Mežtaka - Maršruta informācija

Ziemeļigaunijas piekraste

LAHEMĀ NACIONĀLAIS PARKS, ŪDENSKRITUMI, AKMEŅI UN KLINTIS
Kuremē –Tallina: 344 km, 34. – 50. diena

Ziemeļigaunijas reģionā daba kļūst skarbāka, ziemeļnieciska. Te redzami ledāja atnesti laukakmeņi mājas lielumā, arī Baltijas mērogiem augsti un plati ūdenskritumi. Ziemeļigaunijas glints ir garš iežu atsegums Baltijas jūras krastā. Ejot pa tā augšpusi, paveras Somu līča ainava. Lejā, liedagā, bieži var atrast fosilijas – pārakmeņojušās augu un citu organismu paliekas. Lahemā (Lahemaa) nacionālajam parkam un tā apkaimei raksturīgi daudzi līči, pussalas un mazapdzīvotas salas ar neskartu ainavu. Mežtaka ved cauri Igaunijai raksturīgajiem kadiķu laukiem un cauri piepilsētām nonāk Tallinas centrā.

Spilgtākie iespaidi: Ziemeļigaunijas glints – iespaidīgākais iežu atsegums Baltijā, Ūdenskritumi un Eiropā lielākie laukakmeņi, Industriālais mantojums Kundā, Lahemā – vecākais nacionālais parks Baltijas valstīs, Altja – tradicionāls zvejnieku ciems, Kesmu (Käsmu) – slavens igauņu jūras kapteiņu ciems, Purekari zemesrags – Igaunijas sauszemes vistālākais ziemeļu punkts, Militārais mantojums – krasta nocietinājumi un piekrastes apsardze, Pirita – Tallinas populārākais kūrorts un olimpiskais centrs, Tallinas vecpilsēta – UNESCO mantojums.

E34. diena. Kuremē (Kuremäe) – Vasavere.

Pa Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu

Pametusi Kuremē klostera kalnu, Mežtaka šķērso izcili ainavisko Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu (ietilpst Alutaguses Nacionālajā parkā), kur starp skaistiem, gaišiem skujkoku mežiem iegūlušas daudzo ezeriņu zilās acis (kopā 42 ezeri, lielākais blīvums Igaunijā). Mitrākās vietās ir izveidotas koka laipas, bet grāvjus un mazas upītes šķērso koka tiltiņi. Alutaguses Sporta un atpūtas centra apkaimē izveidots pastaigu un nūjošanas taku tīkls.


M35. diena. Vasavere - Toila.

Ceļā uz klinšaino Ziemeļigaunijas krastu pie Toilas

Aiz Vasaveres Mežtaka vēl īsu brīdi izlokās pa Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu, apjož kūdrā izstrādātu purvu masīvu, šķērso Oru pilsētu un, apmetusi loku apkārt Vokas upes ielejai, nonāk pie Baltijas jūras, kur pagriežas uz rietumiem. Šeit, Somu līča krastā, paceļas t. s. Ziemeļigaunijas glints – stāva, klinšaina un ar mežu apaugusi kāple, kas ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem stiepjas līdz Tallinai un tālāk līdz Rietumigaunijas salām. Mežtaka iet pa glinta augšpusi, nolaizdamās upju ielejās. Toilas-Oru parkā tā šķērso dziļo un plašo Pihajegi (Pühajõgi) ieleju un nonāk Toilā – populārā piekrastes kūrortā.


H36. diena. Toila - Saka.

Ainaviskā Ziemeļigaunijas glinta daļa starp Toilu un Saku

Viens no neparastākajiem Ziemeļigaunijas Mežtakas posmiem, kas piemērotos laika apstākļos ved pa iespaidīgā Ziemeļigaunijas glinta pakāji, bet Valastes un Sakas ciemos paceļas glinta augšpusē, atklādams skaistas ainavas uz Somu līci no t. s. Viru pacēluma. Sakas – Ontikas – Toilas posmā (ap 23 km garš) Ziemeļigaunijas glinta maksimālais augstums sasniedz 55 m. Skaidrā laikā no Ziemeļigaunijas glinta malas var redzēt 50 km attālās salas – Lielo un Mazo Tītarsāri (Suur Tütarsaar; Väike Tütarsaar), kas pieder Krievijai.


H37. diena. Saka - Aseri.

