3. posms. Bernāti - Liepāja - Karosta.
Vērts redzēt
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiemAtrodas Kūrmājas prospekta turpinājumā pie gājēju ietves, kas ved uz jūru. Piemineklis (uzstādīts 1977. g.) simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti. |
|
Vides objekts “Spoku koks”Iespaidīgs 6m augsts koks, kurš veidots no 4000 metāla stienīšiem un veltīts slavenajai rokgrupai “Līvi”. |
|
Liepājas himnas tēlu skulptūrasVisā Kurmājas prospekta garumā uzstādītas bronzas skulptūras, kurās iemūžināti Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli. |
|
Oskara Kalpaka tiltsIzgriežamais tilts, viens no vecākajiem Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. |
|
Karostas cietumsDodies ekskursijā, izbaudi realitātes izrādi, mēģini izkļūt no slēgtajām istabām, nakšņo cietuma kamerā un pusdieno padomju laika bufetē. +371 26369470 |
|
Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāleDievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
|
|
Ziemeļu molsMola kopgarums ir 1800 m, platums - 7,35 m. |
|
Ziemeļu fortiPilsētas nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa, kas būvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Līdz mūsdienām saglabājušās līdz galam nesaspridzinātās artilērijas baterijas, pazemes būves. |