Baltischer Wald-Wanderweg - Tukums and Ķemeru NP
Tukums un Ķemeru Nacionālais parks
Der Nationalpark Ķemeri - eines der vielfältigsten Feuchtgebiete Lettlands
Jaunmoku pils – Tukums – Jāņukrogs – Bigauņciems: 56 km, 3 oder 4 Tage
Der Nationalpark Ķemeri wurde hauptsächlich zum Schutz der Feuchtgebiete – der seichten Küste des Rigaer Meerbusens, der bewachsenen Küstenseen, ausgedehnten Moore, Feuchtwälder und Auewiesen – als den Lebensraum vieler Pflanzen (25% der im Roten Buch (die lettishe Version der Rote Liste gefährdeter Arten) Lettlands aufgeführten Pflanzenarten) und Tiere, insbesondere der Brut- und Zugvögel gegründet. Auf dem Territorium des Parks befindet sich eines der größten Moore Lettlands - das Große Ķemeri Moor, sowie andere - Zaļais Moor, Raganu Moor, entlang denen sich der Wald-Wanderweg windet. Die großen Moormassive sind ein wichtiger Ort für die Bildung von Schwefelwasser und Heilschlamm, der einst die Grundlage für die Gründung des Kurortes Ķemeri war. Der Wald-Wanderweg durchquert den historischen Kurort Ķemeri, trifft in Bigauņciems am Meer auf den Küsten-Wanderweg (E9) und zieht dann gemeinsam nach Rīga.
97. posms. Jaunmokas – Tukums.
Uz Tukumu pēc smukuma!
Jaunmoku pils apkaimē priecē Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraines skaistās ainavas. Mežtaka nolīkumo lejup līdz Bēru ūdensdzirnavām un tālāk līdz pat Vecmokām trīs kilometru garumā paceļas par aptuveni 50 m, atklādama skaistas ainavas uz plašo Slocenes ieleju dienvidos. Aiz Vecmoku muižas alejas Mežtaka šķērso Tukuma–Lazdas ceļu (V1442), apmet loku viensētu pudurim un pa taisnu meža stigu dodas dienvidaustrumu virzienā gar Sekļa ezeru. Ezeram var piekļūt pa mazām taciņām. "Sveikuļu" apkaimē maršruts turpinās pa skaistām meža takām un pie Ozoliņu kapiem iznāk uz Tukuma–Ķesterciema–Kolkas ceļa (P131), kur sākas Tukuma pilsēta. Pa Raudas, Kurzemes, Meža un Melnezera ielām Mežtaka sasniedz Saules kalnu.
98. posms. Tukums – Jāņukrogs.
Cauri labākajiem apkaimes sēņu mežiem
Pa Melnezera ielu Mežtaka pamet Tukumu. Līdz pat Milzkalnei tā vijas cauri skaistiem mežiem, izņemot īsu posmu gar Jaunūdru ceļu. Mežtaka met lokus augšup un lejup pa Raudas paugurmasīva stāvo pauguru mugurām. Viens no augstākajiem punktiem ir Milzkalns, 113 m vjl. Šķērsojusi Tukuma–Milzkalnes–Smārdes ceļu (V1446), Mežtaka izved cauri Šlokenbekas muižai, šķērso Slocenes upīti, apmet loku Bērzājiem un tālāk gar Slocenes kreiso krastu aizlokās cauri skaistajiem mežiem līdz Kārniņu kapiem Tukuma–Milzkalnes–Smārdes ceļa malā. No šejienes Valguma ezers, kura apkaimē atrodas naktsmītnes, ir aptuveni 2,5 km attālumā. Aiz Bērzājiem sākas Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP).
99. posms. Jāņukrogs – Bigauņciems.
Cauri Ķemeru Nacionālajam parkam
Šķērsojusi apvidu ar dažām viensētām, Mežtaka izlīkumo cauri skaistiem skujkoku mežiem un tālākos 6,5 km gar Čaukciemu līdz pat pagriezienam uz Zaļo kāpu ved pa Antiņciema–Smārdes ceļa malu. Apkaime ir līdzena, jo posms ietilpst Piejūras zemienes Engures līdzenumā. No Zaļās kāpas paveras plaši skati uz Zaļo un Raganu purvu. Nelielais meža ceļš izlokās gar kāpas apakšējo daļu un divās vietās purvu šķērso pa koka laipām. Ķemeros Mežtaka virzās gar Partizānu, Robežu, A. Upīša, Katedrāles un E. Dārziņa ielām, gar Meža māju un Vēršupīti, kurā ieplūst sēravotu ūdeņi. Šķērsojot Tūristu ielu, tā turpinās pa Dūņu ceļu līdz Slokas ezeram. Tālāk Mežtaka šķērso Vēršupītes dumbrājus, kas ir vieni no izcilākajiem mitro mežu biotopiem visā Mežtakas Kurzemes daļā. Pie Melnezera tā pagriežas uz Vecā Ķemeru ceļa un pēc 2 km nonāk Bigauņciemā. Aiz Talsu šosejas (P128) Mežtaka sasniedz Rīgas jūras līča krastu un savienojas ar Jūrtaku. Mežtaka visā posma garumā ved cauri Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP).













