Mežtaka - Pieejams ratiņkrēslā

Metsa matkaraja alguspunkt Lätis asub Riia vanalinnas, Raekoja platsil. Rada kulgeb piki Kaļķu tänavat, mööda Vabadussambast, läbi Vērmane aia ja jätkub Tērbata (Tartu) maanteel, ületab Zemitāni raudteejaama jalakäijate silla ning suundub Biķernieki ja Šmerlise metsadesse. Tee läbib Läti etnograafilise vabaõhumuuseumi ja kulgeb mööda kergliiklusteed Baltezersi külani.

Metsa matkarada kulgeb sel päeval Gauja jõe ürgoru järskudel nõlvadel, läbib Gauja küla ja suundub seejärel oru põhja, kus ületab Lorupe jõe ja jätkub Gauja jõe käänulistel kallastel. Rada möödub Velnala paljandist, ühest kauneimast liivakivipaljandist Gauja jõel. Seejärel suundub matkarada Ķeizarskatsi vaateplatvormile ja keerleb siis allapoole Ķeizarkrēslsi külla, möödudes Sigulda seikluspargist „Tarzan“ ja Sigulda bobi- ja kelgurajast.

Pärast Siguldat suundub metsa matkarada piki Vējupīte jõge Maalilise mäeni, kus järsk trepp viib alla Gauja jõe ürgorgu ja Vējupīte jõe sügavasse orgu. Seejärel lookleb rada üle niitude, ületades mõned väiksemad jõed, mille kallastel kõrguvad liivakivipaljandid. Teekonna viimased 6 km kulgevad mööda Līgatne loodusrada. Līgatnele lähenedes suundub metsa matkarada Gauja oru kõrgematele kallastele, kuni laskub taas alla, Līgatne jõe sügavasse orgu, kus asub endine Līgatne paberitööstus.

Metsa matkaraja üks kõige maalilisemaid lõike kulgeb läbi Līgatne paberivabriku ajaloolise töölisküla, möödub Spriņģi paljandist, tiirutab mööda Skaļupe matkarada ja mütoloogilist rada, põikab läbi ühest Nõukogude aja kõige salajasemast kohast – suurest maa-alusest punkrist ‒ siinpool raudset eesriiet ning suundub edasi Roči looduskaitsealale, ületab Amata jõe (selles lõigus on Amata kõige ilusam ja paljandirohkem) ning jõuab lõpuks välja Zvārte paljandini. Järgmiseks kulgeb metsa matkarada Amata oru kõrgetel kallastel ning suundub mööda ajaloolist Cēsise–Riia “maanteed” (praegu väike külavahetee, mille ääres on vanad teetähised) Rakšisse, tõuseb üles Vāļukalni mägedele ja Ozolkalnsi. Gauja jõe kaldaid pidi edasi suundudes kohtub metsa matkarada Cīrulīši loodusradadega. Päeva teekond lõpeb Gauja tänaval, kuid matkajad võivad kõndida rada mööda edasi Cēsisesse (2,8 km), veeta seal öö ning jätkata sealt järgmisel päeval teekonda.

Metsa matkarada kulgeb väikestel metsateedel kuni „Lenči“ kämpinguni, tiirutab läbi muutuva maastiku Ērģeļu paljandini ja laskub siis Gauja jõe ürgorgu. Pärast Ērģeļu paljandit suundub rada tagasi Cēsise suunas, kuid keerab Pieškalnsis ära Rāmnieki suunas, ületades Gauja jõe. Olles möödunud Jāņrāmise kämpingust, jõuab metsa matkarada ilusasse valgusrikkasse männimetsa ning kulgeb läbi metsa Caunītese turismitaluni. See on üks kõige ilusamaid kohti Gauja jõe kallastel.

