29. posms. Tūja - Svētciems. Vidzemes piekraste.

Krāšņa skujeņu kolekcija, pārdomātas puķu dobes, dekoratīvi akmeņi, ūdenskritumu kaskāde un grava, kas spēcīga lietus laikā atgādina kalnu upi. +371 26417757

Izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Mūsdienās bāka noslīdējusi līdz pat jūras līmenim un stāv jūrā sašķiebusies.

Akmeņainā pludmale stiepjas 12 kilometru garumā un 20 – 40 metru platumā Rīgas līča Vidzemes piekrastē, kur meklējami vienīgie smilšakmens atsegumi Latvijā Baltijas jūras krastā.

Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem.

Nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas būvēta no egļu kārtīm, tās sastiprinot kopā bez skrūvēm un naglām. Mūsdienās stiprināšanai izmanto arī skrūves. Balstus upes gultnē iedzen ar kurķi - smagu veseri, tāpēc saka nevis būvēt, bet iesist taci. Lai upes straumē varētu ērti iegremdēt murdus, tā virspusē ierīko 30 – 40 cm platu dēļu klāju jeb laipu. Svētupē parasti nēģu zvejai izmanto mazos murdus, kuri piemēroti ikdienas ielikšanai un izcelšanai stāvot uz tača laipas. Murdus upē ieliek vakarā, kad iestājusies tumsa un izņem rītausmā, reizi stundā pārbaudot lomu.

Nēģu zveja Svētupē notiek no 1. augusta līdz 01. februārim.  

+371 29417413; +371 29417933