Mežtaka - Žemaitija

Kurtuvēnu reģionālais parks ir viens no mežainākajiem Viduslietuvas apvidiem ar ļoti izteiktām, ledāja veidotām reljefa formām Žemaitijas augstienes rietumdaļā starp Dubīsas un Ventas ielejām. No Dengtilča pa maziem meža ceļiem Mežtaka izved uz Kelmė ceļa (Nr. 2106), īsu brīdi virzās gar to ziemeļaustrumu virzienā un pēc 0,4 km nogriežas pa kreisi. Tālāk tā apmet plašu loku un pa meža takām turpinās Pageluvja un Geluva ezera virzienā. Apmetusi loku ap Geluvas, Barsukīna un Dubukas ezeriem, Mežtaka turpinās rietumu un ziemeļrietumu virzienā, pa tuneli šķērso A12 šoseju un tālāk pa atklātākām vietām, kur izvietojušies nelieli ciemi, apmet kārtējo loku apkārt Dambos dīķim. Dīķa rietumu krastā atrodas Kurtuvēnu ciems. Pa ciema galveno – P. Višinskio ielu Mežtaka sasniedz šī posma galamērķi

Pa mazām meža takām un nelieliem ceļiem Mežtaka ved cauri Kurtuvēnu reģionālajam parkam. Tajā ierīkotas dabas izziņas takas. No Kurtuvēniemi Mežtaka izved pa skaistu koku aleju un tālāk kā maza lauku taka aizvijas starp zivju dīķiem, nelieliem, pļavām apaugušiem pakalniem, līdz atkal nonāk mežā. Mežtaka apmet loku Vainagu ciemam, pa kok a laipām izved cauri mitrājam un nonāk pie pilskalna Vainagių ezera krastā. Turpmākos 8 km līdz Šaukēniem tā turpinās kpilsētiņā Mežtaka turpinās pa Juodlės ielu.

No Šaukēnu pilsētiņas centra pa Laisvės ielu Mežtaka sasniedz Kelmė ceļu (Nr. 2103), pagriežas pa labi uz ziemeļiem, pēc 2,2 km uz ceļa Nr. 215 pagriežas pa kreisi un tālāk seko Ramučiai–Užventis ceļam (Nr. 159). Pēc 3,5 km Mežtaka pagriežas pa labi uz Beržēnu ciemu, kuram cauri izved pa Liepų un Degsnės ielām. Aiz Beržėnai tā vairāk nekā 14 km garumā līkumo pa apkaimes laukiem un mežiem, līdz sasniedz Ramučiai–Luokė ceļu (Nr. 2111). Šajā posmā, ejot klusi, ir liela iespēja redzēt savvaļas dzīvniekus. Pēc 3,6 km Mežtaka nonāk posma galapunktā.

Šajā Mežtakas posmā ir viens no Žemaitijas augstienes augstākajiem reģioniem un viens no augstākajiem pauguriem – Šatrijas kalns, no kura paveras izcila ainava (228 m). Žemaitijas augstieni caurauž mazi, līkumaini ceļi, kas ik pa brīdim uzlokās kādā augstā paugurā, lai aiz tā atkal strauji mestos lejup. Pirmos 2,4 km Mežtaka virzās gar Ramučiai–Luokė ceļu un tad pagriežas pa kreisi uz dienvidiem, apmetot plašu loku ap Šatrijas kalnu. Aptuveni 2 km aiz Šatrijas kalna Mežtaka nonāk līdz Užmiestis, pagriežas pa kreisi uz dienvidiem un aptuveni 10 km garumā turpinās pa Luokė–Užventis ceļu Nr. 2114. Tad Mežtaka pagriežas pa labi uz dienvidrietumiem un pēc aptuveni 7 km sasniedz Pavandenes centru. Visā maršruta posmā atklātas vietas mijas ar nelieliem meža puduriem, radot jauku mozaīkveida ainavu. 

Mežtaka no Pavandenė ciema turpinās ziemeļrietumu virzienā gar ceļu Nr. 4609, pēc 7,5 km pagriežas pa labi un apmet ap 4 km garu, plašu loku nelielam meža pudurim, kurā ieslēpies Baltežeris ezers. Pie Kuršai tā šķērso Luokė–Janopolės  ceļu (Nr. 4611), nolaižas Virvītes upes ielejā, izved cauri Baltininku ciemam un vēlreiz šķērso Virvītes upi, ko iecienījuši ūdenstūristi. Pēc aptuveni 5 km, izlocīdamās gar Virvītes upes labo krastu, Mežtaka sasniedz Biržuvēnu ciemu dzirnavu ezera krastā. Posms ietilpst Varņu reģionālajā parkā un Žemaitijas augstienes vidusdaļā, kur skaistas pauguraiņu ainavas sadala plašās upju ielejas.