Matkarada suundub läbi Valmiera ajaloolise südame ja Atpūtase pargi, mis on matkajate ja kepikõndijate meelispaik. Seejärel ületab rada jalakäijate silla ning möödub Pauku männikust ja Baiļu mägedest. Siit alates langeb metsa matkarada kokku Abulsi matkarajaga, mis tiirutab jõe kallastel kuni jõuab Brenguļi pruulikojani. Sealt edasi, pärast Pūpoli suvilarajooni, viib rada matkaja läbi ulatuslike inimasustuseta metsade. Raja esimene pool kulgeb läbi väikeste suvilarajoonide (nt Enerģētiķis, Saulītes, Sprīdītis, Gaujmaļi, Pūpoli ja Gaujaslāči), mis rajati nõukogude ajal Valmiera ja ümbruskonna inimeste suvitusaladeks. Ūdriņase lähedal läbib matkarada jõesängide labürindi ning keerab põhja poole, ületades Gauja jõe paatide vettelaskmis- ja puhkekoha juures. Strenči keskus on siit 1,5 km kaugusel. Osa päevateekonnast kulgeb Põhja-Gauja maastikukaitsealal.

Mežtakas sākums šajā posmā sakrīt ar Gaujas dabas taku, kas ved gar pašu upes krastu. Mežtaka divās vietās (pirms Sedas pagrieziena un Kaučiem) šķērso A3 ceļu (uzmanīgi!) un turpinās pa maziem meža ceļiem, gar smilšu-grants karjeru, bet pie Oliņu pagrieziena izved uz grantēta ceļa. Pēc 3,5 km gājuma pa to atkal jāpagriežas pa labi, un turpmākais maršruts līdz Spicu tiltam ved pa maziem un nomaļiem meža ceļiem, kur aiz t. s. Zemās salas atrodas viens no skaistākajiem aizsargājamo ainavu apvidus „Ziemeļgauja” skatiem. Posma galapunktā, kur ceļš P24 šķērso Spicu tiltu, ir izveidota atpūtas vieta un ūdenstūristu apmetne.

Mežtaka šķērso Spicu tiltu un aizlokās līdz četriem Kokšu ezeriem (ap 4 km), ko virknē savieno mazs strauts. To apkaimē ir izveidotas atpūtas un telts vietas un dabas izziņas taka. Te ir skaistas ainavas un lieliski sēņu meži. Aiz pēdējā no Kokšu ezeriem – Dibena ezera – pēc pusotras līdz divu stundu gājiena nokļūstam Cirgaļu kāpu masīvā, ko šķērsojam ziemeļu–dienvidu virzienā. Arī tālākais Mežtakas posms šķērso lielu mežu apgabalu, kur redzama kāda savrupa viensēta vai mazs ezeriņš. Posms beidzas mazā ciematā ar nosaukumu Zaķi, kur nav pakalpojumu, tādēļ, plānojot gājienu, ir jāpārdomā loģistika un nakšņošanas iespējas. Posms atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”.

Gandrīz pusi no maršruta posma Mežtaka iet pa taisnajiem Peipusa ezera (Peipsi järv)  zemienes polderu ceļiem. Polderi veidoti, lai apkaimes zemes pasargātu no applūšanas pavasara palos. Līdzenās polderu pļavas izmanto lauksaimniecībā un lopu ganīšanā. Posmā no Nahas (Naha) līdz Mehikormai Mežtaka iet gar Repinas (Räpina)–Mehikormas autoceļa malu. Pie Mehikormas bākas vērojamas skaistas Lemmijerva (Lämmijärv) ezera ainavas. Šis ezers ir sašaurinājums starp Pleskavas (Pihkva) un Peipusa ezeriem. Otrpus Lemmijervam (1,7 km) ir redzama Krievija.

Posms pilnībā attaisno Mežtakas nosaukumu, jo trīs dienas jāiet apkārt vienam no lielākajiem Igaunijas mitrājiem – Emajē-Sūrso mitrājam, kura apkārtni klāj plaši mežu apgabali. Vienīgā apdzīvotā vieta starp Jēpera (Jõepera) un Ahjas (Ahja) upi ir mežu ieskautā Jervselja (Järvselja). Reljefs ir līdzens, jo Mežtaka joprojām ved pa Peipusa (Peipsi) zemieni. Galapunkts atrodas pie Ahjas upes, kuras vidustece pazīstama ar ainaviskajiem devona perioda smilšakmens atsegumiem un iecienītu laivu maršrutu.

