Salacas pilskalns

Senākā vieta pilsētā, kur baudīt panorāmas skatus uz Salacas ieteku jūrā.

Senatnē pilskalnu iekarojis lībiešu jūras laupītājs Trommels. Pēc tam viņš apprecējis virsaiša meitu. (nostāsti par Trommelu saglabājušies arī Kurzemes piekrastē). Ar šādu skanīgu vārdu varētu lepoties vācietis, dānis vai skandināvs). Jūras laupītāji kādreiz apmetušies arī Liepupes pilskalnā, kas ir jūrai tuvākais pilskalns (2,5km). Vecie salacgrīvieši(ieskaitot pilsētas valdi 1924.g.) apgalvo, ka pilskalnā pie Salacas sākas 1,5km gara pazemes eja, ko izmantojuši jūras laupītāji, uz Brenguļmežu.

20.gadsimta sākumā, pavasara plūdos no pilskalna ir ticis izskalots senlaiku lielgabals, citi ieroči un metāla nauda. Muzejos tie nav nonākuši, tāpat kā mūra akmeņi, kas izmantoti baznīcas sētai. Pēdējos gados ir novērota stipra kalna izgraušana pavasara palu ūdeņos.Vēlāk paugurs upes krastā likās aizdomīgs latviešu arhrologam V. Urtānam. 1970.g. viņš ieraudzīja krasta nobrukumu, kur atklājās melns ogļains slānis ar kauliem un bezripas lausku. Salacgrīvietis U. Niedra arheologam pastāstīja, ka upe izrāvusi pilskalna malu un nobrukumā atrastas senlietas. ‘’Liekas, ka te zem vācu mūra pils drupām jābūt senču pilskalnam’’, rakstīja V. Urtāns.