe pludmalē, kur apmet loku klinšu ieskautajai Kakumäe pussalai pa tās augšdaļu mežā. Te skats pāri Kopli līcim uz Tallinas ostu. Iepretim Õismäe rajonam gar jūras krastu ved lieliska promenāde. Apmetusi loku apkārt Igaunijas Brīvdabas muzejam, Jūrtaka pa krasta promenādi aizlokās līdz Stroomi pludmalei un tālāk aiz Pelguranna rajona pa gājēju ietvēm līdz Igaunijas Jūras muzejam, kur gar krasta promenādi sasniedz Tallinas ostu – Jūrtakas finišu. Cauri Igaunijai ir veikti ~ 620 km.

Jūrtaka sākas Nidas centrā pie ostas. Nidā tā vijas pa Kuršu jomas jeb Kuršu līča promenādi, no kuras paveras skaists skats uz plašajiem ūdeņiem līdz pat Rusnes salai Kuršu jomas austrumu krastā. Nidā redzama Kuršu kāpām raksturīga apbūve – vienstāva koka ēkas ar dakstiņu vai niedru jumtiem, zilos un baltos toņos krāsotiem logu slēģiem. No Nidas līdz Bulvikio ragam (pirms raga – pamestās lidostas skrejceļš) Jūrtaka izlokās pa mazām meža taciņām, kas ved augšup un lejup pa priedēm apaugušām kāpām, vietām iznākot nabadzīga augāja klātās piekrastes pļavās. Takas malās atpūtas vietas un putnu vērošanas torņi. Tālākajā posmā redzamas ļoti savdabīgas, ķērpjiem un Kuršu kāpai raksturīgu sugu augiem klātas, klajas piekrastes pļavas. Preilas ciemā Jūrtaka virzās pa krasta promenādi. Līdz Pervalkas ciemam tā izlokās pa meža takām un īsā posmā arī pa gājēju/veloceliņu, līdz sasniedz Pervalkas centru. Posms ietilpst Kuršu kāpu Nacionālajā parkā.

Pa gājēju tiltiņu šķērsojusi Rąžė upīti, Jūrtaka aizlokās pa gājēju/skrējēju taku “Labrytys” un pie Kontininkų ielas iznāk jūras krastā. Nākamos 9 km līdz Sventājas vecajam molam Jūrtaka aizstiepjas pa smilšainu, jūras apskalotu liedagu. Tālāk tā apmet loku Sventājas upes grīvai, izved cauri kūrortpilsētiņai, Kopų ielas galā pa trosu gājēju tiltu šķērso Sventājas upi un atkal iznāk pludmalē. Pie Žemaišu upurkalna svētvietas Jūrtaka vēlreiz izmet nelielu loku “iekšzemē” un tālāk pa smilšainu pludmali aizved līdz 3 km attālajai Lietuvas-Latvijas robežai.

Rusnė ciemā pa Taikos un Kuršmarių ielām Jūrtaka šķērso Rusnes tiltu pāri Atmatas upei, kas ir viena no Nemunas deltas attekām. Tālāk Jūrtaka stiepjas gar ceļa malu kā atsevišķi atdalīta josla un turpinās līdz Šilutei. Īsi pirms Šilutes ir jāiet gar ceļa malu. Šilutē ir jāšķērso vēsturiskais tilts pār Šīšas upi. Rusnė iela, kas savieno Rusnes salu ar Šiluti, ieved tieši pilsētas centrā. Līdz pat Šilutei Jūrtaka ietilpst Nemunas deltas reģionālajā parkā, kur plašā apkārtnē pavasaros applūst Nemunas lejteces līdzenumi – mūsdienās lauksaimniecības zemes un dumbrāju meži (Žalgirių miškas).