Mežtaka ved pa Ozolu ielu, Zīļu ielu, netālu no tās ir estrāde “Ozolāji”. Arī Abavas senlejas krastos ir redzami daudzi ozoli un pat nelielas ozolu audzes. Baltu tautu reliģijā un mitoloģijā ozoliem ir īpaša nozīme. Pastāvēja uzskats, ka ozolu birzīs dzīvojušas dievības Māra un Meža māte. Pie koka lūdza dievus, ziedoja, baroja senču garus, būrās un zīlēja. Ozoli ir pieminēti latviešu tautasdziesmās, mūsdienās ar tiem ir rotāts Latvijas Republikas ģerbonis, naudas zīmes. Ozolu zarus un lapas izmanto gadskārtu un citās svinībās – Jāņu vainagos, ģimenes godos, Dziesmu svētkos u.c. Senāk no ozolzīlēm gatavoja kafiju. Atrodamas ziņas, ka Latvijas ozoliem ir visblīvākā koksne, tādēļ to bija iecienījuši Eiropas viduslaiku mākslinieki. Ozoli, kuri pārsniedz 4 m apkārtmēru, ir aizsargājami koki un tiek iekļauti dižkoku sarakstā. Tukuma novadā aug Kaives dižozols (apkārtmērs 10,2 m) - Baltijā resnākais koks. Diemžēl ozolu meži tika nesaudzīgi izcirsti iepriekšējos gadsimtos un tagad saglabājušies tikai nelieli to fragmenti. Mūsdienās ozolu meži ir aizsargājami biotopi un nozīmīga dzīves vieta daudzām aizsargājamām augu, sēņu un dzīvnieku sugām.