Miljoniem gadu veci pārakmeņojumi jūras krastā

Pie Sakas muižas Mežtaka pa stāvām kāpnēm nolaižas līdz jūras krastam, kur tālāk nepilnu 6 km garumā stiepjas pa pludmali. Pie Moldovas un Jabaras ciemiem Mežtaka atkal paceļas Ziemeļigaunijas glintā (plašas ainavas no Viru pacēluma), caur Purtses ciemu apmet loku Purtses upei un tālāk pa glinta apakšpusi gar šauro jūras krastu ved uz Aseri. Īsi pirms pilsētiņas tā atkal uzved augšup pa glinta nogāzi. Jūras krastā, lejpus Ziemeļigaunijas glintam, var redzēt dzīvnieku fosilijas, kuru vecums ir vairāki simti miljonu gadu.


E38. diena. Aseri - Mahu.

Uz Igaunijas ķieģeļu ražošanas “galvaspilsētu” - Aseri

Pirms gājiena ir vērts aiziet līdz jūrai, kur redzami lieli karjeri. Tajos jau kopš seniem laikiem iegūst mālu ķieģeļu ražošanai, kas turpinās arī mūsdienās. Aiz Aseri Mežtaka iziet cauri bijušajai padomju militārajai teritorijai, ap kilometra garumā izlokās gar Ziemeļigaunijas glinta augšpusi, pavērdama skaistus skatus uz Somu līci, aiziet garām Kalvi muižai un tālāk gar ceļa malu dodas Mahu virzienā. Šķērsodama skaistu skujkoku mežu apgabalu aiz Padas upes (dabas liegums), tā pēc brīža atkal iznāk jūras krastā un pa piekrastes mežiem turpinās līdz Mahu ciemam.


E39. diena. Mahu - Kunda.

Kundas industriālo mantojumu pieredzot

No Mahu līdz Letipea ciemam Mežtaka iet pa maziem piekrastes ceļiem tuvu jūrai un īsu gabaliņu gar jūras krastu. Tuvojoties Letipea ragam, parādās plašas kadiķu audzes. Šeit ir vērts izmest 1,5 km garu līkumu (turp un atpakaļ) līdz Ehalkivi dižakmenim. No Simunamē (Simunamäe) 3 kilometru garumā Mežtaka ved pa ceļu Ziemeļigaunijas glinta piekājē, ko klāj primārais mežs. Jūras krasts šeit atrodas aptuveni kilometra attālumā. Lontovas muižas apkaimē izvietotas informatīvas plāksnes par Kundas vēsturi. Savukārt, Kundas upes krastos un pilsētā ieteicams iepazīt objektus, kas saistīti ar pilsētas cementa ražotnes vēsturisko attīstību.


E40. diena. Kunda - Eisma.

Karepas piekrastes zivju ķeršanas tradīcijas un māksla

Izlocījusies cauri Kundai, Mežtaka nonāk Ziemeļigaunijas glinta malā un turpmākos 2 kilometrus iet pa tā augšdaļu. No šejienes Mežtaka iet gar asfaltēta ceļa malu. Tolses (Toolse) ciemā ir vērts izmest 2 kilometrus garu loku līdz romantiskajām Tolses pilsdrupām. Pie Seljas tilta upē dažreiz var redzēt vietējo zvejnieku izliktās nēģu ķeršanas iekārtas, kas ir Igaunijā rets zejniecības veids. Tās pieder muzejam, kas izvietots skaistā lauku sētā un redzams no Seljas upes (Selja) tilta upes labajā krastā. No Tolses līdz Eismai Mežtaka iet gar ceļa malu, uz īsu brīdi pirms Eismas (Eisma) izmezdama loku pa skaistu, akmeņiem klātu pludmali.


E41. diena. Eisma - Oandu.

Pa Lahemā nacionālā parka takām

Aiz Vainupea ciema Mežtaka šķērso pirmā Igaunijas nacionālā parka – Lahemā (Lahemaa), kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē “Līču zeme”, – robežu. Kopā piecas ar pusi dienas Mežtaka turpmāk met lokus pa pussalām un līčiem izroboto Lahemā Nacionālā parka piekrasti, iepazīstinot ar tā nozīmīgākajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām.  Nacionālajā parkā ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Šajā dienā Mežtaka iet pa skaistiem un klusiem piekrastes mežiem, kur rudenī bagātīgi aug sēnes. Tā šķērso ainavisko Altjas zvejniekciemu. Posma noslēgumā – Oandu – atrodas Igaunijas valsts mežu (RMK) apmeklētāju centrs, kur var iegūt informāciju par mežu biotopiem un mežu apsaimniekošanas tradīcijām.


