Žemaitijas etnogrāfiskais regions.
81. posms. Plinkšės – Žemaičių Kalvarija.
Ejot pa atklātām ainavām – ganībām, zālājiem un pļavām, pavasarī noteikti dzirdēsiet lauku cīruli Alauda arvensis (lietuviski – dirvinis vieversys). Latvijā un Lietuvā šis putns ir parasts ligzdotājs, kas ziemā migrē uz Eiropas dienvidrietumiem. Cīrulis baltu tautu folklorā bieži minēts tā skaistās dziesmas dēļ. Visbiežāk tas dzied, plivinoties uz vietas gaisā, ap 50–100 m augstumā. Cīrulis barojas no sīkiem bezmugurkaulniekiem, t.sk., kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī augiem un to sēklām. Tas ligzdo uz zemes, izveidojot nelielu, labi nomaskētu iedobi, kurā parasti iedēj 3–4 gaišas, pelēkdzeltenas, tumši brūniem plankumiem klātas olas. Gadā vienam pārim var būt 2–3 perējumi. Par cāļiem rūpējas abi vecāki.