Mežtaka - Kultūrpieredze

Latvijā Mežtakas sākums atrodams Vecrīgas sirdī – Rātslaukumā. Maršruts ved pa Kaļķu ielu, garām Brīvības piemineklim, cauri Vērmanes dārzam un pa vēsturisko Tērbatas ielu. Tālāk tas izmet loku pa gājēju tiltu pāri Zemitānu dzelzceļa stacijai un turpinās pa Biķernieku un Šmerļa mežiem. Mežtaka vijas cauri Juglai, gar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un pa gājēju un velosipēdistu celiņiem aizved līdz Baltezeram.

Aiz „Rāmkalniem” Mežtaka uzvijas augstajā Gaujas senlejas stāvkrastā un pa tā augšdaļu izved cauri Gaujas ciemam, līdz atkal nonāk lejā. Tālāk tā šķērso Lorupi un aizvijas gar Gaujas līkumiem līdz vienam no iespaidīgākajiem Gaujas atsegumiem – Velnalas klintīm, tad uzved Ķeizarskatā un apmet loku līdz Ķeizarkrēslam, Kaķīškalna „Mežakaķim” un Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, līdz sasniedz Siguldas centru.

Izmetusi loku cauri Siguldai, Mežtaka gar Vējupītes gravas kreisā krasta augšdaļu nonāk līdz Paradīzes kalnam, no kura pa stāvām kāpnēm ved lejup Gaujas senlejā un Vējupītes gravā. Lielāko daļu no tālākā maršruta Mežtaka virzās pa mazām, vientuļām meža takām un cauri nelielām pļavām (jūnijā zied sveķenes), šķērsojot daudzu mazo upīšu gravas, kuru krastos slejas smilšakmens atsegumi. Posma pēdējie seši kilometri virzās pa nelielu ceļu gar Līgatnes dabas takām. Pirms Līgatnes Mežtaka paceļas augšup pa Gaujas senlejas nogāzi, bet Līgatnē atkal nolaižas Līgatnes upītes dziļajā gravā, kuras krastos izvietojies bijušās Līgatnes papīrfabrikas ciemats.

Mežtaka izvijas cauri Valmieras vēsturiskajam centram un Atpūtas parkam, kurā ir vairāki pilsētas apkaimes kājāmiešanas un nūjošanas maršruti, šķērso Vanšu tiltu, ved gar Pauku priedēm un Baiļu kalnu. Pa Abula taku, kas izlokās pa stāvajiem un „mežonīgajiem” upes krastiem, tā aizlīkumo līdz Brenguļu alus darītavai un tālāk, aiz Pūpoliem, jau ved pa mazapdzīvotiem, plašiem mežu masīviem. Šī posma pirmās puses raksturīga iezīme ir mazie vasarnīcu ciemi – Enerģētiķis, Saulītes, Sprīdītis, Gaujmaļi, Pūpoli un Gaujaslāči, kas sāka veidoties padomju laikā kā Valmieras un apkaimes rūpniecības uzņēmumu vasarnīcu rajoni. Pie Ūdriņām Mežtaka izved cauri vecupju labirintam un pagriežas uz ziemeļiem, šķērsojot Gaujas tiltu, pie kura ir atpūtas un laivotāju pieturvieta. No šejienes līdz Strenču centram ir ~ 1,5 km. Daļa no posma atrodas Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū.

Mežtakas posma pirmā trešdaļa izlokās pa skaistās Piuzas upes ielejas takām, bet pie Hermas (Härma) ciema pagriežas uz Obinitsu (Obinitsa), kas ir nozīmīgs Setu zemes jeb Setomā (Setomaa) kultūras centrs. Šeit ir vērts izbaudīt vietējās Setu tradīcijas. Aiz Obinitsas Mežtaka atkal vijas cauri skaistiem priežu mežiem ar virsājiem, vēlreiz nolaižas dziļajā Piuzas ielejā un pie Piuzas alām pagriežas austrumu virzienā. Tālāk tā seko Piuzas ielejas kreisā krasta nogāzei, līdz sasniedz nākamo orientieri – autoceļu un dzelzceļa līnijas pirms Koidulas dzelzceļa stacijas.

