Mežtaka - Maršruta informācija

Setu zeme

SETU ZEME – DAUDZVEIDĪGAS DABAS UN AUTENTISKAS KULTŪRAS APVIENOJUMS
Vanavastselīna – Ristipalo: 73 km, 19.–21. diena

Setu zemē jeb Setomaa dzīvo seti – etnogrāfiska grupa ar īpašām, senām tradīcijām un valodas dialektu. Mežtakas gājēji var paviesoties tradicionālā setu sētā un baudīt setu virtuvi. Meži šeit ir sevišķi skaisti agrā rudenī, kad zemsedzi violetu iekrāso ziedošie virši. Viens no skaistākajiem takas posmiem Setu zemē ved gar Piuzas (Piusa) upi, kur redzami smilšakmens atsegumi. Dabas spēks šeit novērtēts jau kopš 19. gs. sākuma, kad dziednieciskā gaisa un minerālūdens avotu dēļ šeit tika izveidots Verskas kūrorts un sanatorija, kas darbojas arī šobrīd.

Spilgtākie iespaidi: Unikāla kultūra – tradīcijas, arhitektūra, rokdarbi, valoda, virtuve, Setu lēlo (Seto leelo) – setu tradicionālie daudzbalsīgie dziedājumi, UNESCO nemateriālais kultūras mantojums, Bagātīgas sēņu un ogu vietas, Piuzas upes ieleja, alas un sikspārņi, Hermas (Härma) mūris – Igaunijas augstākais devona laikmeta smilšakmens atsegums, Mustojas dabas parks, Setu muzeji, Verskas minerālūdens un ārstnieciskās dūņas, “Nacionālās Ģeogrāfijas” dzeltenie logi Obinitsas un Podmotsas ciemos.

H19. diena. Vanavastselīna (Vana-Vastseliina) – Kolodavitsa.

Gar straujākās Igaunijas upes Piuzas (Piusa) krastiem

Mežtakas posma pirmā trešdaļa izlokās pa skaistās Piuzas upes ielejas takām, bet pie Hermas (Härma) ciema pagriežas uz Obinitsu (Obinitsa), kas ir nozīmīgs Setu zemes jeb Setomā (Setomaa) kultūras centrs. Šeit ir vērts izbaudīt vietējās Setu tradīcijas. Aiz Obinitsas Mežtaka atkal vijas cauri skaistiem priežu mežiem ar virsājiem, vēlreiz nolaižas dziļajā Piuzas ielejā un pie Piuzas alām pagriežas austrumu virzienā. Tālāk tā seko Piuzas ielejas kreisā krasta nogāzei, līdz sasniedz nākamo orientieri – autoceļu un dzelzceļa līnijas pirms Koidulas dzelzceļa stacijas.


M20. diena. Kolodavitsa – Verska (Värska).

Vēstures mantojums un dzīvās tradīcijas Setu zemē

Mežtaka ved cauri plašajiem Setu zemes jeb Setomā (Setomaa) mežiem, gar purvu malām un cauri virsājiem, kas septembrī iegūst pasakaini violetus krāsu toņus. Šis ir mazapdzīvots apvidus, kur gājējs sajutīs ciešu saikni ar savvaļas dabu. Pie Ersavas (Õrsava) ezera Mežtaka šķērso gājēju tiltiņus, apmetot loku ezeram, līdz nonāk Verskas centrā. Arī šajā posmā ir iespēja izbaudīt Setu zemes tradīcijas, ēdienu un dzērienus.


M21. diena. Verska (Värska) – Ristipalo.

Verska – vēsturiskais kūrorts

Pametusi Versku, Mežtaka pagriežas uz ziemeļrietumiem un īsu brīdi aizlokās netālu no Pleskavas ezera (Pihkva järv) Verskas līča. Izmetusi loku cauri lielākam mežu masīvam, tā iznāk pie Laosinas (Laossina) ciema, kur var iepazīt Setu reliģiskās tradīcijas. Mežtaka šajā posmā iet pa Peipusa (Peipsi) zemieni, tādēļ apkaime ir līdzena, un zemi šeit izmanto galvenokārt lauksaimniecībā. Šķērsojusi Vehandu (Võhandu) upi pie Vēpsu (Võõpsu) ciema, Mežtaka pagriežas uz Repinas (Räpina) pusi.