Jūrtaka - Maršruta informācija

Pērnava un zvejnieku ciemi

Pērnavas līča piekraste
Ikla - Virtsu: 228 km, 31. - 41. diena

Igaunijas piekrastē daudzviet plešas niedrāji, palieņu pļavas ar ganībām un mitrāji, tādēļ maršruts bieži ved pa meža un lauku ceļiem. Vasaras otrajā pusē piekrastes meži ir bagāti ar sēnēm un ogām. Pērnavas līča piekrastē cits aiz cita ir izvietojušies nelieli zvejnieku ciematiņi. Pērnavas tuvumā, kur līcī ietek Pērnavas upe, jūra ir sekla un ar smilšainu liedagu krastā. Pērnava ir iecienīta kūrortpilsēta ar daudzām kafejnīcām, dzīvo mūziku, SPA, viesnīcām un skaistu vecpilsētu. Aiz Pērnavas atrodas Valgeranna – populāra atpūtas un peldvieta ar skaistiem piekrastes mežiem un kāpām. Tālāk seko piekrastes palieņu pļavas, tādēļ Jūrtaka ved pa mazajiem lauku ceļiem. No Munalaidas ostas ar kuģīti var nokļūt Kihnu salā, kuras kultūras mantojumam ir piešķirts UNESCO statuss. Vietējie iedzīvotāji te valkā tautas tērpus, un salas sieviešu iecienīts pārvietošanās līdzeklis ir motocikls ar blakusvāģi.

2 J Smalinskis

E31. posms. Ikla - Kabli.

Pa vēsturiskā kūrorta takām!

Ikla ir Jūrtakas sākums Igaunijā. Ikla – Treimani posmā tā ved pa tā saukto veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas un niedrāji. Aiz Treimani maršruts pagriežas uz jūras pusi un turpmākie 2,8 km ved pa šauru, smilšainu, vai akmeņainu un vietām stipri aizaugušu liedagu. Apmetot loku apkārt Orajõe strautam, pie autostāvvietas tā atkal atgriežas liedagā, pa kuru seko gājiens ~ 4 km garumā līdz Lepanina hotelim, kur atkal jāatgriežas uz vecā Rīgas ceļa, kas aizved līdz Kabli. Maršrutā labas putnu vērošanas
vietas. Piekrastes posms līdz Pērnavai ir populāra atpūtas un peldvieta. Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, kam interesē piekrastes kūrorta, zvejniecības un kuģniecības vēsture.


2 Jagupi hoiuala J Smalinskis

E32. posms. Kabli - Häädemeeste.

Putni, kāpas un meži!

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam, taču īpaši ieteicams putnu vērotājiem. Jūrtakas posmu no Kabli līdz Häädemeeste dienviddaļai ir jāturpina pa veco Rīgas ceļu, jo jūras krastā plešas pļavas ar niedrājiem un lagūnām. Pirms Häädemeeste Jūrtaka nogriežas no autoceļa un aizlīkumo pa Jaagupi dabas liegumu (apmet loku ciemam no austrumiem), uzskriedama augsto kāpu mugurās un mezdamās lejup dziļajās starpkāpu ieplakās, kuras klāj skrajš priežu mežs. Te ir labas ogošanas un sēņošanas vietas.


4 J Smalinskis

H33. posms. Häädemeeste - Uulu.

Cauri mežiem un purviem!

Jūrtakas posms piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem, kam patīk būt vienatnē ar dabu un ceļot pa neapdzīvotām un cilvēka mazskartām vietām. Maršruts ved pa Luitemaa dabas liegumu ar skaistiem skujkoku mežiem uz iekšzemes kāpām, kuras klāj briežu ķērpju baltie paklāji. Vasarās un rudeņos šeit ir piemērotas vietas putnu un zvēru vērošanai, kā arī sēņu un ogu vākšanai. Jūrtaka izlokas gar Maarjapeakse purva rietumu malu un, izskriedama cauri mežu un izcirtumu mozaīkai, aizved līdz Lepaküla un Uulu ciemiem.


34 Parnu Mati Kose

M34. posms. Uulu - Pärnu.

Gar mitrājiem uz Pērnavu!

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem un dabas vērotājiem. Sākotnēji Jūrtaka iet pa priežu mežu ieskautiem vecajiem piekrastes ceļiem, bet aiz Lottemaa parka pagriežas uz jūru un iznāk Reiu pludmalē. Tālāk seko gājiens pa aizaugošu liedagu (vējatplūdu laikā - plaši sēkļi), kur pēc nepilniem 4 km ir jānogriežas uz iekšzemi, jāšķērso golfa laukums un jāpagriežas Pērnavas virzienā. Pie Raeküla rajona tā līkumo pa mazu taciņu, kas ir plašo piejūras mitrāju un meža robeža. Apmetusi ~ 6 km garu loku apkārt mitrājiem, Jūrtaka iznāk Pērnavas pludmalē. Tālākais ceļš ved cauri Pērnavas vecpilsētas rietumdaļai, šķērso Pērnavas un Sauga upes un beidzas Vana - Pērnavas rajonā.


7 Kapteini talu J Smalinskis

M35. posms. Pärnu - Liu.

Skaistākie Pērnavas līča skati un kūpinātas zivis!