E42. diena. Oandu – Kesmu (Käsmu).

Kesmu kapteiņu ciems un burinieku būves vieta

Posmā no Oandu līdz Vesu (Võsu) Mežtaka ap 9 km garumā ved pa skaistu, mežiem klātu iekšzemes kāpu apvidu, kur uz priedēm vietām redzamas sveķu ieguves ailes. Sveķus Baltijas valstīs šādā veidā ieguva līdz pat 20. gs. 60.–70. gadiem. Koki ir bagātīgi apauguši ar ķērpjiem, kas liecina, ka gaiss ir tīrs. Rudenī takas malas izrotās sēnes un mellenes. Izmetusi loku cauri Vesu (Võsu) ciemam (populārs kūrorts), Mežtaka pa skaistu piekrastes mežu promenādi aizved līdz Kesmu ciemam. Ir vērts aiziet līdz kilometru attālajiem Vanajiri (Vana-Jüri) akmeņiem pussalas galā un izstaigāt Kesmu vēsturiskās vietas.


M43. diena. Kesmu (Käsmu) – Vīnistu (Viinistu).

Kesmu pussalas dižakmeņu valstībā

Pirmo trešdaļu no šī posma Mežtaka iet cauri Kesmu pussalai, kas atgādina teiksmainu pasaku vietu ar mežainām kāpām un sūnām apaugušiem akmeņu laukiem. Pie Eru tā 2 km garumā iet gar Vesu (Võsu) – Kotkas ceļu, izlokās cauri Vihaso (Vihasoo) ciemam un tālāk seko ceļmalai, no kuras vietām var redzēt Eru līci un Kesmu pussalu. Posmā apskatāmi vieni no iespaidīgākajiem Lahemā Nacionālā parka akmeņiem – Tammispea un Jāņa-Toma (Jaani-Tooma Suurkivi) dižakmeņi, kuri atgādina milzīgus klints bluķus. No Vīnistu jūrā labi saskatāma Mohni sala ar bāku.


E44. diena. Vīnistu (Viinistu) – Loksa.

Purekari (Purekkari) – tālākais Igaunijas sauszemes ziemeļu punkts

Mežtaka turpina loku apkārt Perispea (Pärispea) pussalai, kas atrodas Lahemā (Lahemaa) Nacionālā parka teritorijā, sasniedzot Purekari ragu. Bezvēja laikā var doties pastaigā pa kilometru garo, oļiem klāto ragu, uz kura atrodas iespaidīgais Purekari akmens. Tālākajā ceļā Mežtaka seko Haras līča piekrastes ceļa līkumiem cauri vietām, kur padomju laikā atradās militārās bāzes, bet tālāk – cauri Loksai, kuras ziemeļdaļā atradusies ķieģeļu ražotne (redzamas vēsturiskās ēkas). Tā izlīkumo cauri pilsētiņas centram un pa nomali sasniedz finiša punktu, no kura puskilometra attālumā atrodas lieliska pludmale.


E45. diena. Loksa - Tsitre.

Cauri Jumindas pussalas mežiem un purviem

Šajā dienā Mežtaka šķērso Jumindas pussalu. Pametusi Loksu, Mežtaka pēc 7 km pagriežas garām padomju laiku militārajam objektam – Haras zemūdeņu ostai. Lai apmeklētu ostu (ieeja par maksu), ir jānoiet vēl 2 kilometri. Tālāk Mežtaka šķērso izcili skaistu mežu un purvu apgabalu, kura rietumu galā slejas augstas, mežiem apaugušas smilšu kāpas. Tālākajā posmā no Pedaspea līdz Tsitrei tā seko ceļa malai, pirms Tsitres pietuvojoties nelielam Ziemeļigaunijas glinta posmam, kura ziemeļgalā atrodas Mūksi (Muuksi) pilskalns. Tsitres atpūtas vieta atrodas 0,2 km attālumā no jūras.


M46. diena. Tsitre – Kabernēme (Kaberneeme).