Aiz Biržuvēniem Mežtaka turpmāko 3 km garumā šķērso Biržuvēnu mežu. 1 km līdz Rudupiai ciemam tā seko Luokė–Viešvėnai ceļam (Nr. 4605), līdz pagriežas pa labi uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem. Turpmākos 11 km tā virzās pa lauksaimniecības apvidu, līdz izved Raiņu ciemā. No Raiņiem Mežtaka sākumā kā no ceļa atdalīta josla un pēc tam kā gājēju/veloceliņš aptuveni 3 km garumā turpinās līdz Telšiem, kur iegriežas Kauno ielā un pa to nonāk līdz Masča ezera krastam. Tālāk tā izlokās cauri parkam, no Zakso kalna atklādama skaistus skatus uz Masča ezera panorāmu. Apmetusi loku nelielam Masča ezera līcim, Mežtaka sasniedz šī posma galamērķi.

Mežtaka pa gājēju promenādi izmet loku gar Masča ezera ziemeļu krastu un tālāk pa Ežero, L. Giros un Plungės ielām (ietves, gājēju/veloceliņi) virzās uz rietumiem. Apmēram 2,5 km attālumā no Masča ezera tā pagriežas pa kreisi uz dienvidrietumiem, un pa ceļu Nr. 4606 dodas Lieplaukė virzienā. Pēc 2,1 km pie Užgiriai ciema Mežtaka pagriežas pa labi uz ziemeļiem, lai pa mazām meža takām un koka laipām šķērsotu Germantas ainavu liegumu. Aiz Germantas ezera tā turpinās pa J. Petrovskio ielu, nogriežas uz Plungės, šķērso dzelzceļu, ceļu aplī nogriežas pa labi (Margiukų iela), tad pa kreisi (Šilelio iela), šķērso A11 šoseju un pa nelielu lauku ceļu pēc 5 km sasniedz Buožēnu ciemu.

No Božēniem Mežtaka izmet zigzagveidīgu loku, pēc 5 km šķērso Seda–Gaudikaičiai ceļu (Nr. 161) un pēc 2 km nonāk Gadūnavu ciemā. Tālāk tā virzās uz ziemeļiem un pēc 2,5 km sasniedz Pamarkijos mežu. Nākamos 7 km Mežtaka šķērso Plinkšu mežu biosfēras apgabalu un nonāk Plinkšu ciemā, pēc 2 km sasniedzot šī posma galamērķi. Posma sākumā vērojamas atklātas Žemaitijas augstienes ziemeļdaļas ainavas, bet tā otrajā pusē ceļš pārsvarā ved pa mežaini.

No Plinkšēm Mežtaka turpina virzīties uz rietumiem, šķērso meža puduri un pēc 2 km sasniedz Seda–Gaudikaičiai ceļu (Nr. 161). Pēc 1,8 km Mežtaka no šī ceļa nogriežas pa kreisi uz dienvidiem. Nākamos 7,4 km tā šķērso lauksaimniecības zemes un lielāku mežu apgabalu, līdz pagriežas pa labi, rietumu virzienā uz Bertuliai ciemu. Vēl pēc 3,8 km Mežtaka šķērso Seda–Plungė (Nr. 164) ceļu, kur no apkaimes pakalniem redzami svētceļnieku galamērķa – Žemaišu Kalvarijas baznīcas torņi. Īsi pirms ciema Mežtaka šķērso Žemaitijas Nacionālā parka robežu.

No Žemaišu Kalvarija ciema Mežtaka iziet pa Pagardinio, Alsėdžių un Plateliu ielām. Apmēram 6,5 km no ciema centra Mežtaka pa ainavisku un pauguriem ieskautu ceļu (Nr. 3210) nonāk stāvlaukumā. Pie stāvlaukuma tā pagriežas pa kreisi uz dienvidiem, ieved mežā un šķērso Gegrēnu arheoloģisko kompleksu. Iznākot no meža, Mežtaka turpinās pa Ežero ielu, pēc īsa brīža šķērso Dvaro ielu, nogriežas uz Paežerės ielu un pēc 5 km sasniedz Žemaičių Kalvarijos ceļu (Nr. 2302). Šeit Mežtaka atkal nogriežas pa kreisi un seko gājēju/veloceliņiem. Pēc 1,7 km tā sasniedz krustojumu ar Plokštinės ielu un pagriežas pa labi uz dienvidiem. Pēc 1,8 km Mežtaka nonāk Paplateles ciemā. Šis posms atrodas Žemaitijas Nacionālajā parkā un iepazīstina ar Žemaitijas augstienes ziemeļrietumdaļas ainavām un dabas daudzveidību.

