67. posms. Klaipėda – Palanga. Piejūras kūrorti.

Lietuvas jaunākā universitāte atrodas vēsturiskās ēkās – XX gs. būvētās neogotikas kazarmās.

Vieta, kur Kuršu jomas (līča) ūdeņi ietek jūrā, bet kuģi iepeld ostā.

 2020. g. atklāta jauna, plata koka taka Melnrages piejūras kāpās, ar rotaļu laukumiem, atpūtas saliņām un informatīvajiem stendiem, kas iepazīstina ar piejūras augiem un dzīvniekiem.

II pasaules kara vācu armijas piekrastes artilērijas baterija, kur darbojas muzejs.

Vijas stāvo kāpu nogāzēs. No 15 m augstuma paveras brīnišķīga Baltijas jūras panorāma.

No 24 m augstās kraujas paveras skats ar stāviem krastiem un akmeņainām pludmalēm.

 Akmeņu līdzsvara skulptūras.

Neorenesanses Tiškeviču muižas namā ierīkots Dzintara muzejs, izveidots Botāniskais parks ar dīķiem un simtgadīgu koku alejām. Birutes (Birutės) kalna kapliča, sarga māja, Lurdas grota.

470 m garš tilts – populārākā un visvairāk apmeklētākā vieta Palangā, kļuvusi par kūrorta simbolu.

Centrālā pilsētas iela – bulvāris. Vasaras sezonā šeit darbojas daudz kafejnīcu, norisinās dažādas izklaides.

Plazes ezers ir glaciālas izcelsmes un atrodas netālu no Baltijas jūras krasta, Plazes dabas rezervātā Piejūras reģionālajā parkā (Pajūrio regioninis parkas). Tā ir lieliska vieta, kur vērot ūdensputnus to migrācijas laikā. Ezerā ūdensputni uzturas, lai barotos un atpūstos ilgo pārlidojumu starplaikā no ligzdošanas vietām Obas un Jeņisejas deltā Krievijas ziemeļos līdz ziemošanas vietām Rietumeiropā (Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā un Lielbritānijā).Parka apmeklētāju ērtībām ir uzbūvēts putnu vērošanas slēpnis, kas aprīkots ar binokļiem.

Parka teritorijā ar automašīnu pārvietoties nav atļauts, līdz ezeram ved gājēju un velosipēdistu ceļš (attālums apmēram 2 km).

Sastopamie putni

Ezerā var novērot zivju gārņus, gaigalas, cekulpīles, garkakļus, pelēkās pīles, platknābjus, dzērves, lielos baltos gārņus, dumbrcāļus un jūras ērgļus, retāk kākauļus. Ezera krastā izveidojušās jūraskraukļu kolonijas.

• Apstāšanās vieta 55.820144, 21.077478
• Stacionārs binoklis putnu vērošanas slēpnī 55.834857, 21.069156

Binokļu noma

Piejūras reģionālā parka apmeklētāju centrs Placio iela 54, Karklė T. +370 46412483

Karjeri ir mākslīgas ūdenstilpes, kas izveidojušās cilvēka darbības rezultātā – izrokot granti vai smiltis būvniecības vajadzībām. Laika gaitā bedres piepildās ar ūdeni, un izveidojas tipiska stāvošu ūdenstilpju ekosistēma. Arī karjeri Gargždu apkaimē nav izņēmums – šeit izveidojusies dabiska oāze ar stāvošām ūdenstilpēm raksturīgu floru un faunu.

Sastopamie putni

Karjerā visbiežāk sastopamie ūdensputni ir meža pīles, cekuldūkuri un paugurknābja gulbji. Rudenī un pavasarī, putnu migrācijas laikā, karjeri var būt ļoti interesanti putnu vērotājiem. Šeit labprāt uzturas cekulpīles, gaigalas, lielās un mazās gauras, garkakļi un pelēkās pīles.

Daļa putnu dzīvo karjeru malās – niedrājos. Tie ir niedru stērste, Seivi ķauķis, niedru strazds, ezeru ķauķis, niedru lija un ūdensvistiņa. Dovilu karjerā var redzēt arī Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītus putnus – lielo dumpi un mazo dumpi. Tos gan ir ārkārtīgi grūti pamanīt, bet to balsis ir viegli sadzirdamas – vajag tikai vakaros no maija līdz jūlijam uzmanīgi klausīties. Mazā dumpja balss atgādina suņa riešanu, bet lielā dumpja balss – skaņu, kas rodas, pūšot pudeles kaklā. Visus pārējos minētos putnus var viegli dzirdēt un novērot ikviens interesents.

Stāvlaukums 55.680885, 21.370948

Binokļu noma

Klaipēdas rajona tūrisma informācijas centrs Kvietinių iela 5-2, Gargždai T. +370 62081901