Mežtaka ved cauri plašajiem Setu zemes jeb Setomā (Setomaa) mežiem, gar purvu malām un cauri virsājiem, kas septembrī iegūst pasakaini violetus krāsu toņus. Šis ir mazapdzīvots apvidus, kur gājējs sajutīs ciešu saikni ar savvaļas dabu. Pie Ersavas (Õrsava) ezera Mežtaka šķērso gājēju tiltiņus, apmetot loku ezeram, līdz nonāk Verskas centrā. Arī šajā posmā ir iespēja izbaudīt Setu zemes tradīcijas, ēdienu un dzērienus.

Pametusi Versku, Mežtaka pagriežas uz ziemeļrietumiem un īsu brīdi aizlokās netālu no Pleskavas ezera (Pihkva järv) Verskas līča. Izmetusi loku cauri lielākam mežu masīvam, tā iznāk pie Laosinas (Laossina) ciema, kur var iepazīt Setu reliģiskās tradīcijas. Mežtaka šajā posmā iet pa Peipusa (Peipsi) zemieni, tādēļ apkaime ir līdzena, un zemi šeit izmanto galvenokārt lauksaimniecībā. Šķērsojusi Vehandu (Võhandu) upi pie Vēpsu (Võõpsu) ciema, Mežtaka pagriežas uz Repinas (Räpina) pusi.

Mežtaka jau trešo dienu met lielu loku apkārt Emajē-Sūrso (Emajõe-Suursoo) mitrājam (ietilpst dabas liegumā Peipsivēre (Peipsiveere)). Iešanai interesantākā ir šī posma daļa starp Vanausaija (Vanaussaia) un Varnju, kur Mežtaka iet pa maziem lauku ceļiem. Pirms Varnjas tā sasniedz Peipusa ezera (Peipsi järv) krastu, kur beidzot var apjaust ezera lielumu. Tālāk no Varnjas līdz Remniku seko nedēļu ilgs gājiens gar Peipusa piekrasti un tā tuvāko apkārtni, kura laikā gājējs iepazīst Austrumigaunijas tradicionālo kultūru – sīpolu audzēšanu un zvejniecību, kulināro mantojumu, amatniecību un vecticībnieku reliģiskās tradīcijas.

Ainavisks un tradīcijām bagāts Mežtakas posms, kura simbols ir sīpoli. Tie šajā reģionā nonāca līdz ar vecticībniekiem 17. gadsimtā. Par šejienes vizītkarti ir kļuvušas kundzes un kungi, kas ceļmalās pārdod pašdarinātas pašu audzēto sīpolu virtenes. 24 kilometrus garajā Varnjas (Varnja) – Kallastes (Kallaste) posmā Peipusa (Peipsi järv) ciemus apvieno “Sīpolu ceļš”. Ceļotājus priecē dažādās krāsās izkrāsotas koka dzīvojamās ēkas, nelieli zivju veikaliņi un restorāns, kurā var nobaudīt no patvāra ielietu tēju, ievērojot vecticībnieku tējas dzeršanas tradīcijas. Visa gada garumā var nobaudīt Peipusa repšus (igauniski – rääbis).

Alatskivi ir lieliska vieta, kur nobaudīt Peipusa tradicionālos ēdienus, arī slaveno sīpolu pīrāgu. Aiz Alatskivi Mežtaka stiepjas pa reljefa pacēlumu, no kura paveras skaisti skati uz Peipusu (Peipsi järv), bet pie Kallastes (Kallaste) nolaižas līdz ezera krastam. Kallastē ir vērts uzmeklēt vietējo zivju restorānu un veikaliņu un nobaudīt kūpinātus Peipusa repšus (igauniski – rääbis) un zandartus. Mežtakas posma pēdējā trešdaļa iet gar ceļa malu, no kurienes atkal vērojami skaisti skati uz ezeru.

Sīpoli, zivis, kilometriem gari ciemi, kur ēkas izvietojušās gar galveno ielu, izrotāti vecticībnieku dievnami, mazas ostiņas ar zvejnieku laivām un koka dzīvojamie namiņi – katrs savā krāsā! Kafejnīcas, veikaliņi un skats uz Peipusu (Peipsi järv), kas atgādina jūru, nevis ezeru. Tāda ir šī Mežtakas posma vizītkarte. 8 kilometru garumā no Kasepē (Kasepää) līdz Mustvē Mežtaka iet cauri mazajiem piekrastes ciemiem, piedāvājot patīkamu pārmaiņu tiem, kas jau gājuši ilgāku laiku pirms tam.

