Ķemeru Nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots galvenokārt mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (dumbrāju) un palieņu pļavu aizsardzībai. Šeit konstatētas 25 % kopā no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām. Te ir arī nozīmīgas ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietas. Parkā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, un citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielajos purvu masīvos veiojas sērūdeņu veidošanās un ārstniecībā izmantojamās dūņas, kas savulaik bija Ķemeru kūrorta izveides pamats. Zemes virspusē avoti izplūst Ķemeros. Pārmitrie platlapju meži, t.sk. Vēršupītes dumbrāji, ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem. Par to sezonālu applūšanu liecina melnalkšņu resnie sakņu kakli, kas atgādina mangrovju audzes. Pie Ķemeru Meža mājas dumbrāju apskatei ir izveidota uz pāļiem celtā Melnalkšņu dumbrāju taka. Visiespaidīgākie skati Vēršupītes dumbrājos ir vērojami pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina lielas platības. Otra vieta, kur var iepazīt Vēršupītes dumbrājus, ir Slokas ezera pastaigu taka.