Stāvā Ziemeļigaunijas glinta malā, Pihajē (Pühajõe) upes ielejas krastā izveidots 75 ha plašs parks, kas apmeklētājus uzņem jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tajā sastopama liela sugu daudzveidība un vairāk nekā 200 koku taksoni. Parks ir pieredzējis labākus un sliktākus laikus, un šobrīd tas apmeklētājus piesaista ar daudzveidīgām alejām un koku grupām, dabisko augu segu meža zemsedzē, kā arī ligzdojošo putnu pārpilnību. Zemiene starp jūru un Ziemeļigaunijas glintu ir klāta ar biezāku un augstāku mežu, ko raksturo īpašs mikroklimats, ūdens režīms un augsnes un barības vielu tips. Tā mežonīguma un necaurejamības dēļ to nereti dēvē par vietējiem džungļiem vai ziemeļu lietus mežu. Šī meža zemāko stāvu veido blīvas, lielas papardes un apiņi, kas apvijušies ap koku stumbriem.