Pametusi Mustvē promenādi un pludmali, Mežtaka izlīkumo cauri pilsētai un tālāk 16 km garumā ved pa bijušo Sondas–Mustvē šaursliežu dzelzceļa līniju, kuras vietā ir izveidots grants seguma ceļš – taisns kā bulta, kas savieno Mustvē ar Avinurmi. Informatīvi stendi gar bijušā dzelzceļa malām vēsta par kādreizējām apdzīvotajām vietām, kur tagad šalko mežs vai izcirtumi, kuros atkal ieaudzēs mežu.

Mežtaka šajā un nākamajā dienā izvijas cauri jaunākajam Igaunijas nacionālajam parkam – Alutaguses Nacionālajam parkam (precīzāk – atsevišķām un plašākā apkārtnē izveidotām šī parka daļām), kas dibināts 2018. gadā. Parka svarīgākais mērķis ir Igaunijas lielāko skujkoku mežu un purvu apgabalu aizsardzība. Šis ir arī viens no mazapdzīvotākajiem ziemeļaustrumu Igaunijas apvidiem.

Aiz Vasaveres Mežtaka vēl īsu brīdi izlokās pa Kurtnas aizsargājamo ainavu apvidu, apjož kūdrā izstrādātu purvu masīvu, šķērso Oru pilsētu un, apmetusi loku apkārt Vokas upes ielejai, nonāk pie Baltijas jūras, kur pagriežas uz rietumiem. Šeit, Somu līča krastā, paceļas t. s. Ziemeļigaunijas glints – stāva, klinšaina un ar mežu apaugusi kāple, kas ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem stiepjas līdz Tallinai un tālāk līdz Rietumigaunijas salām. Mežtaka iet pa glinta augšpusi, nolaizdamās upju ielejās. Toilas-Oru parkā tā šķērso dziļo un plašo Pihajegi (Pühajõgi) ieleju un nonāk Toilā – populārā piekrastes kūrortā.

Pie Sakas muižas Mežtaka pa stāvām kāpnēm nolaižas līdz jūras krastam, kur tālāk nepilnu 6 km garumā stiepjas pa pludmali. Pie Moldovas un Jabaras ciemiem Mežtaka atkal paceļas Ziemeļigaunijas glintā (plašas ainavas no Viru pacēluma), caur Purtses ciemu apmet loku Purtses upei un tālāk pa glinta apakšpusi gar šauro jūras krastu ved uz Aseri. Īsi pirms pilsētiņas tā atkal uzved augšup pa glinta nogāzi. Jūras krastā, lejpus Ziemeļigaunijas glintam, var redzēt dzīvnieku fosilijas, kuru vecums ir vairāki simti miljonu gadu.

Pie Mahu Mežtaka iet pa maziem piekrastes ceļiem tuvu jūrai. Ir vērts izmest 2 km garu līkumu (turp un atpakaļ) līdz Ehalkivi dižakmenim. No Simunamē (Simunamäe) 3 kilometru garumā Mežtaka ved pa ceļu Ziemeļigaunijas glinta piekājē, ko klāj primārais mežs. Jūras krasts šeit atrodas aptuveni kilometra attālumā. Lontovas muižas apkaimē izvietotas informatīvas plāksnes par Kundas vēsturi. Savukārt, Kundas upes krastos un pilsētā ieteicams iepazīt objektus, kas saistīti ar pilsētas cementa ražotnes vēsturisko attīstību.