Jūrtaka izlīkumo pa Pērnavas rietumu pievārti, šķērso Audru upi un nogriežas Valgeranna virzienā, kur no dienvidiem to ieskauj biezs mežs un balta, smilšaina pludmale, bet no ziemeļiem – golfa laukums. Aiz Valgeranna Jūrtaka virzās pa Pērnavas līča ziemeļdaļu. No Audru polderiem paveras skaistākie skati uz Pērnavas līci. Aiz Audru niedrāja Jūrtaka pagriežas uz dienvidiem un izved cauri piekrastes zvejniekciemiem ar mazām ostiņām un laivu piestātnēm. Te redzama zvejnieku ikdiena, var nogaršot kūpinātas zivis. Maršruts piemērots izturīgiem gājējiem!


3 J Smalinskis

M36. posms. Liu - Munalaid.

Līči, salas un putni!

Maršruts piemērots putnu vērošanai. Jūrtaka iet pa ceļiem un takām, jo jūras krastā plešas piejūras pļavas, niedrāji, sekli un aizauguši līči. Aiz Liu ostas Jūrtaka bieži maina virzienu, jo grūti pieejamā un sarežģītā krasta līnija ievieš korekcijas maršrutā. Labākās skatu un putnu vērošanas vietas ir pie Kavaru ciema, Peerni ostas apkaimē un pie Munalaid ostas, kur redzami plašie Pērnavas līča un Kihnu jūras šauruma skati ar salām (Sorgu saar, Manilaid, Kihnu), kā arī piejūras pļavām, kurās ganās mājlopi.


1 Munalaid sadam J Smalinskis

E37. posms. Munalaid - Tõstamaa.

Ganības, meži un piejūras pļavas

Šajā piekrastes posmā plešas mitrāji, tādēļ ir tikai dažas vietas, kur iespējams piekļūt jūrai. Maršruts piemērots tiem, kuriem svarīgāks ir pats iešanas process, ne tik daudz apkaimes un apskates objekti. No Munalaid ostas Jūrtaka izlīkumo cauri Lao ciemam un tālāk līdz Tõstamaa virzās gar ceļa malu. Pirmā izeja pie jūras ir dienvidos no Seliste, otra – pie Värati ostas (pa ceļam uz Värati – skaistas piejūras pļavu ainavas ar mājlopiem), bet trešā – Suti ciemā.


8 J Smalinskis

M38. posms. Tõstamaa - Matsi.

Igaunijas lauku idille

Šajā Jūrtakas posmā redzama tradicionāla lauku ainava. Piekrasti izrobo daudzi sekli līči, pussalas, zemesragi, kurus ieskauj piejūras pļavas, niedrāji, seklas lagūnas, purvāji, kā arī grūti pieejamas salas. Ejot pa mazajiem lauku ceļiem, pār kuriem rudeņos nolīkuši sarkanie pīlādži, redzamas etnogrāfiska izskata viensētas, lauku saimniecības ar govīm un kazām. Lauku sētas ainavā mijas ar akmens žogu paliekām, lauksaimniecības zemēm un kadiķu audzēm. Pieeja jūrai un atpūtas vietas ir uz dienvidiem no Ranniku un pie Kastna ciema.


3 Matsi rand J Smalinskis

E39. posms. Matsi - Varbla.

Pludmale un meži!

Matsi pludmale ir viena no retajām smilšainajām pludmalēm takas turpmākajā posmā līdz Hāpsalai. Jūrtaka izmet loku caur Kulli ciemu un turpmākos 5 km ved pa maziem, plašu mežu un kāpu ieskautiem ceļiem, kuru apkaime rudeņos ir bagāta ar ogām un sēnēm. Apmetusi loku apkārt Uue-Varbla muižai, taka sasniedz Varbla ciemu.


3 J Smalinskis

M40. posms. Varbla - Pivarootsi.

Piekrastes muižas

Jūrtaka iet pa piekrastes ceļiem, taču jūra ir redzama tikai divās vietās, jo tās krasts ir seklu līču, mazu saliņu, mitru piejūras pļavu, niedrāju, lagūnu, purvu un no jūras atdalījušos ezeru izraibināts. Varbla-Allika apkaimē paveras lauksaimniecības zemju ainavas, Allika-Tamba posms pārsvarā iet cauri skaistiem mežiem. Apmetusi loku Paatsalu un Illuste muižām, Jūrtaka pa ceļu šķērso Nehatu dabas liegumā esošu mitrāju un pie Muriste ciema aizlokās pa ceļu, kura malā ir iespaidīgs akmeņu žogs. Pirms Pivarootsi muižas skatam paveras plašas ganības un skats uz līci.


3 Dzelzcelja linija J Smalinskis

E41. posms. Pivarootsi - Virtsu.

Vārti uz Igaunijas salām

Maršruts piemērots tādiem nesteidzīgiem dabas vērotājiem, kam interesē arī industriālais mantojums, jo ~ 3,7 km gara Jūrtakas daļa iet pa bijušo Virtsu – Rapla šaursliežu dzelzceļu. Šī posma interesantākā vieta ir Puhtulaiu pussala – sala, kas mūsdienās saaugusi ar kontinentu. To klāj platlapju mežs ar interesantām augu un sēņu sugām, dižkokiem un nozīmīgu cilvēku piemiņas vietām. No Virtsu ostas prāmji kursē uz Muhu salu, ko ar Saaremaa salu savieno dambis.