Mežtaka jau trešo dienu met lielu loku apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam (ietilpst dabas liegumā Peipsivēre (Peipsiveere)). Iešanai interesantākā ir šī posma daļa starp Vanausaija (Vanaussaia) un Varnju, kur Mežtaka iet pa maziem lauku ceļiem. Pirms Varnjas tā sasniedz Peipusa ezera (Peipsi järv) krastu, kur beidzot var apjaust ezera lielumu. Tālāk no Varnjas līdz Remniku seko nedēļu ilgs gājiens gar Peipusa piekrasti un tā tuvāko apkārtni, kura laikā gājējs iepazīst Austrumigaunijas tradicionālo kultūru – sīpolu audzēšanu un zvejniecību, kulināro mantojumu, amatniecību un vecticībnieku reliģiskās tradīcijas.

Aiz Vasaveres Mežtaka vēl īsu brīdi izlokās pa Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu, apjož kūdrā izstrādātu purvu masīvu, šķērso Oru pilsētu un, apmetusi loku apkārt Vokas upes ielejai, nonāk pie Baltijas jūras, kur pagriežas uz rietumiem. Šeit, Somu līča krastā, paceļas t. s. Ziemeļigaunijas glints – stāva, klinšaina un ar mežu apaugusi kāple, kas ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem stiepjas līdz Tallinai un tālāk līdz Rietumigaunijas salām. Mežtaka iet pa glinta augšpusi, nolaizdamās upju ielejās. Toilas-Oru parkā tā šķērso dziļo un plašo Pihajegi (Pühajõgi) ieleju un nonāk Toilā – populārā piekrastes kūrortā.

Üks metsa matkaraja kõige omapärasemaid lõike Põhja-Eestis. Hea ilmaga saab matkata Põhja-Eesti paekalda all oleval rannikumadalikul, seejärel ronib rada Valaste ja Saka külades klindipealsele, kust avanevad imelised vaated Soome lahele. Saka-Ontika-Toila lõigus ulatub paekalda kõrgus 55 meetrini. Kui ilm on selge, näeb pangapealselt 50 km kaugusel asuvaid Suurt ja Väikest Tütarsaart, mis kuuluvad Venemaale.

Pärast Vainupead jõuab Metsa matkarada Lahemaale, Eesti vanimasse rahvusparki. Järgmised viis ja pool päeva kulgebki matkarada piki Lahemaa sopilist rannikut ja tutvustab matkajale siinse kandi olulisemaid kultuuri- ja loodusväärtusi. Järgi rahvuspargi reegleid ja käitu vastutustundlikult! Tänasel teekonnal viib metsa matkarada läbi ilusate ja vaiksete rannametsade, kus sügiseti kasvab rikkalikult seeni. Rada jõuab Altjale, maalilisse kalurikülla ning sealt edasi RMK Oandu külastuskeskusesse, kus matkajad saavad tutvuda metsa elupaigatüüpide ning traditsiooniliste metsamajandusviisidega.

Järgmise 9 km ulatuses Oandu ja Võsu vahel langeb metsa matkarada kokku RMK matkarajaga, seega jälgi hoolega rajatähistust. Rada kulgeb ilusal, metsaga kaetud sisemaaluidete alal. Tee ääres võib näha sisselõigetega mände: jälgi kunagistest vaigutamistöödest. Männivaiku saadi sel viisil Balti riikides kuni 1960.‒1970. aastateni. Puude küljes on rohkelt samblikke, mis näitab, et õhk on puhas. Suvel ja sügisel on tee ääres rohkesti mustikaid ja seeni. Pärast Võsu kulgeb metsa matkarada piki ilusat metsast rannapromenaadi Käsmuni. Siin tasub kõndida üks lisakilomeeter Vana-Jüri kivide ja Käsmu poolsaare tipus asuvate ajalooliste paikade juurde.

Sel lõigul kulgeb metsa matkarada üle Juminda poolsaare. Peale Loksat möödub rada 7 km kaugusel nõukogudeaegsest Hara allveelaevabaasist. Selle külastamiseks tuleb teha kahekilomeetrine kõrvalepõige ja osta pilet. Seejärel viib metsa matkarada läbi ilusa metsase ja soise ala. Poolsaare lääneosas kasvab liivaluidetel kõrge ja tihe mets. Teekond jätkub Pedaspealt Tsitre suunas ja möödub vahetult enne Tsitret Põhja-Eesti paekalda klindiastangul olevast Muuksi linnamäest. Lõpp-punkt ‒ Tsitre telkimisala ‒ asub merest 200 m kaugusel.