Pie Tsitres ciema jau vikingu laikā atradusies osta. Mežtakas šī posma pirmie 4 km atrodas Lahemā (Lahemaa) Nacionālā parka teritorijā. Starp Mūksi (Muuksi) un Sorinnas (Soorinna) ciemiem ceļš šķērso ovālu platoveida pauguru – Ziemeļigaunijas glinta pacēlumu, ko klāj ainaviski kadiķu lauki. Pie Pihja (Põhja) ciema taka apmet loku piekrastes mitrājam un aiz Salmistu laivu ostas iznāk jūras krastā. No šejienes ziemeļaustrumos labi redzama 1,3 km attālā Pedasāres (Pedassaar) sala, bet ziemeļaustrumos – mazā Umblu un nedaudz lielākā  Rohusi sala. Pie Valklas pludmales gājējus priecē jauks pludmales restorāns. Hāpses (Haapse) pludmalē ir peldvieta, kur jūra strauji kļūst dziļa.

No Kabernēmes maršruts ved pa mežu, kur vērojami akmeņu krāvumi, kas radušies pēdējā ledus laikmetā. Tālāk Mežtaka uzvijas 20 m augstumā un ved gar bijušo Ancilus ezera krastu. Pirms ierašanās Kalevi-Līvas (Kalevi-Liiva) holokausta memoriālā, taka šķērso Kaberlas–Kabernēmes ceļu un ved pa Kaberlas strauta ieleju. Tālāk Mežtaka turpinās līdz Linnamē (Linnamäe) HES un trošu tiltam, gar seno Linnamē pilskalnu maršruts  ved gar Jegalas upes labo krastu līdz Jegalas ūdenskritumam. 500 metrus uz augšu no ūdenskrituma atrodas Suka tilts, kuru šķērsojot, nonāk upes pretējā krastā. Tālāk Mežtaka izved cauri Kogi ciemam un nonāk Jēlehtmē.

Mežtaka iet gar Tallinas līča krastu, kur jau no Pūnsi paveras skaisti skati uz vecpilsētas torņiem, ostu un pilsētas augstceltnēm. Pirms Piritas (Pirita) Mežtaka izlokās pa skaistu priežu mežu un tālāk ved gar jūras krastu pa 2 km garu smilšainu pludmali. Aiz Piritas līdz pat Tallinas ostai Mežtaka aizved pa skaisto pilsētas krasta promenādi, no kuras redzami nozīmīgi pilsētas kultūras un vēstures objekti un baudāmi jūras un ostas skati. Mežtakas finišs atrodas Tallinas ostā, kurai blakus atrodas Tallinas vecpilsēta. Tās apskatei vēlams atlicināt vismaz vienu vai divas atsevišķas dienas.

Starp Didžiasalis ciemu un Druskininkai kūrortpilsētu Mežtaka ved pa skujkoku mežu ar bagātīgām ogu un sēņu vietām. Pirms Druskininkai Mežtaka iznāk uz Nemuno ceļa, apmet loku Druskininkai Sniega arēnai un tālāk pa gājēju/velo celiņu aizved līdz Parko tiltam pāri Nemunas upei. Šķērsojusi tiltu, Mežtaka turpina gaitu pa Maironio gatvi. Tālāk tā izlīkumo pa Druskininkai vēsturiskā kūrorta mazajām ieliņām un parka celiņiem, šķērso Ratnyčia upīti un mežaparku Nemunas ielejas labajā krastā. Aiz Veisiejų ielas tā turpinās pa Neravų ielas gājēju ietvi un pēc aptuveni 1 km nogriežas pa kreisi uz Sodžiaus ielas, kas Neravai ciema beigās turpinās kā skaists meža ceļš. Šeit sākas Dzūkijas nacionālais parks. Mežtaka apmet loku Viečiūnai ciemam, atklājot skaistas ainavas un skatu uz Liškiava klosteri pretējā Nemunas krastā. Līdz pat Žiogeliai ciemam Mežtaka ved pa skaistu, vientuļu meža ceļu

No Nemunaitis pa Vytauto ielu un Kaniūkai – Einorai – Nemunaitis ceļu (Nr. 1102) Mežtaka atpuveni 1,5 km ved ziemeļaustrumu virzienā, tad pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem un pēc 3 km sasniedz Gečialaukis ciemu. Tālāk Mežtaka pagriežas pa labi uz austrumiem un pēc 3,3 km vēlreiz satiekas ar ceļu Nr. 1102. Vēl pēc 3,3 km Mežtaka sasniedz ceļu Nr. 128 un pa gājēju ietvi nolaižas Nemunas ielejā. No šejienes vairāk kā 3 km gara, skaista Nemunas ielejas taka cauri mežam aizved līdz gājēju tiltam pāri upei. Pēc krietna kāpiena Lietuvas augstākajā gājēju tiltā skatam paveras plašā un varenā Nemunas ainava. Aiz tilta Mežtaka virzās pa bijušā dzelzceļa dambi, izlīkumo pa Alytus kūrorta parka mazajiem celiņiem un pilsētas centrā pa S. Dariaus un S. Girėno ielām sasniedz Vecpilsētas (Senamiesčio) skvēru, kura dienvidu pusē atrodas Alītas tūrisma informācijas centrs.

