Siguldas pirmā dzelzceļa stacija būvēta 1889. gadā, kuru laika gaitā nomainījušas vēl trīs stacijas. Trešo stacijas ēku, kas atklāta 1925. gadā, nacionālā romantisma stilā projektēja arhitekts Pēteris Feders, un tā savulaik tikusi uzskatīta par skaistāko stacijas ēku Latvijā. 2012.gadā atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Mūra dievnams rakstos pirmoreiz pieminēts 1483.gadā kā Svētā Bērtuļa baznīca. Cietusi Livonijas kara laikā un poļu–zviedru cīņās. Padomju varas gados, laikā no 1965. līdz 1990. gadam Siguldas baznīca plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams, ko izmantoja dažādu konfesiju ticīgie.

Tikai 2–3 km attālumā no Stacijas laukuma atrodas dziļā Vējupītes grava.

Devona perioda smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri. Klints sienā izveidojusies neliela 5 metrus gara trīsstūrveida ala.

No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā uz Gaujas senieleju. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis. Saukts arī par Gleznotājkalnu, jo šejienes ainava kļuva par iedvesmas avotu Latvijas gleznotājiem J. Federam, V. Purvītim un J. Rozentālam.

90 m garš smilšakmens atsegums.

Redzams upes pretējā krastā.

Meža takas vairāk nekā 5 km garumā, kur var vērot Latvijai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Tel: +371 64153313, 28328800.

4–7 m augsti tīklu labirinti kokos. Tel: +371 25779944.

Industriālā mantojuma pilsētbūvniecības objekts.

Siguldas pils kvartāls ir siguldiešu un pilsētas viesu iemīļota atpūtas vieta un Siguldas novada pasākumu norises centrs. Pils kvartāla teritorijā atrodas Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils. Pils kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus un dāvanas.