Pie Tsitres ciema jau vikingu laikā atradusies osta. Mežtakas šī posma pirmie 4 km atrodas Lahemā (Lahemaa) Nacionālā parka teritorijā. Starp Mūksi (Muuksi) un Sorinnas (Soorinna) ciemiem ceļš šķērso ovālu platoveida pauguru – Ziemeļigaunijas glinta pacēlumu, ko klāj ainaviski kadiķu lauki. Pie Pihja (Põhja) ciema taka apmet loku piekrastes mitrājam un aiz Salmistu laivu ostas iznāk jūras krastā. No šejienes ziemeļaustrumos labi redzama 1,3 km attālā Pedasāres (Pedassaar) sala, bet ziemeļaustrumos – mazā Umblu un nedaudz lielākā  Rohusi sala. Pie Valklas pludmales gājējus priecē jauks pludmales restorāns. Hāpses (Haapse) pludmalē ir peldvieta, kur jūra strauji kļūst dziļa.

Mežtaka iziet cauri Vīmsi pussalas mežainākai daļai, kurā izveidotas vairākas aizsargājamas dabas teritorijas. Rohunēmes (Rohuneeme) apkaimē tā šķērso bijušo padomju laiku militāro teritoriju. Šajā dienā Mežtaka iet galvenokārt pa gājēju ietvēm un gar ceļiem, kas caurauž pussalu. Pūnsi ciemā tā pagriežas uz dienvidiem, kur jau pāri Tallinas līča ūdeņiem redzami Tallinas vecpilsētas torņi, augstceltnes un osta ar prāmjiem, kas savieno Tallinu ar Helsinkiem.

Mežtaka iet gar Tallinas līča krastu, kur jau no Pūnsi paveras skaisti skati uz vecpilsētas torņiem, ostu un pilsētas augstceltnēm. Pirms Piritas (Pirita) Mežtaka izlokās pa skaistu priežu mežu un tālāk ved gar jūras krastu pa 2 km garu smilšainu pludmali. Aiz Piritas līdz pat Tallinas ostai Mežtaka aizved pa skaisto pilsētas krasta promenādi, no kuras redzami nozīmīgi pilsētas kultūras un vēstures objekti un baudāmi jūras un ostas skati. Mežtakas finišs atrodas Tallinas ostā, kurai blakus atrodas Tallinas vecpilsēta. Tās apskatei vēlams atlicināt vismaz vienu vai divas atsevišķas dienas.

Sekojot Nemunas loku līkumiem, Mežtaka izmet vairāk kā 20 km garu cilpu Nemunas loku reģionālajā parkā, izvijoties cauri atklātām ainavām un maziem ciemiem ar raksturīgām, dažādos toņos krāsotām koka ēkām. Lielāks meža masīvs ir tikai starp Sipoņu un Puzonys ciemiem, kuram cauri Mežtaka izved pa nelieliem meža ceļiem. Šķērsojusi Vilnius–Marijampolė ceļu (A16), Mežtaka nolaižas nākamajā Nemunas lokā (upes platums šaurākajā vietā – 1,2 km), kur atrodas iecienītais Birštonas kūrorts. Pa B. Sruogos ielas ietvi Mežtaka sasniedz Birštonas tūrisma informācijas centru.

Pirmos 3,5 km Mežtaka ved pa skaistiem mežiem, kas klāj Žemaitijas augstienes paguru nogāzes. Līdz Aukstā kara muzejam tā sakrīt ar Plokštines izziņas taku. No muzeja Mežtaka 5 km garumā seko Plokštinės ceļam, kur izveidots gājēju/veloceliņš un, tuvojoties Plateļu ezeram, nolaižas ezera ieplakā. Pie ceļa Nr. 3202 (Malūno iela) Mežtaka pagriežas pa kreisi uz dienvidaustrumiem un tūlīt pēc 0,3 km seko pagrieziens pa labi uz dienvidiem -  dienvidrietumiem. Pēc aptuveni 0,5 km tā sasniedz Ilgio Ežero ielu. Nākamo 5,5 km garumā Mežtaka apmet plašu loku apkārt Iļģa un Beržoras ezeriem, sasniedzot Beržoras ciemu. Aiz ciema, virzoties pa Plungės ielu pēc 2 km Mežtaka sasniedz Plateļu pilsētas centru un pa Ežero ielu izmet vēl vienu loku līdz pludmalei un Šeireės izziņas takai. Tālāk pa Ežero, Naujoji un Žemaičių Kalvarijos ielām Mežtaka atgriežas pilsētas centrā.