No Alītas Mežtaka izved pa Vilniaus ielu, šķērso Nemunu pa A. Juozapavičiaus tiltu, tad pa Jiezno ielu pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem un tālāk pa Miškininkų ielu šķērso Normandijos–Nemuno ceļu (Nr. 1134). Pa taku cauri mežam pēc gandrīz 2 km Mežtaka iznāk uz neliela lauku ceļa un pa to 8 km turpinās ziemeļu virzienā. Šajā apkaimē ir plašas un atklātas Dzūkijas augstienes ainavas. Aiz Staniava ciema Mežtaka pa skaistu meža ceļu noved lejā pie Nemunas un pēc tam pa stāvu nogāzi uzved Punia pilskalnā, no kura paveras skats uz upi. Gar Puņas baznīcu pa Kauno, Šilo un Birštono ielām pēc nepilniem 4 km Mežtaka sasniedz lielāku meža masīvu. To šķērsojot, pēc 5 km Mežtaka iznāk pie Nemajūnu ciema. 3,5 km tālāk ir šī posma galamērķis.

Sekojot Nemunas loku līkumiem, Mežtaka izmet vairāk kā 20 km garu cilpu Nemunas loku reģionālajā parkā, izvijoties cauri atklātām ainavām un maziem ciemiem ar raksturīgām, dažādos toņos krāsotām koka ēkām. Lielāks meža masīvs ir tikai starp Sipoņu un Puzonys ciemiem, kuram cauri Mežtaka izved pa nelieliem meža ceļiem. Šķērsojusi Vilnius–Marijampolė ceļu (A16), Mežtaka nolaižas nākamajā Nemunas lokā (upes platums šaurākajā vietā – 1,2 km), kur atrodas iecienītais Birštonas kūrorts. Pa B. Sruogos ielas ietvi Mežtaka sasniedz Birštonas tūrisma informācijas centru.

Kauņa ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. 1621 m garajā Laisvės jeb Brīvības alejā redzama izcila  modernisma arhitektūra – 1914.–1940. g. būvētās ēkas ir Eiropas kultūras mantojums. Vilniaus iela ir “vārti” uz Kaunas viduslaiku pilsētu, kurā saimniekoja Hanzas tirgotāji. Mežtaka virzās pa Laisvės ielu, šķērso Kaunas vecpilsētu ar dievnamiem, Rātslaukumu un vēsturiskajām ēkām un izmet loku pa Sateces parku, kur ir Lietuvas lielākās upes Nemunas un Neris upes satekas vieta. Šķērsojusi Neris upi, Mežtaka pa gājēju celiņiem un veloceliņu ietvēm turpina gaitu līdz 4 km attālajam bijušajam Lampēdžu grants karjeram, kas ir appludināts un šobrīd – iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta un peldvieta.

SVARĪGS. Kauņas pilsētu šķērsojošajos posmos marķējuma nav.

Visā šī posma garumā Mežtaka ved pa takām un nelieliem grantētiem lauku ceļiem līdztekus Nemunas upes labajam krastam. Skaistas ainavas ar skatiem uz upi, krastmalas pļavām un maziem ciematiņiem. Posma galamērķis – Vilkijas  pārceltuve redzama jau iztālēm Nemunas krasta ielokā. Iepretī pārceltuvei atrodas mazpilsētas centrs ar baznīcu. Vasaras otrajā pusē Nemunas pļavas slīgst dzeltenās un zilās ziedu krāsās. Ir vērts izmēģināt pārceltuvi braucienam turp un atpakaļ, jo šāds transporta līdzeklis Baltijas valstīs ir saglabājies tikai dažās vietās.

