76. posms. Gaulėnai – Pavandenė. Žemaitijas etnogrāfiskais regions.

Veltīts Žemaitijas kristīšanas 600. gadadienas piemiņai.

Slavenākais un visvairāk apmeklētais kalns Telšu rajonā. Pēc pētnieku domām, senatnē Šatrijas kalnā bija viena no nozīmīgākajām pagānu svētnīcām šajā reģionā, kuras nozīme pazuda pēc Žemaitijas kristīšanas. No Šatrijas kalna paveras brīnišķīgs skats uz kalnaino Žemaitiju.

Pirms 600 gadiem svešu kultūru nesēji mūžīgo uguni noniecināja un tā tika mūsu senčiem atņemta. 1994. g. uz Šatrijas kalna, pēc aistiešu paražām, ar žemaišu goda krīva A. Gedvila pūlēm uguns atkal tika iedegta un 23 gadus tika sargāta viņa viensētā. Kopš tā laika katru gadu vasaras vidū – jūlija trešajā sestdienā – uguns tiek atvesta un iedegta Šatrijas kalnā.  No 2017. gada Uguns tika atgriezta Šatrijas svētnīcā. Brīvprātīgie uzraugi to pastāvīgi kurināja Raudonkalnē. Tā bieži tiek uznesta Šatrijas kalnā.

Stāvā nogāzē Gluda ezera krastā 1904. g. pēc muižnieka Leonarda Sakeļa nāves viņa dēls Zigmants Sakelis, ierīkoja ģimenes mauzoleju. Uz to tika pārvestas arī citu Sakeļu un iepriekšējo Pavandenes muižas īpašnieku mirstīgās atliekas.

Koka sakrālās arhitektūras piemērs ar baroka un klasicisma arhitektūras stilu elementiem.