Mežtaka 6 km iet pa Plateliai–Salantai (Nr. 2302) ceļa nomali. Šajā posmā skatam paveras Žemaitijas augstienes rietumdaļas ainavas pāri Piejūras zemienei. Gintališkes ciema centrā Mežtaka pagriežas pa kreisi uz dienvidrietumiem, nonākot uz ceļa Nr. 3216. Pēc 2,4 km tā pagriežas pa labi uz rietumiem, kur šķērso šajā posmā lielāko meža masīvu. Padomju laikā šeit atradās raķešu bāze, par ko liecina ar betona plāksnēm noklātais ceļš. Tālāk Mežtaka īsu brīdi seko Plungė–Salantai ceļam (Nr. 169) un pēc 1,4 km pagriežas pa kreisi. Līdz pat Salantai tā izlokās pa mazu lauku ceļu, bet mazpilsētas centru sasniedz pa Žemaitės un M. Valančiaus ielām. Šī posma sākums atrodas Žemaitijas Nacionālajā parkā, bet finišs – Salantai reģionālajā parkā.

No Salantu mazpilsētas Mežtaka izved pa M. Valančiaus, Padvaralio un Ilgoji ielām. 100 m pirms ceļa Nr. 169 Mežtaka pagriežas pa kreisi uz lauku ceļa, pēc 3,5 km sasniedz Erlos ielu un pagriežas pa kreisi uz rietumiem. Pēc 0,4 km tā pagriežas pa labi uz ziemeļiem un sasniedz Šatramiņu ciemu. Šatramiņos tā pagriežas pa labi – uz dienvidrietumiem, pēc 2,9 km šķērso Salantai–Skuodas ceļu (Nr. 169) un Šaukļu ciemā pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem, pēc 3,8 km sasniedzot posma galamērķi – Mosēdi. Posma lielākā daļa, izņemot Šatramiņu apkaimi, ietilpst Salantu reģionālajā parkā.

Lietuvas–Latvijas robežu dabā iezīmē Apšes upe, kuru Mežtaka šķērso, pa Skuodas–Priekules ceļa (P114) tiltu ienākot Latvijā. Mežtaka sākotnēji vijas gar ceļa malu, bet pēc 1,7 km nogriežas uz grantēta ceļa Kalētu virzienā. Sākot no Ozolu ciema apkaimes, skatam paveras Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma skaistās un plašās ainavas. Ozolos 0,5 km Mežtaka seko ceļam V1217, tad pagriežas pa kreisi un pēc 2 km sasniedz Bārtas–Kalētu–Gramzdas ceļu (V1218), kas aizved līdz posma galamērķim Gramzdā.

Aiz Gramzdas Mežtaka pa mazām taciņām izlīkumo gar smilšu un grants karjeriem, un pa taisnu ceļu cauri lauksaimniecības ainavai virzās uz ziemeļaustrumiem. Pie Lejasbunču mājām tā pagriežas uz Mazgramzdu. Pirms Mazgramzdas Mežtaka šķērso dziļo un ēnaino Ruņupes ieleju. Aiz Mazgramzdas tā virzās līdztekus Gramzdas–Priekules ceļam (P 114), no kura paveras skaistas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma ainavas. Šķērsojusi šo ceļu, tā virzās gar bijušo lidlauku, šķērso Priekules–Purmsātu–Kalēju ceļu (V 1211) un izmet loku cauri nelielam meža pudurim. Gar līkumainās Virgas upītes krastiem Mežtaka izved cauri meža parkam “Priekules Priediens”, no kura redzams šī posma galamērķis.

