Mežtaka - Maršruta informācija

Gaujas Nacionālais parks

GAUJAS SENLEJA – IESPAIDĪGĀKĀ LATVIJAS UPES IELEJA
Rāmkalni – Valmiera: 112 km, 4.–8. diena

Mežtaka ved pa Gaujas senleju un cauri visam Gaujas Nacionālajam parkam vairāk nekā 100 km garumā. Gaujas krastos daudz smilšakmens atsegumu, kas met krāsainus atspulgus ūdenī. Visskaistākie skati ir pavasarī, kad zied ievas, un rudenī, kad koku lapas krāsojas koši sārtas un dzeltenas. Gaujas senlejā ir izteikts reljefs – starpība sasniedz 80 m. Ceļš pārsvarā ved pa meža takām gar upi, no meža iznākot Līgatnē un Siguldā.

Spilgtākie iespaidi: Gaujas senleja – dziļākā upes ieleja Baltijas valstīs, Sigulda – viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”, Siguldas gaisa tramvajs pāri Gaujai 43 m augstumā, Viduslaiku pilis Siguldā, Turaidā un Cēsīs, Gūtmaņala – lielākā grota Baltijā, Līgatnes dabas takas – iespēja vērot Baltijas valstīm raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus, Līgatnes papīrfabrikas ciemats – industriālais mantojums, Padomju slepenais bunkurs Skaļupēs, Cēsu viduslaiku vecpilsēta, Velnalas klints, Ķūķu iezis, Zvārtes iezis, Ērģeļu klintis un Sietiņiezis – iespaidīgākie devona perioda smilšakmens atsegumi Latvijā, Valmiera – Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārti.

M4. diena. Rāmkalni - Sigulda.

Skaistākie Gaujas senlejas skati pie Siguldas

Aiz „Rāmkalniem” Mežtaka uzvijas augstajā Gaujas senlejas stāvkrastā un pa tā augšdaļu izved cauri Gaujas ciemam, līdz atkal nonāk lejā. Tālāk tā šķērso Lorupi un aizvijas gar Gaujas līkumiem līdz vienam no iespaidīgākajiem Gaujas atsegumiem – Velnalas klintīm, tad uzved Ķeizarskatā un apmet loku līdz Ķeizarkrēslam, Kaķīškalna „Mežakaķim” un Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, līdz sasniedz Siguldas centru.


M5. diena. Sigulda - Līgatne.

Gaujas Nacionālā parka sirdī

Izmetusi loku cauri Siguldai, Mežtaka gar Vējupītes gravas kreisā krasta augšdaļu nonāk līdz Paradīzes kalnam, no kura pa stāvām kāpnēm ved lejup Gaujas senlejā un Vējupītes gravā. Lielāko daļu no tālākā maršruta Mežtaka virzās pa mazām, vientuļām meža takām un cauri nelielām pļavām (jūnijā zied sveķenes), šķērsojot daudzu mazo upīšu gravas, kuru krastos slejas smilšakmens atsegumi. Posma pēdējie seši kilometri virzās pa nelielu ceļu gar Līgatnes dabas takām. Pirms Līgatnes Mežtaka paceļas augšup pa Gaujas senlejas nogāzi, bet Līgatnē atkal nolaižas Līgatnes upītes dziļajā gravā, kuras krastos izvietojies bijušās Līgatnes papīrfabrikas ciemats.


H6. diena. Līgatne - Cēsis.

Pa veco Cēsu ceļu cauri Amatas ielejai

Viens no ainaviski skaistākajiem Mežtakas posmiem ved cauri vēsturiskajam Līgatnes papīrfabrikas ciematam, gar Spriņģu iezi izlīkumo pa Skaļupes takām un Mitoloģisko taku, iegriežoties vienā no Dzelzs priekškara slepenākajiem objektiem – Padomju bunkurā, tad turpinās pa ceļu gar Roču rezervātu, šķērso Amatu, pa kuras ģeoloģisko taku (skaistākais un klinšainākais Amatas posms) nonāk līdz Zvārtes iezim. Tālāk Mežtaka uzskrien Amatas ielejas augstajā krastā un pa vēsturisko Cēsu–Rīgas „lielceļu” (tagad – mazs lauku un meža ceļš ar vecajiem ceļa stabiem) aiziet līdz Rakšiem, atkal paceļas Vāļukalnos un no Ozolkalna gar Gaujas krastu izlīkumo Cīrulīšu dabas takās, kas bagātas ar smilšakmens klintīm un avotiem. Pie Gaujas ielas tas beidzas, taču ceļinieki pa šo ielu var aiziet līdz 2,8 km attālajai Cēsu vecpilsētai, vēl vienu dienu pavadīt Cēsīs un tad turpināt maršrutu.


M7. diena. Cēsis - Caunītes.

Iespaidīgie smilšakmens atsegumi Gaujas krastos

Līdz ūdenstūristu apmetnei „Lenči” Mežtaka ved pa nelieliem – mežu, Gaujas loku un vecupju ieskautiem – ceļiem un takām, bet pirms Ērģeļu klintīm tā iekļaujas apkaimes izteiktajā reljefā, ievērojami „ceļoties” un „krītot” mazu strautu izvagotajā Gaujas senlejas krasta nogāzē. Aiz Ērģeļu klintīm Mežtaka mazu brīdi pagriežas atpakaļ Cēsu virzienā, bet Pieškalnos – uz Rāmniekiem, pie kuriem pa tiltu šķērso Gauju. Aiz ūdenstūristu apmetnes „Jāņrāmis” Mežtaka pilnībā attaisno savu nosaukumu, turpmākos kilometrus līkumojot pa skaistu, gaišu skujkoku mežu, līdz sasniedz „Caunītes”, pie kurām atrodas viena no Gaujas krastu skaistākajām atpūtas vietām.


E8. diena. Caunītes - Valmiera.

Ceļā uz Valmieru – “Zaļo pilsētu”

No „Caunītēm” Mežtaka ved pa skaistiem priežu siliem un mētrājiem, pāri vai apkārt pakalniem un nogāzēm. No Sietiņieža paveras viens no skaistākajiem Gaujas skatiem, un te ir vērts izstaigāt Sietiņieža dabas taku. Tālākais maršruts līdz pat Valmieras pievārtei ved pa mežiem, garām nelielām viensētām. Aiz Valmieras apvedceļa Mežtaka ved pa pilsētas ietvēm, bet pēdējo posmu no tautā iesauktā „Dzelzīša” (bijušā šaursliežu dzelzceļa tilta) līdz pat Cēsu ielai – pa mazām Gaujas krasta koku ieskautām takām un ceļmalu.