75. posms. Šaukėnai – Gaulėnai. Žemaitijas etnogrāfiskais regions.

1989. g. jaunuzcelta ķieģeļu baznīca, kas aizstāj bijušo koka baznīcu. Baznīcas pagalmu ieskauj žogs ar barokāliem vārtiem, kapsētā ir zvanu tornis, kas saglabājies kopš 18. gs.

Rakstiskos avotos minēts jau 15. gs. Kādu laiku šeit atradās lauksaimniecības skola, vēlāk Šaukēnu tuberkulozes sanatorija un pēc kāda laika – psihiatriskā slimnīca. Lielākā parka daļa atrodas ārpus slimnīcas teritorijas, ar jauktu plānojumu ar dominējošajiem ainavu parka elementiem.

Upe Lietuvā un Latvijā. Viena no lielākajām upēm, kas tek caur Lietuvas teritoriju – trešā garākā upe Lietuvā aiz Nemunas un Neres.

Ejot pa ceļu Užventis – Ramučiai var redzēt Beržēnu muižu. 19. gs. 2. pusē celtā muižas ēka piederēja grāfiem Čapskiem. Savulaik greznā muiža ar neogotikas stila ēku mūsdienās ir pamesta. Nav piemērota apmeklēšanai.

Izstādīti arheoloģiskie materiāli no pašiem senākajiem laikiem (neolīta), kā arī vēlākiem laikiem, atgādinot par Šatrijas, Gaulēnu, Maudžoru, Lokes rajonu vēsturiskajām liecībām, tel.: +370 68249806 (zvaniet iepriekš).