Košrags

Tiek uzskatīts par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu, kas veidojies 17. gadsimtā. 1826. gadā ciemā bija četras sētas  – “Anduļi”, “Žoki”, “Kinne”, “Tillemači” – ar 74 iedzīvotājiem. Minētās mājvietas ir saglabājušās līdz mūsdienām un veido ciema centrālo daļu. 19. gs. vidū “Žokos” darbojās pirmā lasītmācīšanas skola lībiešu bērniem Dundagas jūrmalas ciemos, savukārt “Anduļos” pierakstīti lībiešu folkloras paraugi vairāk nekā jebkurā citā lībiešu sētā. 1935. gadā Košragā bija 19 saimniecības, 115 iedzīvotāji, no kuriem 42 bija lībieši.  Nelielajā Košragā vairāk nekā citos jūrmalas ciemos saimniecības ir nodēvētas lībiešu vārdos: “Valdamo” – Baltzemes, “Alabi” – Vītoli, “Kūvali” – Mēness gaisma,“Eļmi” – Dzintari,”Virgo” – Atmodas, “Norpiedagi” – Jaunpriedes. “Norpiedagu” sētā dzīvoja zvejnieks, lībiešu sabiedriskais darbinieks, viens no Līvu savienības dibinātājiem, pazīstams laivu būvētājs Didriķis Volganskis (1884–1968). 1938. gadā D. Volganska vadībā Košragā uzbūvēja molu mudas (jūras mēslu) savākšanai. Savukārt  Somijā dzīvojošais D. Volganska dēls Edgars Vālgamā (Vaalgamaa, 1912-2003) bija vienīgais lībietis, kurš ieguva augstāko teoloģisko izglītību. Viņš somu valodā ir pārtulkojis latviešu eposu “Lāčplēsis”. 

Košrags mūsdienās ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, jo ciems vēl labi atspoguļo seno zvejniekciemu apbūves tradīcijas. Mūsdienās Košragā ir vairāk nekā 20 māju, tomēr pastāvīgi tiek apdzīvotas tikai dažas. Dzīve rosīgāka kļūst vasarā, kad pilsētnieki ierodas savās vasaras mājās.