Baltic Forest Hiking - Marsruudid

South Kurzeme

Pa Rietumkursas augstienes pauguriem un upju ielejām

Latvijas robeža – Gramzda – Priekule – Kalvene – Aizpute – Snēpele: 111 km, 6 dienas

Dienvidkurzemi sauc arī par Leišmali, kas nozīmē Lietuvas pierobežu. Ainavā nav redzamas senas mājvietas vai ciemi, jo tās nopostītas 2. Pasaules karā, un Mežtakā dominē lauksaimniecības ainavas ar retiem mežainiem apvidiem. Par senākiem laikiem liecina Zviedru vārti Priekulē – celti 1688. gadā, rotāti ar Gotlandes smilšakmenī kaltiem baronu Korfu un Redernu ģerboņiem, kā arī 18.-19. gs. vēsturiskā apbūve Aizputē.

E87. päev. Lietuvas/Latvijas robeža – Gramzda.

Pa Vārtājas viļņoto līdzenumu

Lietuvas–Latvijas robežu dabā iezīmē Apšes upe, kuru Mežtaka šķērso, pa Skuodas–Priekules ceļa (P114) tiltu ienākot Latvijā. Mežtaka sākotnēji vijas gar ceļa malu, bet pēc 1,7 km nogriežas uz grantēta ceļa Kalētu virzienā. Sākot no Ozolu ciema apkaimes, skatam paveras Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma skaistās un plašās ainavas. Ozolos 0,5 km Mežtaka seko ceļam V1217, tad pagriežas pa labi un pēc 2 km sasniedz Bārtas–Kalētu–Gramzdas ceļu (V1218). Aiz Kalšu ezera Mežtaka nonāk Gramzdā.


E88. päev. Gramzda – Priekule.

Uz nostāstiem bagāto Priekuli

Aiz Gramzdas Mežtaka pa mazām taciņām izlīkumo gar smilšu un grants karjeriem, un pa taisnu ceļu cauri lauksaimniecības ainavai virzās uz ziemeļaustrumiem. Pie Lejasbunču mājām tā pagriežas uz Mazgramzdu. Pirms Mazgramzdas Mežtaka šķērso dziļo un ēnaino Ruņupes ieleju. Aiz Mazgramzdas tā virzās līdztekus Gramzdas–Priekules ceļam (P 114), no kura paveras skaistas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma ainavas. Šķērsojusi šo ceļu, tā virzās gar bijušo lidlauku, šķērso Priekules–Purmsātu–Kalēju ceļu (V 1211) un izmet loku cauri nelielam meža pudurim. Gar līkumainās Virgas upītes krastiem Mežtaka izved cauri meža parkam “Priekules Priediens”, no kura redzams šī posma galamērķis.


H89. päev. Priekule – Kalvene.

Pa vēsturisko ceļu cauri Embūtes un Bandavas paugurainēm

Mežtaka pa Ķieģeļu, Galveno un Parka ielām izlokās cauri Priekulei, izmet lokus pa mazām parka taciņām pie Dobeļupes un tālāk virzās uz Audariem, kur šķērso Grobiņas–Embūtes ceļu (P106). Pēc 4 km tā nogriežas pa labi un turpmākajā posmā līdz pat Rīgas–Liepājas šosejai ved pa mazapdzīvotu apvidu, kur lauksaimniecības zemes mijas ar mežu puduriem un nelieliem mitrājiem. Apvidus starp Sepenes ezeru un Kalveni ir izteikti paugurains – šeit Embūtes pauguraine mijas ar Bandavas pauguraini. Augstākais punkts, kuru sasniedz Mežtaka, ir 115 m vjl. Šķērsojusi Rīgas–Liepājas autoceļu (A9), pēc 1 km Mežtaka nonāk šī posma galamērķī.


E90. päev. Kalvene – Aizpute.

Uz Aizputi – vienu no senākajām Latvijas pilsētām

Mežtaka pa Kalvenes mazajām ieliņām izlīkumo līdz Aizputes – Kalvenes (P115) ceļam, 1,4 km ved gar tā malu un tad nogriežas pa labi. Tālāk Mežtaka šķērso Jelgavas–Liepājas dzelzceļu un tad līdz pat Boju ciemam izlokās pa mazu lauku ceļu. Apkārtnē redzami daudzi bijušie zivju dīķi. Klajo ainavu atdzīvina pa kādai lauku viensētai, kur dažkārt var nopirkt uz vietas audzētu un gatavotu pārtiku. Aiz Kazdangas–Mazboju ceļa (V1299) Mežtaka šķērso Grantnieku karjeru. Posmā no Kalvenes līdz Bojām Mežtaka ved pa Rietumkursas augstienes Bandavas pauguraini, kur augstākie reljefa punkti nedaudz pārsniedz 100 m vjl. Aiz Bojām Mežtaka šķērso Lažas upīti un pie Tebrām atkal iznāk uz Aizputes – Kalvenes ceļa, gar kuru tālāk aizved līdz Aizputei. Pa Kalvenes ielu un Atmodas ielu Mežtaka sasniedz pilsētas centru.


H91. päev. Aizpute – Snēpele.

Pa barona fon Manteifeļa pēdām

Mežtaka pa Atmodas un Jelgavas ielām izlīkumo cauri Aizputei, aiz Lažas ūdenskrātuves pagriežas pa labi un ar lielu loku pietuvojas Kazdangas muižas parkam no dienvidu puses. Pa mazām taciņām un gar Dzirnavu ezeru tā izved cauri muižas parkam, apkārt muižai un Zēnu dīķim, 0,7 km turpinās pa Kazdangas–Cildu ceļu (V1200) un tad pagriežas pa labi uz Snēpeles–Kazdangas (V1296) ceļa. Līdz lauku mājai “Zemturi” Mežtaka pamazām paceļas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, atklādama skaistus skatus abos virzienos. Reljefa augstums šeit maksimāli sasniedz ap 81 m vjl. No “Zemturiem” Mežtaka aptuveni 12 km ved caur mazapdzīvotu mežu masīvu un tikai pēdējos 3 km atkal iznāk klajākā apvidū ar lauksaimniecības zemēm un viensētām, sasniedzot Snēpeli.