Smilšainie liedagi un salas Kolgas līcī

Pie Tsitres ciema jau vikingu laikā atradusies osta. Mežtakas šī posma pirmie 4 km atrodas Lahemā (Lahemaa) Nacionālā parka teritorijā. Starp Mūksi (Muuksi) un Sorinnas (Soorinna) ciemiem ceļš šķērso ovālu platoveida pauguru – Ziemeļigaunijas glinta pacēlumu, ko klāj ainaviski kadiķu lauki. Pie Pihja (Põhja) ciema taka apmet loku piekrastes mitrājam un aiz Salmistu laivu ostas iznāk jūras krastā. No šejienes ziemeļaustrumos labi redzama 1,3 km attālā Pedasāres (Pedassaar) sala, bet ziemeļaustrumos – mazā Umblu un nedaudz lielākā  Rohusi sala. Pie Valklas pludmales gājējus priecē jauks pludmales restorāns. Hāpses (Haapse) pludmalē ir peldvieta, kur jūra strauji kļūst dziļa.


M47. diena. Kabernēme (Kaberneeme) – Jēlehtme (Jõelähtme).

Gar Jegalas (Jägala) upes krastiem

No Kabernēmes maršruts ved pa mežu, kur vērojami akmeņu krāvumi, kas radušies pēdējā ledus laikmetā. Tālāk Mežtaka uzvijas 20 m augstumā un ved gar bijušo Ancilus ezera krastu. Pirms ierašanās Kalevi-Līvas (Kalevi-Liiva) holokausta memoriālā, taka šķērso Kaberlas–Kabernēmes ceļu un ved pa Kaberlas strauta ieleju. Tālāk Mežtaka turpinās līdz Linnamē (Linnamäe) HES un trošu tiltam, gar seno Linnamē pilskalnu maršruts  ved gar Jegalas upes labo krastu līdz Jegalas ūdenskritumam. 500 metrus uz augšu no ūdenskrituma atrodas Suka tilts, kuru šķērsojot, nonāk upes pretējā krastā. Tālāk Mežtaka izved cauri Kogi ciemam un nonāk Jēlehtmē.


E48. diena. Jēlehtme (Jõelähtme) – Mūga (Muuga).

Cauri fosforītu ieguves apgabalam – Mārdu (Maardu)

Mežtaka pamet Jēlehtmes ciemu un kilometru pirms jūras pagriežas uz ziemeļrietumiem, lai turpmāko 3 kilometru garumā vestu pa Ziemeļigaunijas glinta piekāji. Aiz Ilgases (Ülgase) Mežtaka šķērso Kallaveri (Kallavere), Mārdu (Maardu) un Mūgu, kas ir Tallinas priekšpilsētas daļas. No Mūgas līdz Tallinas vecpilsētai ir dažu stundu ilgs gājiens, taču pirms tam Mežtaka vēl izmet divu dienu ilgu loku cauri Vīmsi (Viimsi) pussalai.


E49. diena. Mūga (Muuga) – Pūnsi (Püünsi).

Pa teiksmaino Vīmsi (Viimsi) pussalu

Mežtaka iziet cauri Vīmsi pussalas mežainākai daļai, kurā izveidotas vairākas aizsargājamas dabas teritorijas. Rohunēmes (Rohuneeme) apkaimē tā šķērso bijušo padomju laiku militāro teritoriju. Šajā dienā Mežtaka iet galvenokārt pa gājēju ietvēm un gar ceļiem, kas caurauž pussalu. Pūnsi ciemā tā pagriežas uz dienvidiem, kur jau pāri Tallinas līča ūdeņiem redzami Tallinas vecpilsētas torņi, augstceltnes un osta ar prāmjiem, kas savieno Tallinu ar Helsinkiem.


E50. diena. Pūnsi (Püünsi) – Tallina.

Skaistākie skati uz Tallinas vecpilsētu

Mežtaka iet gar Tallinas līča krastu, kur jau no Pūnsi paveras skaisti skati uz vecpilsētas torņiem, ostu un pilsētas augstceltnēm. Pirms Piritas (Pirita) Mežtaka izlokās pa skaistu priežu mežu un tālāk ved gar jūras krastu pa 2 km garu smilšainu pludmali. Aiz Piritas līdz pat Tallinas ostai Mežtaka aizved pa skaisto pilsētas krasta promenādi, no kuras redzami nozīmīgi pilsētas kultūras un vēstures objekti un baudāmi jūras un ostas skati. Mežtakas finišs atrodas Tallinas ostā, kurai blakus atrodas Tallinas vecpilsēta. Tās apskatei vēlams atlicināt vismaz vienu vai divas atsevišķas dienas.