Mežtaka - Ar bērniem

Šķērsojusi apvidu ar dažām viensētām, Mežtaka izlīkumo cauri skaistiem skujkoku mežiem un tālākos 6,5 km gar Čaukciemu līdz pat pagriezienam uz Zaļo kāpu ved pa Antiņciema–Smārdes ceļa malu. Apkaime ir līdzena, jo posms ietilpst Piejūras zemienes Engures līdzenumā. No Zaļās kāpas paveras plaši skati uz Zaļo un Raganu purvu. Nelielais meža ceļš izlokās gar kāpas apakšējo daļu un divās vietās purvu šķērso pa koka laipām. Ķemeros Mežtaka virzās gar Partizānu, Robežu, A. Upīša, Katedrāles un E. Dārziņa ielām, gar Meža māju un Vēršupīti, kurā ieplūst sēravotu ūdeņi. Šķērsojot Tūristu ielu, tā turpinās pa Dūņu ceļu līdz Slokas ezeram.  Tālāk Mežtaka šķērso Vēršupītes dumbrājus, kas ir vieni no izcilākajiem mitro mežu biotopiem visā Mežtakas Kurzemes daļā. Pie Melnezera tā pagriežas uz Vecā Ķemeru ceļa un pēc 2 km nonāk Bigauņciemā. Aiz Talsu šosejas (P128) Mežtaka sasniedz Rīgas jūras līča krastu un savienojas ar Jūrtaku. Mežtaka visā posma garumā ved cauri Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP).

Pa Melnezera ielu Mežtaka pamet Tukumu. Līdz pat Milzkalnei tā vijas cauri skaistiem mežiem, izņemot īsu posmu gar Jaunūdru ceļu. Mežtaka met lokus augšup un lejup pa Raudas paugurmasīva stāvo pauguru mugurām. Viens no augstākajiem punktiem ir Milzkalns, 113 m vjl. Šķērsojusi Tukuma–Milzkalnes–Smārdes ceļu (V1446), Mežtaka izved cauri Šlokenbekas muižai, šķērso Slocenes upīti, apmet loku Bērzājiem un tālāk gar Slocenes kreiso krastu aizlokās cauri skaistajiem mežiem līdz Kārniņu kapiem Tukuma–Milzkalnes–Smārdes ceļa malā. No šejienes Valguma ezers, kura apkaimē atrodas naktsmītnes, ir aptuveni 2,5 km attālumā. Aiz Bērzājiem sākas Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP).

Mežtaka turpinās pa Abavas kreiso krastu – Kr. Barona ielu. Tālāk kā maza taciņa tā šķērso Abavas senlejas pļavas un mežu pudurus, līdz sasniedz pakalnu, ko sauc par Zviedru cepuri. Aiz Zviedru cepures pa mazu lauku ceļu Mežtaka virzās līdz Plostu–Pūces ceļam (V1471), šķērso Amulu un pie Kalnmuižas uzvijas augšup Abavas senlejā, pa kuru nākamos 6 km ved līdz Aizdzires muižas parkam. Vēl 1 km ziemeļu virzienā, un Mežtaka šķērso Abavas senleju visā platumā, atklādama vienus no skaistākajiem senlejas skatiem. Abavas senlejas dziļums šajā vietā ir ap 40 m. Aiz Zvejnieku tilta Mežtaka paceļas senlejas ziemeļu nogāzē, kur sastādīti vīnogu dārzi. Izlīkumojot cauri mežam, tā šķērso Kandavas–Rendas ceļu (P130) un tālāk pa Sabiles ielu sasniedz Kandavu. Pa šīs ainaviskās mazpilsētas Lauku, Ozolu, Zīļu, Sabiles un Pils ielām Mežtaka nonāk līdz Bruņinieku pilskalnam. Visā posma garumā Mežtaka vijas cauri dabas parkam “Abavas senleja”.

Mežtaka pa Atmodas un Jelgavas ielām izlīkumo cauri Aizputei, aiz Lažas ūdenskrātuves pagriežas pa labi un ar lielu loku pietuvojas Kazdangas muižas parkam no dienvidu puses. Pa mazām taciņām un gar Dzirnavu ezeru tā izved cauri muižas parkam, apkārt muižai un Zēnu dīķim, 0,7 km turpinās pa Kazdangas–Cildu ceļu (V1200) un tad pagriežas pa labi uz Snēpeles–Kazdangas (V1296) ceļa. Līdz lauku mājai “Zemturi” Mežtaka pamazām paceļas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, atklādama skaistus skatus abos virzienos. Reljefa augstums šeit maksimāli sasniedz ap 81 m vjl. No “Zemturiem” Mežtaka aptuveni 12 km ved caur mazapdzīvotu mežu masīvu un tikai pēdējos 3 km atkal iznāk klajākā apvidū ar lauksaimniecības zemēm un viensētām, sasniedzot Snēpeli.

