SEELielirbe

Küla paikneb Irbe (tuntud ka kui Dižirve, Īra) jõe mõlemal kaldal (merepool ja rannapool) u 6 km pikkuselt jõe suudmest. 1939. a. oli külas ligi 300 elanikku ja enam kui 70 maja. Külast läks läbi kitsarööpmeline raudtee, mis tagas ühenduse piirkonnakeskuse Ventspilsi, Dundaga ja Stendega ning sealt edasi Riiaga.       Irbe jõe suudmealal paiknes vanade liivi meresõitjate sadam. Tänapäeval nii vaikne, 10 majaga rannaküla oli 19. sajandi lõpus aktiivne puitmaterjali müügi- ja transpordikeskus.

Lielirbe.png

Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu.