Pitrags

Ciema sākumu Košraga galā iezīmē nelielā Pitragupe, saukta arī par Kukšupi. Pitrags pirmo reizi vēstures dokumentos minēts 1582./1583. gadā Piltenes nodevu reģistrā. 1826. gadā ciemā bija vienpadsmit sētu, kurās dzīvoja 190 iedzīvotāji.  Pitradznieki bija aktīvākie protestētāji pret Dundagas barona jaunajiem nomas līgumiem 1859. gadā, kas vēsturē iegājuši kā Dundagas zemnieku nemieri. Pitradznieki bija arī aktīvi baptisti, 1902. gadā ciema centrā viņi uzcēla lūgšanu namu. Nostāstus par pasaules gala sludināšanu un gaidīšanu Pitragā vēl joprojām var dzirdēt no piekrastes vecākās paaudzes ļaudīm. Lūgšanu nams bija vienīgā baznīca Lībiešu krastā, kas padomju laikos turpināja funkcionēt kā dievnams.  Pitragā dzimusi un dzīvojusi izcilā lībiešu folkloras teicēja Marija Šaltjāre (1860–1930). Viņa stāstījusi vairāk nekā 200 pasaku un teiku, teikusi vairāk par 90 tautasdziesmām, rotaļām, devusi daudz ziņu par svētku atzīmēšanu, lībiešu ticējumiem un sadzīvi.

1935. gada tautaskaites dati rāda, ka Pitragā kopā bija 51 saimniecība un dzīvoja 219 iedzīvotāji. Tikai 59 (27%) no tiem bija lībieši. Pamatnodarbošanās, tāpat kā citos ciemos, Pitragā bija zvejniecība. Ciemā darbojās vairākas ķilavu apstrādes darbnīcas (kūres). Arī Pitragā 1938. gadā uzbūvēja molu jūras mēslu savākšanai. Ciemā bija divi veikali, netālu no ciema, Kukšupē, darbojās ūdensdzirnavas. Jau 1939. gada rudenī Pitragā ierīkoja PSRS armijas militāro bāzi.

Tāpat kā citos lībiešu jūrmalciemos, arī Pitragā dzīve rosīga kļūst vasarās. Ziemā apdzīvotas ir kādas desmit mājas, pastāvīgo iedzīvotāju ir nedaudz vairāk nekā kaimiņciemos – apmēram 30.