Aiz Biržuvēniem Mežtaka turpmāko 3 km garumā šķērso Biržuvēnu mežu. 1 km līdz Rudupiai ciemam tā seko Luokė–Viešvėnai ceļam (Nr. 4605), līdz pagriežas pa labi uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem. Turpmākos 11 km tā virzās pa lauksaimniecības apvidu, līdz izved Raiņu ciemā. No Raiņiem Mežtaka sākumā kā no ceļa atdalīta josla un pēc tam kā gājēju/veloceliņš aptuveni 3 km garumā turpinās līdz Telšiem, kur iegriežas Kauno ielā un pa to nonāk līdz Masča ezera krastam. Tālāk tā izlokās cauri parkam, no Zakso kalna atklādama skaistus skatus uz Masča ezera panorāmu. Apmetusi loku nelielam Masča ezera līcim, Mežtaka sasniedz šī posma galamērķi.

No Kauņas jūras reģionālā parka apmeklētāju centra Mežtaka ved cauri Rokai mežam un pa Miškininkų, Kelmyno, Muraškinės, Žarstos, Garšvės un Rokelių ielām apmet loku Kauņas priekšpilsētai, šķērso Marijampolė ceļu (Nr. 139) un tālāk dodas Balčkalnio ielas virzienā uz Panemunes rajonu. Pie Kauņas Tehniskās universitātes inženierijas vidusskolas stadiona tā nolaižas līdz Vaidoto ielai, pa ietvi tālāk virzās līdz Baterijos šosejai, kur pagriežas pa kreisi. Apmēram trešdaļu no Kauņas pilsētas platības aizņem parki un citas dabas teritorijas. Mežtaka pilsētu šķērso cauri tās zaļākajām daļām. Aptuveni 2,5 km garumā Mežtaka ved cauri Panemunes silam, kurā ir blīvs taku tīkls, atpūtas vietas un pludmale. Mežtaka pa Trīs jaunavu tiltu šķērso Nemunas upi, tālāk ved cauri Gričiupis dzīvojamam rajonam, virzās gar Kauņas ZOO, šķērso plašo Ozolu parku un aiz Lietuvas Sporta universitātes izved cauri Vītauta parkam. Pa parka kāpnēm tā nolaižas līdz Laisvės alejas sākumam un turpinās līdz posma galamērķim Kauņas centrā.

SVARĪGS. Kauņas pilsētu šķērsojošajos posmos marķējuma nav.

Mežtaka iet gar Tallinas līča krastu, kur jau no Pūnsi paveras skaisti skati uz vecpilsētas torņiem, ostu un pilsētas augstceltnēm. Pirms Piritas (Pirita) Mežtaka izlokās pa skaistu priežu mežu un tālāk ved gar jūras krastu pa 2 km garu smilšainu pludmali. Aiz Piritas līdz pat Tallinas ostai Mežtaka aizved pa skaisto pilsētas krasta promenādi, no kuras redzami nozīmīgi pilsētas kultūras un vēstures objekti un baudāmi jūras un ostas skati. Mežtakas finišs atrodas Tallinas ostā, kurai blakus atrodas Tallinas vecpilsēta. Tās apskatei vēlams atlicināt vismaz vienu vai divas atsevišķas dienas.

Mežtaka ved cauri plašajiem Setu zemes jeb Setomā (Setomaa) mežiem, gar purvu malām un cauri virsājiem, kas septembrī iegūst pasakaini violetus krāsu toņus. Šis ir mazapdzīvots apvidus, kur gājējs sajutīs ciešu saikni ar savvaļas dabu. Pie Ersavas (Õrsava) ezera Mežtaka šķērso gājēju tiltiņus, apmetot loku ezeram, līdz nonāk Verskas centrā. Arī šajā posmā ir iespēja izbaudīt Setu zemes tradīcijas, ēdienu un dzērienus.

Mežtakas sākums šajā posmā sakrīt ar Gaujas dabas taku, kas ved gar pašu upes krastu. Mežtaka divās vietās (pirms Sedas pagrieziena un Kaučiem) šķērso A3 ceļu (uzmanīgi!) un turpinās pa maziem meža ceļiem, gar smilšu-grants karjeru, bet pie Oliņu pagrieziena izved uz grantēta ceļa. Pēc 3,5 km gājuma pa to atkal jāpagriežas pa labi, un turpmākais maršruts līdz Spicu tiltam ved pa maziem un nomaļiem meža ceļiem, kur aiz t. s. Zemās salas atrodas viens no skaistākajiem aizsargājamo ainavu apvidus „Ziemeļgauja” skatiem. Posma galapunktā, kur ceļš P24 šķērso Spicu tiltu, ir izveidota atpūtas vieta un ūdenstūristu apmetne.

No „Caunītēm” Mežtaka ved pa skaistiem priežu siliem un mētrājiem, pāri vai apkārt pakalniem un nogāzēm. No Sietiņieža paveras viens no skaistākajiem Gaujas skatiem, un te ir vērts izstaigāt Sietiņieža dabas taku. Tālākais maršruts līdz pat Valmieras pievārtei ved pa mežiem, garām nelielām viensētām. Aiz Valmieras apvedceļa Mežtaka ved pa pilsētas ietvēm, bet pēdējo posmu no tautā iesauktā „Dzelzīša” (bijušā šaursliežu dzelzceļa tilta) līdz pat Cēsu ielai – pa mazām Gaujas krasta koku ieskautām takām un ceļmalu.