Virzoties gar Raseiniai–Baisogala ceļu (Nr. 225) un pa tā gājēju ietvi, Mežtaka šķērso dziļo Dubīsas ieleju un pie Ginčaičiai ciema pagriežas pa labi. Izmetusi plašu loku pa apkaimes laukiem, pēc 6 km tā izved uz Raseiniai–Šiluva ceļa (Nr. 148) un pēc aptuveni 3 km, atkal šķērsojot Dubīsa ieleju, nonāk Kušeliškė ciemā. Tālākos 5,5 km Mežtaka virzās gar Kušeliškė–Lyduvėnai (Nr. 3516) ceļu, kur jau iztālēm redzams slavenais un ainaviskais Līduvēnu dzelzceļa tilts. Ceļa līkumā pirms Dubīsas autoceļa tilta Mežtaka pagriežas pa labi uz ziemeļaustrumiem un pa ceļu Nr. 3544 pēc 9 km sasniedz Šiluva, bet vēl pēc 0,8 km – pilsētas centru. Šajā posmā apkaimes reljefs pamazām kļūst aizvien izteiktāks, jo tas ved pa apvidu, kur Dubīsa ieleja mijas ar Austrumžemaitijas augstienes dienvidu daļu.  Maršruta posms līdz Līduvēniem ved pa vai gar Dubīsas reģionālo parku, bet Šiluva ietilpst jau nākamajā – Tītuvēnu reģionālajā parkā.

No Šiluva līdz Tītuvēnu pilsētai līdztekus ceļam ved asfaltēta gājēju/velosipēdistu josla 7 km garumā. Mežtaka šķērso Tītuvēnu centru pa Šiluvos un Mairionio ielām un tālāk kā ainaviska taka aizvijas gar Ģiļus ezera rietumu krastu. Ezera ziemeļdaļā tā pagriežas uz austrumiem pa veco dzelzceļa dambi, pēc aptuveni 1,4 km sasniedz Kuršių ielu (Nr. 148) un, virzoties pa tās gājēju ietvi, pēc 0,6 km iepretī Budraičiai ciemam pagriežas pa kreisi uz rietumiem. Noejot vēl 4 km pa grantētu lauku ceļu, ir sasniegts šī posma galamērķis - Aukštiškiai.

Mežtaka no Pavandenė ciema turpinās ziemeļrietumu virzienā gar ceļu Nr. 4609, pēc 7,5 km pagriežas pa labi un apmet ap 4 km garu, plašu loku nelielam meža pudurim, kurā ieslēpies Baltežeris ezers. Pie Kuršai tā šķērso Luokė–Janopolės  ceļu (Nr. 4611), nolaižas Virvītes upes ielejā, izved cauri Baltininku ciemam un vēlreiz šķērso Virvītes upi, ko iecienījuši ūdenstūristi. Pēc aptuveni 5 km, izlocīdamās gar Virvītes upes labo krastu, Mežtaka sasniedz Biržuvēnu ciemu dzirnavu ezera krastā. Posms ietilpst Varņu reģionālajā parkā un Žemaitijas augstienes vidusdaļā, kur skaistas pauguraiņu ainavas sadala plašās upju ielejas.

Aiz Biržuvēniem Mežtaka turpmāko 3 km garumā šķērso Biržuvēnu mežu. 1 km līdz Rudupiai ciemam tā seko Luokė–Viešvėnai ceļam (Nr. 4605), līdz pagriežas pa labi uz ziemeļiem-ziemeļrietumiem. Turpmākos 11 km tā virzās pa lauksaimniecības apvidu, līdz izved Raiņu ciemā. No Raiņiem Mežtaka sākumā kā no ceļa atdalīta josla un pēc tam kā gājēju/veloceliņš aptuveni 3 km garumā turpinās līdz Telšiem, kur iegriežas Kauno ielā un pa to nonāk līdz Masča ezera krastam. Tālāk tā izlokās cauri parkam, no Zakso kalna atklādama skaistus skatus uz Masča ezera panorāmu. Apmetusi loku nelielam Masča ezera līcim, Mežtaka sasniedz šī posma galamērķi.