Маршрут Лесной тропы улочками Атмодас и Елгава проходит через Айзпуте, за прудом Лажа сворачивает вправо и большой дугой приближается к парку поместья Казданга с южной стороны. Маленькими тропками вдоль озера Дзирнаву ведёт по парку вокруг строений поместья и пруда Зену, 0,7 км проходит дорогой Казданга - Цилду (V1200) и сворачивает вправо на дорогу Снепеле – Казданга (V1296). К усадьбе «Земтури» лесная тропа понемногу поднимается на Бандавские холмы Западно – Куршской возвышенности, откуда открывается красивейший вид окрестностей. Это место находится на высоте 81 м над уровнем моря. От усадьбы 12 км маршрута пролегают через малонаселённые лесистые места, и лишь последние 3 км выводят на открытую местность и фермерские земли, пока не дойдут до Снепеле.

Лесная тропа ведёт по главной улице Снепеле к дороге V1294 и через 0,3 км перед озером Кепшу сворачивает вправо на деревенскую дорогу. По этой дороге маршрут достигает Слипинциемса, перед этим пересекая плотину Спринцупе, и проходит вдоль пруда. Далее маршрут поворачивает по направлению к Пелчи, где петляет вдоль Дамбовых прудов, ведет к дороге Кулдига – Пелчи (V1293) и продолжается через сады Кулдиги «Курземите» и «Румба», до реки Вента и Кулдигской объездной дороги. Этап маршрута длиной 2,4 км от объездной дороги до Старинного кирпичного моста ведёт по красивой прибрежной тропе реки Венты, где во влажных местах и через ручьи проложены деревянные мостки.

За старинным кирпичным мостом через Венту Лесная тропа ненадолго проходит по правому берегу реки, по ул. Краста и по дороге Ветклиника-Палея, затем пересекает Калнмуйжский лес, Риежупе и дальше до Мазренды тянется широкими лесными дорогами Ренды. Рельеф здесь ровный, поскольку отрезок пути пролегает по Пьевентской равнине Куршской низменности. В Мазренде маршрут проходит через песчано-гравийный карьер и по ул. Кулдигас ведёт в центр Ренды. Весь маршрут проходит по территории природного заповедника долины реки Вента и природного парка Риежупе.

Лесная тропа проходит по левому берегу Абавы – по ул. Кр.Барона. Далее, переходя в небольшую тропку, она петляет через луга и леса долины старого русла Абавы, пока не достигает холма, называемого Шведской шапкой. За ним небольшая тропа ведёт к дороге Плости - Пуцес (V1471), пересекает Амулу и у Калнмуйжа поднимается на вершину старого русла Абавы, где продолжается 6 км до парка поместья Айздзире. В северном направлении маршрут протяженностью 1 км петляет по долине старого русла Абавы, откуда открываются одни из самых красивых видов на эту долину. Старое русло Абавы в этом месте достигает 40 метровой глубины. За Звейниекским мостом маршрут поднимается по северному берегу старого русла, где растут виноградники. Далее за лесом пересекает дорогу Кандава – Ренда (Р130) и по ул. Сабиле доходит до Кандавы. Улицы этого живописного городка - Лауку, Озола, Зилу, Сабилес и Пилс ведут к Рыцарскому городищу. Маршрут всё время петляет по старому руслу реки Абава. 

Пройдя по улице Елгава старый каменный мост через реку Абава, Лесная тропа по улице Дайгоне и далее 5 км по гравию ведёт к деревеньке Дайгоне. Далее дорогой Дзикални – Пуре (V1464) спускается в долину старого русла реки Абава. За мостом через реку маршрут сворачивает вправо и малой тропинкой доходит до Пуре. Обойдя поместье Пуре по улице Земеню и по дороге Пуре – Яунсати (C004), 5 км он идёт до деревни Цалциема. В окрестностях добывается песок и гравий. В Цалциеме лесная тропа сворачивает влево на небольшую дорогу из гравия и через 3,5 км соединяется с дорогой Яунмокас - Яунсати (V1444). Ещё через 3 км маршрут пересекает шоссе Рига - Вентспилс и небольшими, окруженными деревьями дорогами достигает замка Яунмокас. Приближаясь к нему со стороны Яунсати, открывается красивый ландшафт, где волнистую равнину Восточной Курши - Спарни сменяет возвышенность Ванеми.

