38. posms. Aseri - Mahu. Ziemeļigaunijas piekraste.

Viru-Nigulā atrodas 13. gadsimtā celtā Svētās Marijas kapela (kas tiek saukta arī par Kara Marijas baznīcas pilsdrupām).

Tiek uzskatīts, ka kapela tika uzcelta, lai atzīmētu uzvaru pār krieviem 1268. gadā, Livonijas ordeņa un krievu kaujā. Pēc luterāņu reformācijas kapela netika uzturēta un kļuva par vietējo iedzīvotāju māņticības objektu, kas 17. gadsimta vidū izraisīja daļēju nojaukšanu un tai sekojošu sabrukšanu.  Uz šodienu ir saglabājušās bijušās kapelas gala sienas. Kapela ir unikāla, jo atšķiras no tajā pašā laika posmā celtajām ēkām ar austrumniecisko būvniecības stilu. 

Noderīga informācija: kapela ir vecākā zināmā sakrālā akmens celtne Viru apgabalā.

Viru-Nigulas Svētā Nikolaja baznīca, kas tika pabeigta 13.gs. otrajā pusē, ir viena no vecākajām Viru apriņķa mūra baznīcām.

Baznīcas kapsētā jūs varat redzēt daudz savdabīgu saules krustu un piemiņas zīmju par piemiņu tiem, kas tika izsūtīti uz Sibīriju.

Labi zināt: Svētais Nikolajs ir  jūrnieku, svētceļotāju un tirgotāju sargeņģelis.

Pirmās liecības par Viru-Nigulas tuvumā esošo Vastas muižu atrodamas 1398. gadā. Muižas kungu māja visticamāk būvēta ap 1770. gadu, Karla Ludviga fon Rittera laikā. Pirms 1919. gada atsavināšanas muiža piederēja Reinholdam fon Vinkleram. Kopš 1998. gada muižā notiek atjaunošanas darbi, un pašlaik muižā darbojas Vastas skola. No ārpuses muiža pieejama apskatei katru dienu, bet vasarās, muižu spēles Aizmirstās muižas ietvaros apmeklētājiem vērtas arī muižas centrālās ēkas durvis.
Interesanti zināt: Uz muižas kompleksa centrālo daļu vedošā ceļa malā atrodas valdnieka māja, kurā 1833. gadā kāzas ar vācieti Mariju Elizabeti Sedleri svinēja tautas eposa "Kalevipoeg" (Kaleva dēls) radītājs Fridrihs Reinholds Kreitsvalds.