No Plinkšēm Mežtaka turpina virzīties uz rietumiem, šķērso meža puduri un pēc 2 km sasniedz Seda–Gaudikaičiai ceļu (Nr. 161). Pēc 1,8 km Mežtaka no šī ceļa nogriežas pa kreisi uz dienvidiem. Nākamos 7,4 km tā šķērso lauksaimniecības zemes un lielāku mežu apgabalu, līdz pagriežas pa labi, rietumu virzienā uz Bertuliai ciemu. Vēl pēc 3,8 km Mežtaka šķērso Seda–Plungė (Nr. 164) ceļu, kur no apkaimes pakalniem redzami svētceļnieku galamērķa – Žemaišu Kalvarijas baznīcas torņi. Īsi pirms ciema Mežtaka šķērso Žemaitijas Nacionālā parka robežu.

No Žemaišu Kalvarija ciema Mežtaka iziet pa Pagardinio, Alsėdžių un Plateliu ielām. Apmēram 6,5 km no ciema centra Mežtaka pa ainavisku un pauguriem ieskautu ceļu (Nr. 3210) nonāk stāvlaukumā. Pie stāvlaukuma tā pagriežas pa kreisi uz dienvidiem, ieved mežā un šķērso Gegrēnu arheoloģisko kompleksu. Iznākot no meža, Mežtaka turpinās pa Ežero ielu, pēc īsa brīža šķērso Dvaro ielu, nogriežas uz Paežerės ielu un pēc 5 km sasniedz Žemaičių Kalvarijos ceļu (Nr. 2302). Šeit Mežtaka atkal nogriežas pa kreisi un seko gājēju/veloceliņiem. Pēc 1,7 km tā sasniedz krustojumu ar Plokštinės ielu un pagriežas pa labi uz dienvidiem. Pēc 1,8 km Mežtaka nonāk Paplateles ciemā. Šis posms atrodas Žemaitijas Nacionālajā parkā un iepazīstina ar Žemaitijas augstienes ziemeļrietumdaļas ainavām un dabas daudzveidību.

No Salantu mazpilsētas Mežtaka izved pa M. Valančiaus, Padvaralio un Ilgoji ielām. 100 m pirms ceļa Nr. 169 Mežtaka pagriežas pa kreisi uz lauku ceļa, pēc 3,5 km sasniedz Erlos ielu un pagriežas pa kreisi uz rietumiem. Pēc 0,4 km tā pagriežas pa labi uz ziemeļiem un sasniedz Šatramiņu ciemu. Šatramiņos tā pagriežas pa labi – uz dienvidrietumiem, pēc 2,9 km šķērso Salantai–Skuodas ceļu (Nr. 169) un Šaukļu ciemā pagriežas pa kreisi uz ziemeļiem, pēc 3,8 km sasniedzot posma galamērķi – Mosēdi. Posma lielākā daļa, izņemot Šatramiņu apkaimi, ietilpst Salantu reģionālajā parkā.

No Mosēdes mazpilsētas pa Salantų un Skuodo ielām Mežtaka dodas Skuodas virzienā un pēc nepilniem 8 km izved uz Salantai–Skuodas ceļa (Nr. 169). Maršruts iet caur lauksaimniecības zemēm. Ainava mainās, nonākot Bārtas upes ielejā. 0,5 km garumā Mežtaka iet gar Salantai–Skuodas ceļu, tad pagriežas pa kreisi un nākamos 6,7 km, mezdama “zig-zagus” pa maziem lauku ceļiem un ciemiem, sasniedz Skuodas pievārti. Tālāk tā virzās pa Kretingos, Laisvės un Krantinės ielām, šķērso Skodas parku un pa Gedemino, Vytauto un J. Basanavičiaus ielām (ceļš Nr. 169) sasniedz valsts robežu.

