1. posms. Vecrīga - Baltezers.
Vērts redzēt
Viduslaikos pilsētas centrālais laukums, līdz 19. gs. pilsētas saimnieciskais, administratīvais centrs. II pasaules kara laikā laukums nopostīts. 2003. g. Rātsnams pilnībā atjaunots, tāpat kā Melngalvju nams un Rolanda statuja. Blakus 1970. g. celtā padomju laika ēka, kurā atradās Latvijas Okupācijas muzejs, tā renovācijas laikā muzeja ekspozīcija atrodama Raiņa bulvārī. |
|
Būvēts pēc II Pasaules kara, saglabājot 18. gs. dzīvojamo ēku kompleksu. |
|
Viens no Rīgas simboliem, uzbūvēts 1924. gadā. |
|
Latvijas neatkarības simbols, uzcelts par tautas ziedotiem līdzekļiem 1935.g. |
|
Dibināta 1919. g. Lielākā Baltijā. |
|
Atklāta 1863. g. kā Vācu teātris. |
|
Viens no Rīgas centra senākajiem un košākajiem parkiem (no 1817. g.). Apskatāma kukaiņu māja. |
|
Ēkas Nr. 14, 15/17 un 33/35 – spilgtas jūgendstila pērles.
Tā saucamo Ķeniņu ģimnāziju Tērbatas ielā 15/17, kurai garām gājis vai ikkatrs rīdzinieks, 1905. gadā pēc Ata Ķeniņa pasūtījuma projektējuši pirmās brīvvalsts izcilākie arhitekti — Eižens Laube un Konstantīns Pēkšēns. Ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma stilā celtajām ēkām un brīnišķīgs pasaules mēroga nacionālā jūgenstila paraugs, kura celtniecībā īpaša uzmanība tika pievērsta tautiskām atsaucēm un materiālu izvēlei. Piemēram, Atis Ķeniņš vēlējies, lai fasādes dekoratīvo plākšņu izgatavošanai tiktu izmantotas Staburaga klints šūnakmens atlūzas. Savukārt logailas ir veidotas ar nošļauptiem sāniem, iedvesmojoties no Latvijas lauku viensētām. Tālāk... |
|
Nosaukta par godu latviešu izcilākajam folkloristam un tautas dziesmu krājējam. |
|
Viens no spilgtākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā. Blakus Sergija sieviešu klosteris.
Uzzini vairāk... |
|
Apskatāmi Holokausta upuru apbedījumi un Bākas kalns. |
|
Bioloģiski daudzveidīgākais Rīgas mežs ar 200 gadu vecām priežu audzēm.
Šmerļa mežā kuplā skaitā ir atrodamas dižpriedes, var atrast arī pa kādam eksotam — ēdamajai kastaņai, valriekstam — un vēl daudzus citus ievērības cienīgus dabas objektus. Laiku pa laikam dabas pētnieki dodas uz Šmerļa mežu apskatīt un pārmērīt dižkokus, un, ja paveicas, atrast kādu dabas pērli, kā tas Šmerļa mežā nereti arī notiek. Mums ir palaimējies uz Šmerļa mežu doties kopā ar Purvciemā dzīvojošo Arni Bērziņu, kurš dzimis turpat netālu Biķernieku mežā esošajā Dzelzceļnieku slimnīcā un Šmerļa un Biķernieku mežus pazīst kā savu kabatu. Lasīt tālāk... |
|
Apkaimes nosaukumā atrodamas Rīgas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas saknes: jok, jog, joig lībiski nozīmē „upe”. |
|
Sekls ezers ar nozīmīgām putnu ligzdošanas vietām. |
|
Viens no senākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. |
|
Apdzīvota vieta starp Lielo un Mazo Baltezeru jau no 13. gs. beigām. Pēckara gados izauga par privātmāju ciemu. |
|
Rīgas pilsētas senākā daļa un pilsētas centrs, UNESCO objekts. Populārākais Latvijas tūrisma galamērķis. |