~15 m gara smilšakmens ala.

Murjāņi, tel: +371 29100280, +371 67977277. Pieejams arī bankomāts.

2. pasaules kara vācu standarta lauka bunkurs - smagā uz trijkāja ložmetēja ligzda. Domāta tilta pieeju segšanai un izlūku kavēšanai. Var izmatotot arī kaulu zāģa MG43 vieglo versiju. Var būt apaļa forma un kantaina ar 360* apšudes sektoru. Varētu būt arī žandarmu (Feldjaeger) postenis vienlaicīgi. 

Gaujas ciemā tiek uzkrātas un saglabātas vairāku tehnikas vienības, kas atklās automobiļu attīstību vairākās desmitgadēs, kā arī mantojums no aizgājušo gadu Latvijas ceļiem, kas varētu būt interesants gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem.

Uzzini vairāk...

E-pasts: info@gaujasklubs.lv

Tel.: +371 26884037.

Pirmais lielākais smilšakmens atsegums Mežtakā no Rīgas puses.

 Smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā.

Gravas nogāzēs atsedzas iespaidīgas smilšakmens klintis, alas un nišas. Pāri Lorupes gravai uz Vidzemes šosejas 1978. gadā uzbūvēts viadukts.

1979.gadā uzbūvēts kājinieku tilts pār Gauju ar mērķi izveidot interesantu apļveida maršrutu Gaujas senielejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas smilšakmens atsegumiem un Gauju.

Lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz 2 kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas Velnala, kuras dziļums sasniedz 35 metrus.

Gaujas senielejas skatu vieta augstajā Beites kraujā īpaši iekārtota par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietas paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili. No Ķeizarskata skatu vietas lejup uz Gauju aizvijas kāpnes un takas.

Gaujas senielejas skatu vieta īpaši iekārtota par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietas paveras skaista ainava uz Gauju un Turaidas pili, bet lejup uz Gauju aizvijas kāpnes un takas.

Piedzīvojumu parks Mežakaķis ir mežā izvietota šķēršļu trase. Uz augošiem kokiem dažādā augstumā nostiprinātas nelielas platformas, starp kurām nostieptas troses, tīkli, dažādu konstrukciju tiltiņi, šūpoles, baļķi, virves un kāpnes.

Gaujas senieleja ir teritorija abpus Gaujas upei. Tā sākas no Abula ietekas (augšpus Valmieras) un beidzas pie Murjāņiem un lielākoties ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā. Pie Siguldas tā sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m (ap 1 km plata).

Šī 1986. gadā būvētā mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Trase ir 1420 metrus gara, ar 16 virāžām un 200 m garu bremzēšanas ceļu.

Plašākā un augstākā Latvijas un visas Baltijas ala jeb grota. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus. Gūtmaņala ir senākais tūrisma objekts Latvijā. 

Siguldas pirmā dzelzceļa stacija būvēta 1889. gadā, kuru laika gaitā nomainījušas vēl trīs stacijas. Trešo stacijas ēku, kas atklāta 1925. gadā, nacionālā romantisma stilā projektēja arhitekts Pēteris Feders, un tā savulaik tikusi uzskatīta par skaistāko stacijas ēku Latvijā. 2012.gadā atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Siguldas pils kvartāls ir siguldiešu un pilsētas viesu iemīļota atpūtas vieta un Siguldas novada pasākumu norises centrs. Pils kvartāla teritorijā atrodas Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils. Pils kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus un dāvanas.