Dižjūra.

13. posms. Miķeļtornis - Sīkrags.

SEE Vērts redzēt

Ciems izvietojies abos Irbes (Dižirve, Īra) upes krastos («jūrspuse» un «zemspuse») apm. 6 km garumā pie tās ietekas jūrā. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju un vairāk kā 70 māju. Ciemam cauri brauca mazbānītis, kas nodrošināja satiksmi ar apriņķa centru Ventspili, Dundagu un Stendi, un tālāk ar Rīgu.  Irbes grīvā atradusies seno lībiešu jūras braucēju osta. Šodien tik klusā jūrmala ar 10 mājām 19. gs. beigās bijusi aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs.

Gājēju tilts škērso Ķikanu vietā, kur savulaik gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Ventspils - Mazirbe - Stende jeb kā vietējie saka – mazbānīša stiga. Dzelzceļš kalpoja līdz pat 1963. gadam. Ar velosipēdu vai kājām pa stigu un zemes ceļu var nokļūt līdz pat tiltam pār Irbes upi uz Ventspils – Kolkas ceļa.

Viena no vecākajām lībiešu apmetnēm, kas dokumentos minēta jau 1387. gadā. 17. gs. te izveidojās viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemes piekrastē. Sīkrags tolaik bija lielāks ciems nekā Mazirbe. Pastāv uzskats, ka Irbes draudzes pirmā baznīca atradusies Sīkragā un tā celta 17. gs. otrajā pusē. Sīkraga vecā kapsēta, kas veidojusies pakalnā blakus senās baznīcas vietai, ciema vidū redzama vēl mūsdienās.

Latvijas brīvvalsts laikā Sīkrags bija viens no rosīgākajiem lībiešu zvejniekciemiem, kurā aktīvi zvejoja kādi 60 zvejnieki. Ciemā bija spēcīgas lībiešu valodas pozīcijas. No 193 Sīkraga iedzīvotājiem 85 bija lībieši (44%). Gandrīz visās lībiešu ģimenēs lībiešu valoda vēl bija galvenā saziņas valoda. 1922. gadā te izveidojās pirmais lībiešu koris. Sīkragā dzimuši un auguši nozīmīgi lībiešu kultūras darbinieki — mūziķe un diriģente Hilda Grīva (1910–1984), lībiešu valodas kopējs, teicējs un dzejnieks Pēteris Dambergs (1909–1987), grafiķe Baiba Damberga (dz. 1957). 

Sīkragam valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss ir vēl kopš 1983. gada. Aizsardzības zona ietver seno ciema centru ar Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilāsidāmi, Vīnamegu, Baznīckalnu un Vecvalku (Ķirškalnu) mājām. Mūsdienās ciems atdzīvojas tikai vasarās. Ziemas periodā Sīkragā pastāvīgi dzīvo tikai dažas ģimenes.