Mežtaka - Peipuss
Peipusa piekraste
ZVEJNIEKU CIEMI UN SĪPOLU CEĻŠ
Ristipalo – Kuremē (Kuremäe): 255 km, 22. –33. diena
Peipusa ezers ir tik liels, ka atgādina jūru. Mežtaka iet gar ezera krastiem, cauri ciemiem, kurus citu ar citu savieno garas ielas. To malās atrodas krāsainu koka namiņu rindas. Ciemos jaušama pareizticīgo kultūras ietekme. Kopš Krievijas impērijas cara Nikolaja laikiem te ir tradīcija audzēt sīpolus. Ielas malās cilvēki pārdod pašaudzētu sīpolu virtenes. Veikaliņos un restorāniņos var nopirkt Peipusa ezera zivis un nobaudīt zivju ēdienus. Peipusa ziemeļu krastā Mežtaka divas dienas ved pa smilšainu liedagu.
Spilgtākie iespaidi: Peipuss – ceturtais lielākais ezers Eiropā, Kavastu prāmis – vienīgais prāmis Baltijā, ko darbina ar cilvēka roku spēku, Emajē (Emajõe) mitrājs ar koka laipu taku, Varnja, Kolkja, Kallaste, Mustvē – vecticībnieku ciemi, kuros tradicionāli audzē sīpolus, Peipusa ezera zvejniecības tradīcijas un zivju restorāni, Alatskivi pils, Kallastes smilšakmens atsegumi, Peipusa bākas, Avinurmes rokdarbu centrs, Smilšainais liedags Peipusa ziemeļu krastā, Alutaguses Nacionālais parks – viens no Igaunijas mežainākajiem un purvainākajiem apvidiem, Kuremē klosteris – slavena svētceļojumu vieta.
22. posms. Ristipalo – Mehikorma (Mehikoorma).
Cauri Peipusa polderu pļavām
Gandrīz pusi no maršruta posma Mežtaka iet pa taisnajiem Peipusa ezera (Peipsi järv) zemienes polderu ceļiem. Polderi veidoti, lai apkaimes zemes pasargātu no applūšanas pavasara palos. Līdzenās polderu pļavas izmanto lauksaimniecībā un lopu ganīšanā. Posmā no Nahas (Naha) līdz Mehikormai Mežtaka iet gar Repinas (Räpina)–Mehikormas autoceļa malu. Pie Mehikormas bākas vērojamas skaistas Lemmijerva (Lämmijärv) ezera ainavas. Šis ezers ir sašaurinājums starp Pleskavas (Pihkva) un Peipusa ezeriem. Otrpus Lemmijervam (1,7 km) ir redzama Krievija.
23. posms. Mehikorma (Mehikoorma) – Lēniste (Lääniste).
Apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam
Posms pilnībā attaisno Mežtakas nosaukumu, jo trīs dienas jāiet apkārt vienam no lielākajiem Igaunijas mitrājiem – Emajē-Sūrso mitrājam, kura apkārtni klāj plaši mežu apgabali. Vienīgā apdzīvotā vieta starp Jēpera (Jõepera) un Ahjas (Ahja) upi ir mežu ieskautā Jervselja (Järvselja). Reljefs ir līdzens, jo Mežtaka joprojām ved pa Peipusa (Peipsi) zemieni. Galapunkts atrodas pie Ahjas upes, kuras vidustece pazīstama ar ainaviskajiem devona perioda smilšakmens atsegumiem un iecienītu laivu maršrutu.
24. posms. Lēniste (Lääniste) – Kavastu.
Pāri Emajegi (Emajõgi) ar vienīgo Igaunijas pārceltuvi
Lielākā šī Mežtakas posma daļa ved cauri neapdzīvotam mežu apgabalam, kas izvietojies rietumos no Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrāja, kura aizsardzībai izveidots dabas liegums Peipsivēre (Peipsiveere). Pie Kastres (Kastre) ciema Mežtaka atgriežas “civilizācijā” un gājēji, šķērsojot Emajegi upi ar vietējā pārcēlāja palīdzību, nonāk Kavastu ciemā. 3,5 km attālumā no Kavastu atrodas Peipsivēres Apmeklētāju centrs un dabas taka.
25. posms. Kavastu – Varnja.
Ceļā uz Varnjas vecticībnieku ciemu
Mežtaka jau trešo dienu met lielu loku apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam (ietilpst dabas liegumā Peipsivēre (Peipsiveere)). Iešanai interesantākā ir šī posma daļa starp Vanausaija (Vanaussaia) un Varnju, kur Mežtaka iet pa maziem lauku ceļiem. Pirms Varnjas tā sasniedz Peipusa ezera (Peipsi järv) krastu, kur beidzot var apjaust ezera lielumu. Tālāk no Varnjas līdz Remniku seko nedēļu ilgs gājiens gar Peipusa piekrasti un tā tuvāko apkārtni, kura laikā gājējs iepazīst Austrumigaunijas tradicionālo kultūru – sīpolu audzēšanu un zvejniecību, kulināro mantojumu, amatniecību un vecticībnieku reliģiskās tradīcijas.
26. posms. Varnja – Alatskivi.
Ciemos pie Peipusa sīpolu audzētājiem
Ainavisks un tradīcijām bagāts Mežtakas posms, kura simbols ir sīpoli. Tie šajā reģionā nonāca līdz ar vecticībniekiem 17. gadsimtā. Par šejienes vizītkarti ir kļuvušas kundzes un kungi, kas ceļmalās pārdod pašdarinātas pašu audzēto sīpolu virtenes. 24 kilometrus garajā Varnjas (Varnja) – Kallastes (Kallaste) posmā Peipusa (Peipsi järv) ciemus apvieno “Sīpolu ceļš”. Ceļotājus priecē dažādās krāsās izkrāsotas koka dzīvojamās ēkas, nelieli zivju veikaliņi un restorāns, kurā var nobaudīt no patvāra ielietu tēju, ievērojot vecticībnieku tējas dzeršanas tradīcijas. Visa gada garumā var nobaudīt Peipusa repšus (igauniski – rääbis).