Pirmos 3,5 km Mežtaka ved pa skaistiem mežiem, kas klāj Žemaitijas augstienes paguru nogāzes. Līdz Aukstā kara muzejam tā sakrīt ar Plokštines izziņas taku. No muzeja Mežtaka 5 km garumā seko Plokštinės ceļam, kur izveidots gājēju/veloceliņš un, tuvojoties Plateļu ezeram, nolaižas ezera ieplakā. Pie ceļa Nr. 3202 (Malūno iela) Mežtaka pagriežas pa kreisi uz dienvidaustrumiem un tūlīt pēc 0,3 km seko pagrieziens pa labi uz dienvidiem -  dienvidrietumiem. Pēc aptuveni 0,5 km tā sasniedz Ilgio Ežero ielu. Nākamo 5,5 km garumā Mežtaka apmet plašu loku apkārt Iļģa un Beržoras ezeriem, sasniedzot Beržoras ciemu. Aiz ciema, virzoties pa Plungės ielu pēc 2 km Mežtaka sasniedz Plateļu pilsētas centru un pa Ežero ielu izmet vēl vienu loku līdz pludmalei un Šeireės izziņas takai. Tālāk pa Ežero, Naujoji un Žemaičių Kalvarijos ielām Mežtaka atgriežas pilsētas centrā.

Mežtaka 6 km iet pa Plateliai–Salantai (Nr. 2302) ceļa nomali. Šajā posmā skatam paveras Žemaitijas augstienes rietumdaļas ainavas pāri Piejūras zemienei. Gintališkes ciema centrā Mežtaka pagriežas pa kreisi uz dienvidrietumiem, nonākot uz ceļa Nr. 3216. Pēc 2,4 km tā pagriežas pa labi uz rietumiem, kur šķērso šajā posmā lielāko meža masīvu. Padomju laikā šeit atradās raķešu bāze, par ko liecina ar betona plāksnēm noklātais ceļš. Tālāk Mežtaka īsu brīdi seko Plungė–Salantai ceļam (Nr. 169) un pēc 1,4 km pagriežas pa kreisi. Līdz pat Salantai tā izlokās pa mazu lauku ceļu, bet mazpilsētas centru sasniedz pa Žemaitės un M. Valančiaus ielām. Šī posma sākums atrodas Žemaitijas Nacionālajā parkā, bet finišs – Salantai reģionālajā parkā.

No Salantu mazpilsētas Mežtaka izved pa M. Valančiaus, Padvaralio un Ilgoji ielām. 100 m pirms ceļa Nr. 169 Mežtaka pagriežas pa kreisi uz lauku ceļa, pēc 3,5 km sasniedz Erlos ielu un pagriežas pa kreisi uz rietumiem. Pēc 0,4 km tā pagriežas pa labi uz ziemeļiem un sasniedz Šatramiņu ciemu. Šatramiņos tā pagriežas pa labi – uz dienvidrietumiem, pēc 2,9 km šķērso Salantai–Skuodas ceļu (Nr. 169) un Šaukļu ciemā pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem, pēc 3,8 km sasniedzot posma galamērķi – Mosēdi. Posma lielākā daļa, izņemot Šatramiņu apkaimi, ietilpst Salantu reģionālajā parkā.

No Mosēdes mazpilsētas pa Salantų un Skuodo ielām Mežtaka dodas Skuodas virzienā un pēc nepilniem 8 km izved uz Salantai–Skuodas ceļa (Nr. 169). Maršruts iet caur lauksaimniecības zemēm. Ainava mainās, nonākot Bārtas upes ielejā. 0,5 km garumā Mežtaka iet gar Salantai–Skuodas ceļu, tad pagriežas pa kreisi un nākamos 6,7 km, mezdama “zig-zagus” pa maziem lauku ceļiem un ciemiem, sasniedz Skuodas pievārti. Tālāk tā virzās pa Kretingos, Laisvės un Krantinės ielām, šķērso Skodas parku un pa Gedemino, Vytauto un J. Basanavičiaus ielām (ceļš Nr. 169) sasniedz valsts robežu.