Окрестности замка Яунмоку восхищают пейзажем холмогорья Ванема на Восточно-Куршской возвышенности. Лесная тропа спускается к водяной мельнице Беро. Маршрут продолжается примерно 3 км до Вецмоку и 50 м за ним, открывая красивый пейзаж и широкую долину Слоцене на юге. За аллеей поместья Вецмоку маршрут пересекает дорогу Тукумс–Лаздас (V1442), проходит через несколько односемейных усадебных хозяйств и по прямой лесной дороге ведёт на юго-восток вдоль озера Секлис, к которому можно подойти по небольшим тропинкам. Лесными тропами маршрут проходит по деревyшке Свейкули и возле кладбища Озолиню достигает дороги Тукумс–Кестерциемс–Колка (P131), где начинается город Тукумс. Улицами Раудас, Курземес Межа и Мелнезера маршрут приводит к горе Саулескалнс.

После пересечения территории с несколькими усадьбами, извилистая Лесная тропа проходит через красивые хвойные леса и еще 6,5 км по Чаукциемсу, пока не сворачивает к Зеленой дюне. Дальше идет по обочине дороги Антинциемс - Смарде. Местность ровная, так как маршрут пролегает по равнине Энгуре в прибрежной низменности. С Зеленой дюны открывается широкий вид на болото Заля (Зеленое) и Ведьмино болото. Небольшая извилистая лесная тропа проходит по нижней части дюны и в двух местах пересекает болото по деревянным мосткам. В Кемери маршрут пролегает по улицам партизану, Робежу, А. Упиша, Катедралес и E.Дарзина через информационный центр национального парка «Meža māja“ и Вершупите, в которую втекают воды серных источников. Маршрут пересекает улицу Туристу и дальше идет по дороге Дуну до озера Слокас. Дальше Лесная тропа доходит до болотистого леска Вершупите - одной из самых лучших сред обитания влажных лесов во всем Курземе. Возле озера Мелнэзерс маршрут сворачивает в сторону старой Кемерской дороги и через 2 км достигает Бигаунциемса. За трассой Слока-Талси (P128) маршрут Лесной тропы доходит до Рижского залива и соединяется с маршрутом тропы Балтийского взморья (E9). Весь этап пути Лесная тропа проходит через Кемерский национальный парк (КНП).

Bigauņciemsi külast paistab kogu Jūrmala rannik justkui peopesal. Päeva esimene pool möödub Ķemeri rahvuspargi territooriumil. Jaunkemeri ja Dubulti vahelisel lõigul on võimalik kõndida Liivi lahe kõige laiemal liivarannal. Rada viib läbi Jūrmala ajaloolise kuurordi, mis on Läti pikim linn. Tasub arvestada, et ilusatel suvepäevadel on Jūrmala rannas väga palju rahvast.

Ranniku matkaraja lõigul Dubulti ja Lielupe vahel paikneb Liivi lahe kõige laiem liivarand – oma lugematute rannakohvikute ja puhkamisvõimalustega on see Jūrmala kuurortlinna suurim väärtus ja tõmbenumber. Rannaäärsetes luitemetsades on tihe rajavõrgustik, mis sobib hästi jalutamiseks ja kepikõnni harrastamiseks. Lielupe ranna ja Jūrmala vabaõhumuuseumi vaheline matkaraja lõik kulgeb Ragakāpa looduspargi territooriumil. Buldurisse saab mugavalt tagasi kõndida mööda Bulduri avenüüd või 5. liini.

Ranniku matkaraja lõik kulgeb Jūrmalast läbi metsaste alade Riia suunas. Pärast Lielupe jõe silda lookleb rada läbi puithoonestusega Priedaine linnaosa, piki Lielupe jõe paremkallast ja keerab Bolderāja luite lõunaosa suunas. Põigates läbi Kleistu metsa ja kulgedes paralleelselt Lāčupe kalmistuga jätkub matkarada ajaloolises Pārdaugava linnaosas – mööda Buļļi ja Daugavgrīva tänavaid ning läbides Dzegužkalnsi. Möödudes Zunda kanalist ja Āgenskalnsi lahest jõuab matkaja Daugava jõeni, ületab vana kivisilla ja on matkapäeva lõpuks jõudnud Riia raekoja platsile.