27. posms. Alatskivi – Rannameiza (Rannamõisa).
Kūpinātas zivis un sīpolu pīrāgs – Peipusa kulinārais mantojums
Alatskivi ir lieliska vieta, kur nobaudīt Peipusa tradicionālos ēdienus, arī slaveno sīpolu pīrāgu. Aiz Alatskivi Mežtaka stiepjas pa reljefa pacēlumu, no kura paveras skaisti skati uz Peipusu (Peipsi järv), bet pie Kallastes (Kallaste) nolaižas līdz ezera krastam. Kallastē ir vērts uzmeklēt vietējo zivju restorānu un veikaliņu un nobaudīt kūpinātus Peipusa repšus (igauniski – rääbis) un zandartus. Mežtakas posma pēdējā trešdaļa iet gar ceļa malu, no kurienes atkal vērojami skaisti skati uz ezeru.
28. posms. Rannameiza (Rannamõisa) – Mustvē (Mustvee).
Cauri krāsainajiem Peipusa ciemiem uz Mustvē
Sīpoli, zivis, kilometriem gari ciemi, kur ēkas izvietojušās gar galveno ielu, izrotāti vecticībnieku dievnami, mazas ostiņas ar zvejnieku laivām un koka dzīvojamie namiņi – katrs savā krāsā! Kafejnīcas, veikaliņi un skats uz Peipusu (Peipsi järv), kas atgādina jūru, nevis ezeru. Tāda ir šī Mežtakas posma vizītkarte. 8 kilometru garumā no Kasepē (Kasepää) līdz Mustvē Mežtaka iet cauri mazajiem piekrastes ciemiem, piedāvājot patīkamu pārmaiņu tiem, kas jau gājuši ilgāku laiku pirms tam.
29. posms. Mustvē (Mustvee) – Avinurme.
Pa bijušo Sondas–Mustvē šaursliežu dzelzceļa līniju
Pametusi Mustvē promenādi un pludmali, Mežtaka izlīkumo cauri pilsētai un tālāk 16 km garumā ved pa bijušo Sondas–Mustvē šaursliežu dzelzceļa līniju, kuras vietā ir izveidots grants seguma ceļš – taisns kā bulta, kas savieno Mustvē ar Avinurmi. Informatīvi stendi gar bijušā dzelzceļa malām vēsta par kādreizējām apdzīvotajām vietām, kur tagad šalko mežs vai izcirtumi, kuros atkal ieaudzēs mežu.
30. posms. Avinurme – Lohusū (Lohusuu).
Ciemos pie amatniekiem Avinurmē
Pirms tālākā ceļojuma pa Mežtaku vērts apmeklēt Avinurmes koku klēti, kurā atrodas Igaunijā bagātākā pinumu izvēle un meistardarbnīcas. Te piedāvā grozu pīšanu, filcēšanu, maizes cepšanu, sveču liešanu u. c. Līdz pat Separas (Separa) ciemam Mežtaka iet cauri lielam mežu masīvam, kas vasaras otrā pusē ir bagāts ar mellenēm, zilenēm un sēnēm.
31. posms. Lohusū (Lohusuu) – Kuru.
Cauri sēņu un ogu mežiem Peipusa ziemeļkrastā
Šī Mežtakas posma pirmā puse ved pa skaistiem skujkoku mežiem, īpaši Jerveveljas (Järvevälja) aizsargājamo ainavu apvidū, kur taku no ziemeļiem ietver skaistas kāpas, bet no dienvidiem – augstais purvs. Rannapungerjā (Rannapungerja) vērts piestāt pie kioska un nopirkt kūpinātās zivis – Peipusa repšus (igauniski – rääbis) un vietējos lauku labumus. Rannapungerjas upi taka šķērso pa autoceļa tiltu un pie Kauksi iznāk Peipusa (Peipsi järv) krastā. Šeit ir atpūtas vieta, kur var notiesāt pirktās zivis. Šīs un nākamās dienas posmā Peipusa krasts atgādina lielisku jūras pludmali ar skaistām, priedēm apaugušām kāpām.
32. posms. Kuru - Remniku.
Skaistās Peipusa kāpu un pludmaļu ainavas
Mežtaka visā garumā, izņemot Alajē (Alajõe) ciemu, aizstiepjas gar skaisto Peipusa (Peipsi järv) krastu. Vasarās, kad ūdens līmenis ezerā ir zemāks, atklājās skaistas, smilšainas pludmales ar plašiem sēkļiem. Aiz Alajē paceļas Peipusa augstākās kāpas (līdz 20 m), no kurām paveras tāls skats uz Peipusu – vienu no Eiropas lielākajiem ezeriem.
33. posms. Remniku – Kuremē (Kuremäe).
Cauri Igaunijas jaunākajam - Alutaguses nacionālajam parkam
Mežtaka šajā un nākamajā dienā izvijas cauri jaunākajam Igaunijas nacionālajam parkam – Alutaguses Nacionālajam parkam (precīzāk – atsevišķām un plašākā apkārtnē izveidotām šī parka daļām), kas dibināts 2018. gadā. Parka svarīgākais mērķis ir Igaunijas lielāko skujkoku mežu un purvu apgabalu aizsardzība. Šis ir arī viens no mazapdzīvotākajiem ziemeļaustrumu Igaunijas apvidiem.