Mežtaka pa Kalvenes mazajām ieliņām izlīkumo līdz Aizputes – Kalvenes (P115) ceļam, 1,4 km ved gar tā malu un tad nogriežas pa labi. Tālāk Mežtaka šķērso Jelgavas–Liepājas dzelzceļu un tad līdz pat Boju ciemam izlokās pa mazu lauku ceļu. Apkārtnē redzami daudzi bijušie zivju dīķi. Klajo ainavu atdzīvina pa kādai lauku viensētai, kur dažkārt var nopirkt uz vietas audzētu un gatavotu pārtiku. Aiz Kazdangas–Mazboju ceļa (V1299) Mežtaka šķērso Grantnieku karjeru. Posmā no Kalvenes līdz Bojām Mežtaka ved pa Rietumkursas augstienes Bandavas pauguraini, kur augstākie reljefa punkti nedaudz pārsniedz 100 m vjl. Aiz Bojām Mežtaka šķērso Lažas upīti un pie Tebrām atkal iznāk uz Aizputes – Kalvenes ceļa, gar kuru tālāk aizved līdz Aizputei. Pa Kalvenes ielu un Atmodas ielu Mežtaka sasniedz pilsētas centru.

Pa Snēpeles galveno ielu Mežtaka izved uz ceļa V1294 un jau pēc 0,3 km iepretī Ķepšu ezeram nogriežas pa labi uz neliela lauku ceļa. Pa šo ceļu Mežtaka aizlīkumo līdz Slipiņciemam, pirms tā pa dambi šķērsojot Sprincupi, uz kuras izveidots dīķis. Tālāk Mežtaka dodas Pelču virzienā. Pelču apkaimē taka izlokās gar Dambu dīķiem, izved uz Kuldīgas–Pelču ceļa (V1293) un tālāk stiepjas cauri Kuldīgas dārziņu rajoniem –  Kurzemītei un Rumbai, līdz sasniedz Ventas krastu un Kuldīgas apvedceļu. No tā līdz pat Senajam ķieģeļu tiltam Mežtaka 2,4 km garumā ved pa skaistu Ventas krasta taku, kur mitrākās vietās un pāri strautiem ir koka tiltiņi un laipas.

Mežtaka Rendā īsu gabaliņu izlokās gar Īvandes upītes klinšainajiem krastiem un tad izved uz Kroju ceļa. Sākumā redzamas atklātas ainavas, bet vēlāk taka turpinās cauri mežam. Vietām paveras skati uz Abavas senleju. Pamazām nomainās dabas ainavas, jo Mežtaka pamet Kursas zemienes Pieventas līdzenumu un lēzeni paceļas pa Austrumkursas augstienes Vānes nolaidenumu, sasniedzot 50–60 m vjl. Pirms Valgales ciema tā apmet loku apkārt dziļajai Valgales upītes gravai un līdz pat Sabilei virzās pa Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļu, tikai pie Sabiles nolaižoties lejā līdz Abavas tiltam (Lāčplēša, Kuldīgas ielas). Sabiles apkaimē jau atkal nomainās dabas apvidus un te vērojamas Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines ainavas. Abavas senlejas dziļums starp Rumbciemu un Sabili sasniedz aptuveni 40 m. Mežtaka šajā un nākamajā dienā šķērso dabas parku “Abavas senleja”. 

Jaunmoku pils apkaimē priecē Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraines skaistās ainavas. Mežtaka nolīkumo lejup līdz Bēru ūdensdzirnavām un tālāk līdz pat Vecmokām trīs kilometru garumā paceļas par aptuveni 50 m, atklādama skaistas ainavas uz plašo Slocenes ieleju dienvidos. Aiz Vecmoku muižas alejas Mežtaka šķērso Tukuma–Lazdas ceļu (V1442), apmet loku viensētu pudurim un pa taisnu meža stigu dodas dienvidaustrumu virzienā gar Sekļa ezeru. Ezeram var piekļūt pa mazām taciņām. "Sveikuļu" apkaimē maršruts turpinās pa skaistām meža takām un pie Ozoliņu kapiem iznāk uz Tukuma–Ķesterciema–Kolkas ceļa (P131), kur sākas Tukuma pilsēta. Pa Raudas, Kurzemes, Meža un Melnezera ielām Mežtaka sasniedz Saules kalnu.

Maršruts piemērots ikviena vecuma un fiziskās sagatavotības gājējam. Starp Dubultiem un Lielupi plešas Rīgas jūras līča platākais smilšu liedags – Jūrmalas kūrorta nozīmīgākā vērtība ar daudzām pludmales kafejnīcām, dažādām atpūtas iespējām. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.